Sezonas zivs

Nothobranchius patrizii

  Dienvidamerika un Āfrikā dzīvo interesantas zivis no karpveidīgo ikru nērsēju virs-dzimtas (Cyprinodontoidea), kuras sauc par sezonas zivīm. Tās dzīvo seklās peļķēs, dīķos, kanālos, kuru dziļums nepārsniedz 10 cm un kuras veidojas tikai lietus sezonas laikā, bet sausa laika pilnībā izžūst. Atbilstoši arī zivju dzīves periods ir viena lietus sezona.

            Šobrīd ir aprakstītas vairāk kā 150 sezonas zivju sugas. Āfrikā, kur izžūstošas ūdens tilpnes ir kontinenta dienvidu reģiona zālainā savannā, tās pārstāv Nothobranchius dzimta, kurā ir vairāk kā 40 sugas; Fundulossoma un dažas Aphyosemion. Dienvidamerikā, no Argentīnas pompasiem līdz Venecuēlai un Kolumbijai, var sastapt vairāk kā 40 sugu Cynolebias zivis un tām tuvus radiniekus Lptolebias un Plesiolebias, vairāk kā 10 sugu Pterolebias un vēl Neofundulus, Austrofundulus, Rachovia, Trigonictes un citas zivis.

 Sezonas zivju spēja dzīvot īslaicīgas ūdens tilpnēs izpaužas tādi, ka tikko tās izšķīlušās no ikriem, tās ļoti strauji aug, nobriest un sāk vairoties.

             Ikrus zivtiņas nērs ļoti aktīvi, praktiski katru dienu. Nārsta laikā tās piespiežas mīkstajai gruntij un tajā ienērš ikrus, tad ar spuru, astes un ķermeņa kustībām tās no augšas aprok.

             Cynolebias un Pterolebias nostājas vertikāli ar galvu lejup un ierokas dažus centimetrus grunts, kūdras, augu slānī un ierok katru ikru atsevišķi.

             Sezonas zivju ikri iziet vairākas attīstības stadijas: pirmā attīstības stadija sakas uzreiz pēc nārsta un ilgst 2-3 dienas. Šajā laikā olšūna aktīvi dalās un veidojas embrija disks. Tad attīstība iestājas miera periods vai diapauze. Tā var ilgt vairāk par 3 mēnešiem un tā nav atkarība no apkārtējas vides apstākļiem.

             Šajā laika parasti peļķe vai grāvis izžūst, pieaugušas zivis mirst un ikri paliek gruntī. Kad ūdenstilpne izžuvusi pilnībā, augsnes spiediens uz ikru samazinās un palielinās pieejamais skābekļa daudzums. Tad diapauze pārtraucas un iestājas nākamā attīstības fāze, kuras laikā pilnība izveidojas embrijs un tas ir gatavs izšķilties.

Epiplatys chaperi spillmanni

             Ikri ar šādi pilnība attīstījušos embriju pārdzīvo vēl vienu miera periodu, kurš var ilgt līdz 3 mēnešiem un atkarīgs no apkārtējās vides apstākļiem. Mazuļi neizšķiļas arī tad, kad sausā ūdens tilpne piepildās ar ūdeni – tas pasarga mazuli no nejaušām laika apstākļu izmaiņām. No sākuma ir jāpazeminās apkārtējās vides temperatūrai (parasti lietus ūdens ir vēss). Tad vairāku dienu laikā ir jāsamazinās augstajam skābekļa daudzumam ūdenī un jāpalielinās ogļskābes daudzumam. Tas nozīme, ka ūdens paspējis nostāties un ūdens tilpnes dibena esošie augi sākusi sadalīties, radušies mikroorganismi, izveidojies vienkāršākais pirmais planktons – pirmā mazuļu barība. Gāzu attiecību izmaiņas ūdenī veicina mazuļu šķilšanos.

             Kopējais ikru attīstības laiks katrai sugai ir atšķirīgs, bet kopuma tas atbilst sausās sezonas ilgumam konkrētā ģeogrāfiskā reģionā. Bieži gadās, ka 30% mazuļu neizšķiļas ar pirmā mitrā sezona sakumu – ikri paliek diapauzē, kura var ilgt pat 2 gadus. Tas ir bioloģisks mehānisms, kas ļauj saglabāt sugu nepastāvīgos laika apstākļos un ilgstoša sausuma laikā Gadās, ka ūdenstilpnes vispār nepiepildās ar ūdeni, tāpēc saglabājas iespēja, ka mazuļi izšķilsies nākamajā gadā.

             Vairākos Āfrikas un Brazīlijas reģionos viena gada laikā sausumu var nomainīt viena, divas vai pat trīs lietus sezonas. Šādās vietas dzīvo zivis, kurām ir saīsināts ikru attīstības laiks. Atsevišķas šo reģionu ūdens tilpnes var pat neizžūt – tajās sezonas zivis var dzīvot ilgāk: divus un vairāk gadus un ikri veiksmīgi attīstās ūdenī bez sausuma perioda. Tās ir pārejas – pussezonas sugas, kuras pielāgojušas gan ikru ūdens, gan gaisa inkubācijai. Tādas ir dažas Āfrikas Aphyosemion zivis.

