Saldūdens krevetes

Pārvedot Amūras zivis uz citiem reģioniem, dažās ūdens tilpnēs nokļuvušas un iedzīvojušās nejauši iemītnieki. Akvārija turētajiem no tiem visinteresantākie varētu būt saldūdens krevetes. Tā nejauši iemitinājusies Vidusāzijas ūdens tilpnēs (Akurganskas zivju kombināta dīķi) un dažās mūsu valsts centrālās daļas elektrostaciju dzesēšanas dīķos, kur viegli aklimatizējusies, vairojas un no turienes nokļuvusi arī akvārijos. Krevetes ir interesants novērošanas objekts un centīgs sanitārs. Ir zināmi veiksmīgi krevešu pavairošanas gadījumi akvārijos, bet sākumā nedaudz par to dabīgo dzīves vietu.

             Saldūdens krevetes, izņemot Tālos Austrumus, dzīvo arī Kaukāzā.

             Alu un grunts ūdeņos Kaukāza Melnās jūras piekrastē dzīvo akla alu krevete Troglocaris anophthalmus Kollar vai T.schmidti Dormitzer. Acis ir reducējušas un tajās nav pigmentu. Gaismas iedarbībā acu kātiņos rodas tumšs pigments, bet redze neatjaunojas. Šī krevete dzīvo alu un strautu ūdeņos, barojas ar dūņām, kuras savāc ar ķemmīti uz spīlēm. Aklā alu krevete ir paliekas no bagātās pirms ledus laikmeta faunas, kas kādreiz mita visā Dienvidaustrumu Eiropā uz Āzijas rietumu daļā.

             Tālo Austrumu saldūdens krevetes ir vairāku veidu (pēc dažādu autoru domām 2-8), tas ir no Palaemon (Holthius, 1950) dzimtas – Leander, Paratya, Cardina.

             Visizplatītakais veidz Amūras upes baseina un Hankas ezerā ir Leander modestus Heller, kas parasti dzīvo augu audzēs. Dažādos apstākļos L.modestus ir savādāki: tām kas dzīvo upēs, dzelksnis ir īss un taisns un astes noslēgplāksne trīsstūra.; stāvošā ūdenī – krevetēm galvas dzelksnis ir gars un izliekts uz augšu, bet astes noslēgplāksne beidzas ar garu dzelksni.

             Sahalīnas un Suifen upē dzīvo L.paucudens De Haan, ar diviem zobiņiem uz astes noslēgplaksnes.

Ulunči uepe, kas itek Posjet līcī, atrastas Paratya porealis Wolk, bet Amūrā – Caridina denticulata sinensis Kemp, kas agrak bija sastopamas tikai Ķīnas un Japanas ūdens tilpnēs.

Hanka ezerā, izņemot L.modestus, var atrast arī Palaemon superbus.

             Uz Maskavu šīs krevetes pirmo reizi atveda Ю.Я.Мишарев1947. gadā. 60-tos gados krevetes atrastas Maksvas apgabala Elektrogorskas pilsētas Klassona elektrostaciju dzesēšanas ūdeņos, kur tās nokļuvušas kā kapuri no Jandzi upes kopā ar mazām aļģēdaju zivtiņām. Šīs krevetes klasificētas, kā Macrobrachium nipponense De Haan. 1971.-1972. gados kopā ar Indijas zivju mazuļiem ieveda jaunas krevetes. Jāpiemin, ka visu krevešu zinātniski nosaukumi vel nav noskaidroti.

             Krevetēm dzimuma atšķirības veidojas, kad tās sasniedz 8-10mm garumu, bet dzimumbriedums iestājas tikai sasniedzot 25-30mm. Tēviņu atšķirības arējā pazīme ir manāmi garāki pirmā pāra pleopodi un papildus izaugusm uz otra pāra pleopodiem. Mātītes ir lielākas par tēviņiem (tēviņi neizaug lielāki par 35mm). Ja centīgi ieskatās mātītei caur čaulu var redzēt olvados ikrus. Pieaugušiem tēviņiem viegli pamanīt sēklvadus – savīli balti diegi.

