Ļaunā nezāle, kas glāb ūdens tilpnes—Eihornija

Ūdens hiacinte (Eichornia crassipes)

Eihornija skaistā (Eichornia crassipes) vairāk pazīstama kā ūdens hiacinte un par retu šo augu nenosauksi. Daudzās valstīs tas ir ļauna nezāle, kas izraisa ekoloģiskas problēmas un lielus zaudējumus. Šī auga uzrašanās vēsta par drīzu ūdens tilpnes bojā eju un vietējie iedzīvotāji to uztver kā katastrofu. Bet vai eihornija ir pie tā vainīga? Papētīsim šo augu tuvāk.

Eihornija ir no Pontederiaceae dzimtas. Tās dzimtene ir tropu un subtropu Dienvidamerikas reģioni. Biezām spīdīgām lapām ir īpatnēja karotes forma un tās izvietotas uz kātiņiem ar apaļu vai izstieptu piepūstu pamatni. Lapas veida pa ūdens virsmu peldošu rozeti; bumbuļi ir pildīti ar gaisu saturošām šķiedrām un kalpo kā pludiņi, nodrošinot augam stabilitāti. Ja eihornija aug kā individuāls augs, tad bumbuļi ir piepūsti kā gaisa baloni, neļaujot viļņiem un vējam apgāzt augu. Ja apkārt ir daudz citu augu, tad tas vairs nav nepieciešams un bumbuļi samazinās izmēros, paliek izstiepti, pudeļveida. J augam izdodas iesakņoties tad kātiņi pieņem parastu cilindrisku formu: tagad tam nedraud ne viļņi, ne vējš un arī pludiņi nav nepieciešami.

Ūdens hiacintes lapas virsma un piepūstā bumbuļa šķērsgriezums.

Lapām ir liela nozīme ūdens hiacintes izplatībai – pateicoties savai neparastai formai tās uztver par niecīgu vēja plūsmu un augs peld „ar burām”, nokļūstot jaunās dzīvošanai piemērotās vietās. Uz pieauguša auga ir līdz 10 lapām. Ziedēšanas laikā rozetes vidū paceļas ziedu kāts, uz kura veidojas kolosa veida pumpuriņi no 5-12 ziediem. Ziedi ir ļoti skaisti – lieli, sešu ziedlapu, violeti zili; košāk krāsotās augšējās lapas centrā ir tumši dzeltens plankums. Ziedēšanas procesa līdzība ar parasti hiacinti arī devusi eihornijai tās otro nosaukumu – ūdens hiacinte. Ūdens hiacintu ziedēšana ir ļoti skaists skats, radot iespaidu, ka pār ūdens tilpni pārlaidies zili violets mākonis.

Ūdens hiacintes saknes šķērsgriezuma mikrofotogrāfija

Eihornijas vairojas veģetatīvi, izlaižot no lapu žākļiem stiebrus, kuru galos veidojas jauni augi. Ātrums, ar kuru augs sevi veģetatīvi atražo ir pārsteidzošs – 3-4 mēnesu laikā, katrs augs var radīt 200 savu līdzinieku. Eihornija vairojas arī ar sēklām, bet tas iespējams tikai, ja gaisa temperatūra nav zemāka par +350C.

Zem ūdens eihornijai ir sakņu mudžeklis, kas klāts neskaitāmām „skropstiņām”. Saknes brīvi peld ūdenī vai nostiprinās dūņainā gruntī sēkļos vai piekrastēs. Saknes zināmā mērā nodrošina eihornijas neparastās īpašības, par kurām būs minēts tālāk.

Ūdens hiacintes zieds

Eihornija ir labi pazīstama akvāriju turētājiem. Dažās valstīs, piemēram, Francijā, pavasaros ziedu veikalos pārdod ziedoša eihornijas, kuras audzētas šim augam speciāli veidotos dziļos traukos. Augus kopā ar trauku novieto saulītē uz palodzes un tā tie var tur nostāvēt visu vasaru.

Uzlūkojot eihorniju grūti noticēt, ka daudzās valstīs šis maigais augs ir ūdens tilpņu lāsts un tā apkarošanai tiek tērēti milzu līdzekļi un tik un tā augs uzvar. Lūk, tikai daži tā biogrāfijas fakti.