Aphiosemion amieti

             Interesanti, ka audzējot sezonas zivis akvārijos, tās saglabā iekšēju nepieciešamību vairoties to dzimtenes sezonas maiņu laikā, Kad Āfrikā vai Amerikā iestājas sausuma sezona, zivtiņas akvārija vairojas sliktāk, nekā to dara savvaļa esošās zivis.

             Sezonas zivju mazuļi izšķiļas pilnība attīstīti, bez dzeltenuma maisiņa, uzreiz sāk aktīvi peldēt un baroties. Ka iepriekš minēju, aug tās ļoti strauji: uz trešo dienu zivis jau iegūst krāsojumu; 1.5 mēnešu vecuma dažas (piemēram, vairums Āfrikas Nothobranchius) zivis sāk jau vairoties.

             Sezonas zivis savvaļā dzīvo lielos baros. Mazās pagaidu ūdenstilpnēs, kuras tas dzīvo, attīstās arī odu kāpuri, kuri kalpo ka zivju pamatbarība. Tā kā peļķes bieži veidojas pļavās, bet kanāli apjoz cilvēku mītnes, tad sezonas zivju nozīme asins sūcēju kukaiņu skaita ierobežošana ir būtiska.

             Tai pat laikā daudzas sezonas zivis sastopamas ierobežotas teritorijās, neliela ūdenstilpņu skaitā. Intensīva apgaismojuma ietekmē šīs ūdenstilpnes var ātri izzust vai piesārņoties, kas apdraud tajā mītošo sezonas zivju populāciju, noliekot to uz izmiršanas robežas. Piemēram, Rio-de-Žaneiro apkārtnē Brazīlijā dažas Cynolebias zivis jau iekļautas Sarkanajā grāmatā.

Epiplatys sexfasciatus togolensis

             Daudzu sezonas zivju radinieku Cyprinodontoidea dzimtas ikri (šī grupa sastāv no ~730 sugām), kuras dzīvo seklās ūdenstilpnēs tropu un subtropu joslā pilnībā attīstās ūdenī, bet tam paraksti ir garāks attīstības laiks – 1-3 nedēļas. Dažām Āfrikas Aphyosemion un Rivulus no Dienvidamērikas ikri var attīstīties arī bez ūdens, mitra kūdrā, sūnās bez ilgam diapauzēm kā sezonas zivīm.

             Visas šīs zivis Eiropas un Amerikas literatūra ieguvušas kanāla zivju nosaukumu – killifish. Tā tās nosauca holandiešu emigranti ASV, kas atrada daudz so zivtiņu seklos savvaļas grāvjos.

             Vairums kanāla zivju ir silto ūdeņu iemītnieki, bet dažas iztur arī aukstu ūdeni. Piemēram, Fundulus Amerikā sastopams līdz Labradora pussalai Kanādā – virs 500 ziemeļu platuma grādiem. Orestias sastopamas augstumā virs 4 km virs jūras līmeņa – Dienvidamerikas augstkalnu ezerā Titikaka. Cynolebias dzīvo vairākos Argentīnas rajonos, kur gaisa temperatūra aukstās sezonas laikā var nolaisties līdz 00C.

             Bet Cyprinodon no ASV dienvidiem pielāgojies dzīvot karstos minerālūdens avotos, kur nedzīvo citas zivis. Cyprinodon macularis Kalifornijā var atrast ūdeņos +520C. Dažas kanāla zivis dzīvo sālsūdenī. Mums tuvākās vietās, nekā Āfrika un Dienvidamerika, var sastapt Aphanius – tās dzīvo arī Francijā, Itālijā, Dienvidslāvijā, Turcijā, Irānā. Ķīnā, Korejā un Japānā dzīvo Oryzias latipes, tā dzīvo gan saldūdenī gan gandrīz jūras ūdenī +10-+300C temperatūrā. Pēdējos 20 gados Oryzias atrasta Kazahstānā un Uzbekistānā (Karakalpakijā). Ir bijuši mēģinājumi Oryzias pārcelt no Kazahstānas uz Ukrainas ūdenstilpnēm (kā iespējamo odu kāpuru iznīcinātāju), bet zivtiņa neiedzīvojās.

             Sezonas zivju bioloģiskās īpatnības piesaista ne tikai zinātnieku uzmanību, vairumam šo zivju ir nelieli izmēri, spilgta krāsa un tās ir populāras akvāriju turētāju vidū. Nebrīve tas labi vairojas un tās var ieteikt turēšanai, novērojumiem jaunajiem naturālistiem. Un daudzas jaunas interesantas zivju dzīves nianses atklāj tieši akvāriju turētāji.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts G.A.Mamonovs no bio.1september.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .