Grunts veidi

Smilšakmens

Smilšakmens ir nogulumu iezis, kas veidojas no smilšu graudiņu izmēra minerāliem vai akmens graudiņiem. Parasti tas sastāv no kvarca un/ vai laukšpata, jo tie ir zemes garozas pamatminerāli. Smilšakmens var būt jebkādā krāsā, parasti tas ir dzeltenbrūns, brūns, dzeltens, sarkans, balts un pelēks.

Smilšakmens ir viegli apstrādājams un to bieži izmanto celtniecībā, tā kā tas ir porains un filtrējos, tad to bieži izmanto kā filtru materiālu vai tieši otrādi – ūdeni uzkrājošu materiālu.

Pēc būtības smilšakmens ir drūpošs slāņains nogulumiezis (atšķirībā no dabīgas izcelsmes iežiem – ogles, krīts vai ķīmiskas izcelsmes iežiem – ģipsis vai jašma). Tie parasti veidojas no kopā sacementējušām sadrupušiem akmeņiem vai minerālu kristāliem. Graudiņus parasti kopā notur kalcija, māla vai silīcija daļiņas. Smilšakmens graudiņu lielums var būt 0,1 mm līdz 2 mm.

Smilšakmens veidojas 2 fāzēs: nogulsnēšanās rezultātā veidojas smilšu slāņi, piemēram, ūdens vai gaisa ietekmē. Slānis ūdens ietekmē tiek nogulsnēts un kustināts, sijāts, kamēr tas paliek ar vien blīvāks un blīvāks līdz beidzot tas ir tik blīvs, ka paliek par smilšakmeni ,ārēju spēku vai cementējošo daļiņu ietekmē. Parasti smilšakmeni iedala 3 grupās:

- smilšakmens, kas satur lielu daudzumu laukšpata (>25%) un pēc struktūras ir līdzīgs granītam;

- kvarca smilšakmens – smilšakmens ar lielu kvarca smilts daudzumu >90%;

- smilšakmens ar lielu daudzumu māla vai nogulu daudzumu.


Diabāze

Diabāze ir tumšs vulkāniskas izcelsmes minerālmateriāls ar pilnkristālu struktūru (ļoti līdzīgs un bieži jauks ar granītu). Diabāzei parasti ir smalka, bet labi saskatāma tekstūra no plagioklāziem kristāliem (62%), kurus ietver augīts (aCaMg, Fex2+, Fex3+, Ti, Al[[Si,Al]2O6] – 30%), ko papildina olivīns ([Mg,Fe]2[SiO4] – 3%), magnetīts (Fe3O4 – 2%) un ilmenīts (FeTiO3 – 2%).


Granīts

Granīts ir plaši izplatīts bieži sastopams gaišais vulkāniskas izcelsmes minerāls. Granītam vienmēr ir rupja tekstūra ar dažiem lieliem kristāliem ko apņem smalkāku kristālu (porfīra) pamatmasa. Granīts var no sarkanas līdz melnai krāsai, atkarībā no tā sastāva. Tas ir ciets un smags materiāls, ko ļoti bieži izmanto celtniecībā, tā vidējais tilpumblīvums ir 2,75 g/cm3.

Granīta sastāvs: SiO2 -72 %, Al2O3 - 14%, K2O - 4%, Na2O - 4%, CaO - 2%, FeO - 2%, Fe2O3 - 1%, MgO - 1%, citi – 0,5%.


Gabro

Gabro ir tumšs rupju graudu bieži sastopams vulkāniskas izcelsmes iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst bazaltam. Tas ir blīvs zaļgans iezis, kas satur dažāda daudzuma piroksēnu (R2x2+[Si2O6]), plagioklazu, amfibolu (grupa: X2Y5 / [OH, F]Z4O11X= Ca, Na, K, MnY= Mg, Fex2+, Fex3+, Al, Mn, Tix3+Z= Si, Al) un olivīnu ([Mg,Fe]2[SiO4]).

Gabro parasti ir no lieliem kristāliem – 1mm un lielāki, ja daļiņas ir smalkākas, tad iezi sauc par diabāzi.


Gneiss

Gneiss ir plaši izplatīts un bieži sastopams akmens, kas radies no vulkānisku vai nogulumiežu metamorfozes procesa parasti senu jūru vai ūdens tilpņu gultnēs. Gneiss parasti ir ar vidējām vai rupjām pārkristalizējušām kārtām, bet bez liela daudzuma vizlas (grupa: XY2-3[OH,F]2/Z8O10x= K,Na,Ca, Ba, Rby= Al,Mg,Fe[Mn,Cr,Li,Ti]z= Si,Al[Fex3+, Ti]) vai hlorītiem ([Mg,Fe]6-n[Al, Fex3+]n[OH]8 x Al4Sin-4O10). Parasti gneisu iedala pēc minerāliem no kā tas ir veidojies, piemēram, diorīta vai granīta gneiss.

