Gliemeži

Kāda jēga no gliemežiem?

             Gliemeži ir sastopami gandrīz katrā akvārijā. Daži gliemezi ir nelūgti viesi, citi – akvāriju īpašnieku mīluļi. Bet vai ir jēga no gliemežu turēšanas? Tāpēc iesākuma tiksim skaidrībā kādi ir akvāriju gliemeži.

Paši mazākie akvārija gliemeži ir  akroluksi (Acroluxus dzimta) no akroloksīdu dzimtas (Acroloxidae). Ja tos aplūko no sāna, to gliemežnīca izskatās kā neliels vāciņš.

Akroluksi uz akvārija stikla un skats no sāna. Fotogrāfijas no www.applesnail.net

     Šie mazuļi piekopj slēptu dzīves veidu un dod priekšroku aktīvai darbībai naktīs vai krēslas stundās. Akvārija turētājs var būt ļoti pārsteigts nejauši naktī ieslēdzot akvārija gaismu – daudzi simti šo gliemežu būs pārklājuši augus un stiklus. Uztraukties nevajadzētu akroluksi ir nekaitīgi, bet ir jāsecina, ka liels skaits šo gliemežu spēj dzīvot, ja tiem ir nodrošināta labvēlīga barības vide – organisku vielu pārpalikumi. Vai netiek pārbarotas zivtiņas? Samazinot barības vielu daudzumu, samazināsies arī šo gliemežu skaits. Nārsta akvārijos, kur attīstās ikri, tapāt kā jebkuri citi gliemeži ir jāiznīdē, jo savādāk tie ēdīs ikrus. Šos gliemežus ir grūti pamanīt (mazo izmēru un slēptā dzīves veida dēļ).

  Planorbarius corneus gliemeža gliemežnīca (no Planorbidae dzimtas) atgādina mums visiem no bērnu dienām iestāstītā stereotipa klasisku gliemeža izskatu.


  Savvaļā spole pamata barojas ar aļģēm baktēriju izaugumiem. Akvārijos šie baktēriju izaugumi ir kā dažādas pelēcīgas plēvītes uz akvāriju stikliem, augiem vai ūdens virsmas. Spoles apēd nosēdumus no aļģēm vai baktērijām, tādejādi pildot akvāriju tīrītāju funkciju, bet tās nav sevišķi centīgas. Spoles neko nenotīra pilnībā, bet izēd līkumotas taciņas, kas ļoti labi pamanāmas uz akvārija stikliem. Netiks nopelti arī mīkstie, maigie, zaļie akvāriju augi, kas lēnam, laika gaita tiks arī bojāti. Gliemezis ir aprīkots ar salīdzinoši cietu rīvi – mutes loku, kas var traumēt augu audus.

             Savvaļā spoles, tāpat kā dīķa gliemeži (par tiem informācija zemāk), ir bīstamu zivju un siltasiņu dzīvnieku cērmju slimību pārnēsātāji – trematodoze. Šo parazītu attīstības cikls ir sarežģīts; gliemeži pilda tikai pirmā attīstības posma inkubatora lomu. Tālāk jau kūniņa pamet gliemezi un pārceļas uz dzīvi zivs ķermenī. Lai inficētu siltasiņu dzīvnieku, tam ir slima zivs jāapēd. Tāpēc akvārija pie zivīm likt savvaļā ķertos gliemežus nevajadzētu un nevajag ēst jēlas zivis, tai skaita akvārija zivis. Akvāriju spoles nav tik varenas kā to savvaļas radinieki, bet augus tā spēj sabojāt tik un tā.

             Šie gliemeži ir hermafrodīti. Ja akvārijā nokļūst kaut vai 2 gliemeži, tad drīzumā to jau būs pilns akvārijs. Parasti gliemežus ienes kopa ar akvārija augiem, uz kuriem ir iznērsti ikri. Spoles iznērstie ikri veido gandrīz caurspīdīgu ovālu gļotainu plācenīti ar diametru mazāku par 1 cm, to nepamanīt ir ļoti vienkārši. Nogalināt ar profilaktisku apstrādi ir grūti, jo ikrus sarga biezs gļotu slānis, iespējams, ka līdzētu vara savienojumu izmantošana. Ir gadījumi, ka veiksmīgas gliemežu kolonijas izveidošanai pietiek pat ar 1 mazu gliemezīti, kas ātri vien sevi pavairo. Bada apstākļos gliemeži nenomirst tikai strauji samazina savus izmērus.