             Nārsts notiek uzriez pēc mātītes čaulas maiņas, pirms oliņas tiek pielīmētas tās vēderiņam. Nēršot ikrus mātīte sākumā saliec vēderiņu tuvāk olvadu atverei, tad to lēnām iztaisno, atkarība no iznērsto ikru daudzuma. Ikri pirmajā mirklī ir lipīgi un viegli nostiprinās uz pleopodiem.

             Parasti mātīte iznērš 100-250 ikrus 0.5-1mm diametrā. Ikriem ir ovāla forma un sākotnēji oranža krāsa. Ikru attīstības gaitā to krāsa izmainās. Temperatūrā 16-180 ikru inkubācijas periods ir 30 dienas, pie 20-220 – divas nedēļas.

             Izšķīlusies mazuļi lēnām atraujas no mātes pleopodiem un uzsāk pastāvīgu dzīvi. Pirmo diennakti mazuļi pavada straujā vertikāla kustībā ar vēderiņu uz augšu. Mazuļiem ir izteikta tieksme uz gaismu. Mazuļu garums no acīm līdz astes nobeigumam ir 1.1-1.2mm. Tie bieži maina čaulu. Līdz tie uzsāk grunts dzīves veidu, ir notikušas 14 čaulas maiņas. Pirmā čaulas maiņa ir 2-3 dienas pēc izšķilšanās, nākamās 3-4 čaulas maiņas ir ik pēc 2 dienām, pēc tam pēc 6-7 dienām. Vienas čaulas maiņas gaita mazuļi paaugas par 0.3-0.4 mm. No peldoša uz grunts dzīves veidu pāriet uz 30-40 dienu. Šajā laikā krevetes jau ir izaugušas līdz 7mm.

             Sākumā krevetes piebaro ar rauga sūnām, tālāk „putekļiem” un zooplanktonu. Krevetes strauji aug, ja tas baro ar smalkiem molusku gabaliņiem. Lai jaunās krevetes nemirtu akvārija ir jabūt ideālai tīrībai. Ja krevešu kājiņas kļūst netīras, tad tiek izjaukts to kustības un elpošanas ritms, kas parasti izraisa nāvi.

             Pirmajā gadā akvārijā krevetes izaug līdz 20-23 mm, nākamajā gadā līdz 28-40mm. Mātītes aug ātrāk par tēviņiem. Pieaugušam krevetēm čaulas maiņa notiek reizi mēnesī; zemākās temperatūrās – retāk.

Turot krevetes akvārija, tās var barot ar jebkādam augu vai dzīvnieku izcelsmes barībām, tāpat tam ir ieteicams dot tīru krītu, lai veidotos normāls hitīna apvalks. 2-3 dienas pirms čaulas maiņas un nākamajā dienā pēc tās krevetes neēd.

             Krevetes var turēt jebkādā akvārijā kopā ar miermīlīgām, ne pārāk mazām zivtiņām. Vislabāk tās jūtas plašos akvārijos, kas cieši nostādīti augiem, kuru audzēs tās slēpsies.

             Krevetes ieteicams turēt visos akvārijos, jo tās pilda sanitāra lomu, centīgi uzlasot barības pārpalikumus. Dažreiz tās vizinās ar spīli pieķeroties lēnīgu zivju spurām, bet tai pat laikā krevetes čaulas maiņas laikā kļūst par zivju barību.

             Kopējā akvārijā krevetes pavairot ir grūti: zivis parasti apēd mazuļus un ikrus, tāpēc ieteicams krevetes nārsta laikā pārcelt uz citu akvāriju. Ieteicama attiecība ir 1 tēviņš uz 2-3 mātītēm. Mātīti ar ikriem ieteicams pārvietot uz atsevišķu akvāriju, kas cieši nostādīts ar augiem. Tikko sāk peldēt pirmie mazuļi, tā tas ir jāsāk barot.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts V. Komorovs, V.Lobčenko