Gneiss atgādina slānekli, vienīgā atšķirība – minerāli ir apkopoti joslās, bet tik un tā bieži vien ir grūtības savā starpā atšķirt šos materiālus.


Marmors

Marmors ir nesašķēlies kaļķakmens metamorfozes akmens, kas pamatā sastāv no kalcija (CaCO3 kristāli), to izmanto celtniecībā un skulptūru radīšanai. Metamorfozes procesa rezultātā pilnīgas pārkristalizācijas rezultātā tiek pārveidoti kalcija, aragonīta un/ vai dolomīta kristāli.

Tīrs, balts marmors rodas no ļoti tīra kaļķakmens. Raksturīgās krāsu svītriņas, dzīslas un krāsas rodas no citu minerālu paliekām: māla, nogulas, smiltis, dzels oksīda vai krama.


Slāneklis

Slāneklis ir smalku daļiņu viendabīgs akmens, kas veidojies slānekļa veidīga nogulumieža ar mālu vai vulkānisku pelnu sastāvu metamorfozes rezultātā. Slāneklis parasti ir pelēkā krāsā.

Parasti tas sastāv no kvarca un muskovīta vai hidromuskovīta ([K,H3O]Al2[OH]2[AlSi3O10] x nH2O) kopā ar biotītu (K[Mg, Fe2+, Mn]3[[OH, F]2/Al, Fex3+] x Si3O10]), hlorītiem ([Mg,Fe]6-n[Al, Fex3+]n[OH]8 x Al4Sin-4O10) un pirītiem.


Smiltis

Smiltis ir dabīgā veidā radies graudains materiāls, kas sastāv no sadalījušiem akmeņiem vai minerāliem.

Par smiltīm parasti uzskata graudiņus ar izmēru 0,0625 – 2 mm, daļiņas mazākas par šo izmēru uzskata par nogulsnēm. Daļiņas no 2-64 mm uzskata par granti.

Smilts sastāv no silīcija kvarca formā – silīcija oksīda SiO2. Smilts sastāvs bieži vien atkarīgs no tās izcelsmes vietas – jūrmalas smiltīs ir daudz kaļķakmens no sadrupušiem gliemežvākiem vai koraļļiem kopā ar organiskām vielām. Tāpat smiltīs var būt ģipsis, granīts, magnetīti, hlorīti utt.


Grants

Grants ir noteikta izmēra akmeņi - 2-75 mm, dažreiz iedala: grants ir 2-4 mm, 4-75 mm ir oļi. Daļiņas, kas ir mazākas, tiek sauktas par smilti, daļiņas, kas ir lielākas - 75-264 mm – bruģakmens.

Grants veidojas iežu erozijas rezultātā un tās sastāvs var būt visdažādākais – atkarībā no tās rašanās vietas vai pārvietošanās vides ietekmē, piemēram, upes skalošana.


Māls

Māls ir dabīgi veidojies materiāls, kas pamatā sastāv ļoti smalku graudu minerāliem, kas ir kļuvuši plastiski ūdens ietekmē. Māls pamatā sastāv no polisilikāta minerāliem – kas kļūst mīksti ūdens un cieti uguns ietekmē.

Māla minerāli veidojas ilgā laika periodā ķīmiski sadaloties akmeņiem ogļskābes un šķīdinātāju ietekmē. Nogulsnes parasti sastāv no ļoti smalkas augsnes daļiņām, kas parasti ir lielākas par māla daļiņām.

Māla minerāli parasti ir ūdens alumīnija polisilikāti ((Al,Si)3O4), kas satur dažādā daudzumā dzelzi, magniju, sārmu metālus, sārmainu zemi un katjonus. Pēc struktūras māls atgādina vizlu. Māla minerāli bieži sastopami smalkos nogulumiežos – slāneklī, šīferī, nogulumakmeņos, fillītos.


Oļi

Oļi ir sadrupis iezis 4-64 mm graudu lielumā, sastāvs atkarīgs no tā veidošanās vietas un procesa.

Laukakmens

Akmeņi, kuru izmērs nav mazāks par 256 mm.


Dolomīts

Dolomīts ir gan minerāls, gan arī oglekļa nogulumiezis, kas veidojas no CaMg(CO3)2 kristāliem. Tas var būt balts, rozā, pelēks, parasti reaģē ar skābēm, bet ne tik aktīvi kā tīra kalcija forma.