Kāda no spolēm jēga? Ja godīgi, tad labāk, lai to akvārija vispār nebūtu, bet ja ir – tad regulāri tie ir jāizķer ar tīkliņu vai izmantojot kādu ēsmu. Šo gliemežu gaļu ir iecienījušas daudzas zivis. Gailīši un makrapodi var mērķtiecīgi tos medīt, pacietīgi gaidot, kamēr gliemezis neizlīdīs no čaulas apakšas, tad to noķert un vilkt ārā. Citas zivis labprāt ēd saspiestas spoles, no tām var pat pagatavot garšīgu vitaminizētu ēdienu saberžot polivitamīnu tabletes kopā ar duci gliemeņu piestā. Iegūtā masa viegli sevī noturēs ūdenī šķīstošos vitamīnus un zivis labprāt to ēdīs.

Kopumā, neņemot vērā spoļu uztura vērtību, to labums ir spēja savākt baktēriju plēves no ūdens virsmas, šādas plēves parasti veidojas akvārijos, kuros nav filtrācijas vai aerācijas. Lai cīnītos pret aļģēm efektīvāk ir izmantot ancitrus vai SAE. Viena vārdā – šie gliemeži nav domāti akvārijiem, jo no spolēm akvārija maz labuma, bet tomēr spole ir viegli izmantojama bērniem, kā labs, lēns, krāšņs aprūpes un novērojumu objekts.

             Pats gliemezis cilvēku ar trematodozi inficēt nevar, to var aiztikt cik vien vēlas, protams, pēc tam ir rokas jāmazgā kaut vai pirms ēdienreizēm. Dīķu iemītnieku pārstāvji (Lymnaeidae) dzīvo visa pasaulē. Fotogrāfijā zemāk ir tropiskas sugas pārstāvis. Ļoti iespējams akvārijos tie nonāca kopā ar tropiskajiem augiem un šobrīd jau vairs nav nekāds retums.

Zivis šos gliemežus un to ikrus ēd nelabprāt. Ikrus garu izliektu desiņu veida var atrast uz akvārija stikliem.


Olu maisiņš uz akvārija stikla. Gļotās ir izvietojušās zilganas oliņas, baltie punktiņi tajās ir gliemeža embrijs. Var apskatīt atsevišķu oliņu mikroskopa fotogrāfijā. Embrijs rāpo pa oliņas sienām un tā iekšējo orgānu maiss jau ir savīts spirālē.

 Vēl viens šī gliemeža tipa pārstāvis, pievērsiet uzmanību – gliemežnīcas vijums sakrīt ar pulksteņa rādītāju kustības virzienu.

             Šos gliemežus nevar uzskatīt par vēlamiem akvāriju iemītniekiem – labuma no tiem nav nekāda un tie boja augus.

             Mūsmāju gliemeži (to ir liela daudzveidība), var būt samēra lieli līdz 5 cm. Tos bieži var novērot peldot pa ūdens virsmu ezeros vai dīķos. Akvārijos ar zivīm un augiem tos speciali nevajag ielaist, jo tie apēdīs augus un var inficēt zivis ar trematodozes kūniņām.

             No fizīdu dzimtas (Physidae) akvārijos visbiežāk sastapsiet fīzu (Physa) un apleksu (Aplexa) sugas pārstāvjus. Tie ir mazi, ļoti aktīvi gliemeži ar uz kreiso pusi savītu čaulu.


Fīza (Physa sp.). Vijums iet pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam.


Fīzu čaula ir ļoti plāna un trausla, no iekšpuses izklāta ar mantiju, dažām sugām neparastās krāsās. Šīs gliemezis būtu ļoti skaists, ja vien nebūtu tik maziņš – tik liels kā redzams attēlos.

             Fīzas, tāpat, ka visas iepriekš minētas gliemju sugas pieder pie plaušām elpojošiem moluskiem, kas ir apgādāti ar labi attīstītām, dažādām mantijām, to izaugumiem, kas pilda plaušu funkciju, ļaujot ilgi atrasties zem ūdens, neskatoties uz aktīvo dzīves veidu.