Izdedži

Izdedži ir tēraudkausēšanas papildprodukts, kas rodas no metālu pārkausēšanas (metālu iegūšana no rūdas vai lūžņiem). Parasti tas sastāv no dažādu metālu oksīdiem, sulfīdiem vai metāliem to elementu formā. Visbiežāk to sastāvā ir dzels oksīds, silīcija savienojumu, silīcija oksīds, kalcija oksīdi, magnija un alumīnija oksīdi.


Vulkāniskas izcelsmes akmeņi

Materiāli, kas radušies atdziestot magmai ar vai bez kristalizāciju pazemē (parasti šķidrās formās) vai virs zemes (tas ko ikdienā redzam un izmantojam), līdz ar to šo minerālmateriālu daudzveidība ir ļoti liela un to sastāvs atkarīgs no veidošanās procesa.

Virszemes materiāli parasti veidojas lēni atdziestot magmai, kas sakususi ar apkārtnes virszemes iežiem. Parasti šie materiāli ir ar lieliem kristāliem, piemēram, granīts.

Tā kā vulkāniskas izcelsmes materiāli ir ļoti līdzīgi, tad to atšķirības var noteikt tikai laboratorijā:

- skābs materiāls – ar augstu silīcija saturu SiO2 > 63%, piemēram, granīts vai riolīts;

- vidējs materiāls – 52 < SiO2 < 63%, piemēram, andesīts, dacītporfirīts;

- pamatmateriāls ar zemu silīcija saturu 45<SiO2<52%, bet ar lielu dzels - magnija daudzumu, piemēram, gabro, bazalts;

- materiāls ar SiO2< 45%, piemēram, pikrīts, komatīts;

- sārmains materiāls, kurā 5-15% ir sārmi (K2O + Na2O) un to attiecība pret silīciju ir 1:6.


Kūdra

Kūdra ir pa daļai sadalījusies veģetācija skābju un anerobo baktēriju ietekmē. Kūdra parasti veidojas no kokiem, zāles, sēnēm un citām organiskām vielām. Kūdru dažreiz izmanto saldūdens akvārijos, parasti ja ir mīksts ūdens vai sāls-saldūdens akvārijos, lai imitētu Amazones apstākļus. Tā kā kūdra ir mīksta, tad to droši var izmantot pa grunti rokošām zivtiņām, piemēram, Corydoras samiņiem. Kūdra mīkstina ūdeni, veicina augu augšanu, uzlabo zivtiņu veselību, aiztur aļģu augšanu un pat nogalina mikroorganismus. Kā trūkumu var minēt tajā esošos tanīnus, kas iekrāso ūdeni dzeltenu.


Koraļļu smilts

Koraļļu smilts ir sastopama tropu un subtropu reģionos jūras piekrastē un tā pamatā sastāv no sadrupuša, sadalījušās jūras ūdens organismu skeletiem, piemēram, gliemežvākiem. Parasti to sauc par koraļļu smilti, bet tās pamatsastāvā koraļļi nav galvenā sastāvdaļa, to veido pārkaļķojušās aļģes, moluski un vēžveidīgie.


Kvarcs

Kvarcs ir Zemes garozā biežāk sastopamais minerāls, tas veidots no SiO2.


Zeme

Zeme ir dabīgi radies akmens graudiņu un sadalošās organiskas maisījums. Vienkārši runājot zeme sastāv no 3 elementiem: cietas vielas, ūdens un gāze. Cietās daļiņas ir minerālu un organisko vielu maisījums. Zemes krāsa atkarīga no komponentiem, kas to veido: dzelzs veido savienojumus dzeltenā vai sarkanā krāsā; organiskās vielas salasās brūnā masā; magnijs, sēra un slāpekļa savienojumi var veidot melnus savienojumus.


Laterīts

Laterīts ir zemes virskārta karstās un mitrās tropiskās vietās. Tas ir bagāts ar dzelzi un alumīniju. Tas veidojas ilgā laika periodā sadaloties zem tā esošiem iežiem. Gandrīz visi ieži sadalās spēcīgu lietus gāžu un lielu temperatūru ietekmē. Spēcīgās lietus gāzes sadala iežu pamatkomponentes: nātriju, kalciju, kāliju, magniju un silīciju, tādejādi rodas mazāk šķīstošu komponentu ievērojamas koncentrācijas – dzelzs un alumīnijs.

Laterīts sastāv pamatā no kaolinīts (Al4[OH]8[Si4O10]), gētīts (Alfa- FeOOH), hidrargilīts (Al[OH]3), kvarca un hematīta.


Raksta autors Normunds Griķītis