             Fīzas ēd zivis, bet bez sevišķa azarta, fīzi ēd augus, pie kam ļoti aktīvi. Akvārijos ar dzīviem augiem tie ir nevēlami.

 Melanīda dzimtas gliemeži (Melaniidae) pie mums pazīstami, kā melānijas vai Malaizijas smilšu dzīvdzemdētāju gliemeži. Akvārijos visa pasaulē ir izplatītas 2 sugas Melanoides tuberculata un Melanoides granifera.

Šī ir Melanoides granifera, stipri palielināta.

Šie gliemeži ir pieskaitāmi Melanoides tuberculata sugai. Lielie gliemeži ir pieauguši, bet mazie – piedzimusi nesen.

 

             Pietiek ja ieliksiet 1 gliemezi savā akvārijā, lai pēc neilga laika kļūtu par lielas saimes īpašnieku. Melānijas var vairoties partenoģenētiski (informācija no www.applesnail.net) , tas nozīmē, ka mātīte bez apaugļošanās dzemdē mazus gliemezīšus. Jāpiezīmē, ka par mātīti var kļūt jebkura Melānija. Vai ir tēviņi, vai ti maina dzimumu pēc patikas vai arī visas suga pastāv tikai no mātītēm, vēl nav noskaidrots. Varbūt tā ir pašapaugļošanās? Ja kāds zina, noteikti atrakstiet.

             Melānijas ir labdabīgi akvāriju iemītnieki. Parasti tos nevar novērot, tie rokas pa grunti, barojoties ar organisko vielu paliekām un baktēriju izaugumiem. Šie gliemeži neaiztiek dzīvu augu audus, tāpat arī saknes negrauzīs. Tie savāks visus pārtikas gabaliņus, kas iebirs gruntī un regulāri irdinās grunti, tādejādi novēršot grunts pūšanu, piemēram, novērsīs sērūdeņraža rašanos, kas ir ļoti toksisks zivīm.

 Melānijām nav plaušu, bet pacelties līdz ūdens virmai, tām nav vajadzīgs – elpo tās ar žaunu. Ja ūdenī būs maz skābekļa, tad tā būs vel mazāk gruntī, kas pēc būtības ir visa akvārija barotava, kas elpo, dzīvo un patērē dažādus ķīmiskus elementus. Un ja pēkšņi rodas problēmas un grunts sāk bojāties, melanijas to sajutīs pirmās. Zivīm bīstams ķīmisko vielu līmenis uzkrāsies tikai pēc paris dienam, bet melanijas sāks darboties jau tagad – pametīs grunti un rāpsies uz augšu pa akvārija sienām. Tā ir zīme, ka ar steigu ir kaut kas jādara – sifonēt grunti, mainīt ūdeni, palielināt aerāciju un filtrāciju.

Ieviesiet Melāniju obligāti! Nenožēlosiet! Tikai atcerieties, ka melanijas ļoti ātri vairojas – jau pēc paris mēnešiem to būs jau vairāki simti. Grunts burtiski kustēsies, barības vielas gruntī samazināsies un melānijas sāks badoties un meklēt barību uz stikliem pat dienas laikā. Ieslēdzot gaismu nakts laika jūs būsiet šokēti no Melāniju skaita un pārpilnības ko ieraudzīsiet. Tas nav jāuztver kā signāls sliktiem akvārija apstākļiem, bet būs jāpadomā, ka atrisināt demogrāfisko situāciju. Liekās melanijas ir jānoķer, vieglāk to ir darīt vakara stundās, kad tas izlien no grunts.

Melānijai ir ļoti stingra čaula, savvaļā tā droši sarga gliemezi no zivīm. Arī putni var apēst kādu Melāniju, bet visdrīzāk to nesagremos un gliemezis dzīvs kopā ar izkārnījumiem nonāk atpakaļ dabā. Tiek uzskatīts, ka šāda veida melānijas ceļo, no vienas ūdens tilpnes uz otru.

Attiecība uz akvārija zivīm, melanijas neēdamība var radīt problēmas, ja zivis to apēdīs, tām var rasties problēmas ar gremošanu un tās visdrīzāk nomirs.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.vitawater.ru