1884. gadā fermeris no Floridas Ņjūorleānas izstādē ieraudzīja skaistu ziedošu ūdens augu. Tā bija eihornija. Fermeris augu atveda mājās un ielaida piemājas dīķi. Augs dīķī jutās lieliski un savairojās tik strauji, ka fermerim liekos augus nācās ielaist blakus esošā upē. Pēc ceturtdaļgadsimta šis augs burtiski pārpildīja visas Floridas ūdens tilpnes. Eihornija veidoja vienlaidu lapu paklāju pa visu ūdens virsmu. Tumsā mira citi ūdens augi, no skābekļa un barības vielu trūkuma izmira kukaiņi, vēžveidīgie un zivis. Mirušo ūdens organismu pūšana pārvērta tīrus dīķus un ezerus par smirdīgiem purviem. Pūstošajā masā jebkurā mirklī varēja izveidoties un izplatīties visdažādākās infekcijas. Floridas vadība nezināja kā cīnīties ar šo ļauno augu. Tika izveidoti speciāli kuģi, kuri izsmēla šos augus no ūdens. Ja tas līdzēja, tad tikai uz īsu brīdi, jo drīz vien augs bija izveidojis blīvu paklāju. Tas viss norisinājās 20. gadsimta sākumā, bet arī šobrīd šī problēma nav atrisināta.

1954. gadā viens ūdens hiacintes augs tika ievests Kongo. Tagad šis augs ir Āfrikas kontinenta posts. Tas pārpilda upes, pārtraucot kuģošanu pa Kongo. Lielas zaļas salas peld lejup pa upes straumi, apgāžot laivas, plēšot zivju tīklus, bloķējot upes pieteces, izraisot plūdus. Viktorijas ezerā, otrā lielākā pēc platības pasaules saldūdens ezerā, eihorniju pirmo reizi pamanīja aptuveni pirms 10 gadiem. Tagad eihornijas audzes plešas simtiem kvadrātkilometru.

Visvairāk n eihornijas ciešs Uganda – aptuveni 80% tās ūdens virsmu sedz šī auga audzes. Gan Ugandā, gan Kenijā ir pazudušas visas zivis. Veseli ciemi ir zaudējuši savu iztikas avotu.

Eichornia crassipes izplatība pasaulē

No eihornijas cieš arī Ugandas, Tanzānijas un Kenijas tirdzniecība – kuģi nespēj vienkārši izlauzties cauri šī auga audzēm. Ugandā regulāri ir elektrības padeves traucējumi, jo augs iesprūst Ouen ūdenskrituma hidroelektrostaciju filtros un caurules. Pagājušā gada maijā eihornija bija par iemeslu plūdiem: pēc lietus gāzēm ūdens līmenis ezerā strauji palielinājās, jo eihornijas audzes bija nobloķējušas ezera iztekas uz upēm. Vietējā vara nespēj tikt galā ar šo problēmu. Neskatoties uz Apkārtējās vides aizsardzības pārvaldes protestiem, ir nolemts pret eihorniju cīnīties ar herbicīdiem. Daži ekologi jau sāk piekrist domai, ka indu izmantošana radīs mazāku kaitējumu nekā no eihornijas vairošanās. Bet indes nogalina ne tikai augus, bet arī zivis un citus ūdens organismus un ja mirusī biomasa sakrāsies uz grunts un sāks tur pūt, ezeram draud ekoloģiska katastrofa.

Visu šo notikumu iemesls ir eihornijas neparastā spēja strauji uzaudzēt zaļo masu. Daži zinātnieki uzskata, ka tieši eihornijai, kas dzīvoja uz zems aizvēsturiskos laikos, mums ir jāpateicas par naftas un gāzes krājumiem.

Bet vai auga vaina ir tik liela nodarījumos, kuros to vaino? Savā dzimtenē Dienvidamerikā eihornija aug tikpat strauji, bet tur tās daudzumu ierobežo citi bioloģiskā līdzsvara dalībnieki, kas vēsturiski veidojušies blakus eihornijai.

Tie ir lamantīni, zivis leporinusi, gliemeži ampulārijas, skudras lapgrieži un citi dzīvnieki, kas pārtiek no eihornijas lapām. Tajās vietās, kur eihorniju ievedis cilvēks, nav sugu, kas spētu ierobežot to izplatību, tāpēc augs nekontrolēti vairojas, izraisot neskaitāmas likstas, bez kurām varētu iztikt, ja vien nebūtu cilvēku vieglprātība un elementāru dabas likumu nezināšana.

Vēl viena neparasta ūdens hiacinta īpašība ir piesaistījusi cilvēku uzmanību. Mūsu valstī šis stāsts sākās tā – vienreiz Stavropļa selekcionārs Борис Рыженко, pirms aizbraukšanas uz nedēļu no mājām, izlēja  ūdeni ar eihornijas paliekām no akvārija traukā ar ziepainu ūdeni, kas bija palicis pēc drēbju mazgāšanas. Kad viņsš atgriezās, tad ar pārsteigumu konstatēja, ka augs ir ne tikai izdzīvojis, bet arī strauji saaudzis; ūdens traukā bija dzidrs, bez krāsas un smakas. Eksperimentējot ar eihorniju Рыженко noskaidroja, ka augs lieliski attīra ūdeni no visdažādākā piesārņojuma un pat vissmirdošākais stāvošais ūdens var pārtapt tīrā dīķi.

Vēlāk šīs auga neparastās spējas pētīja zinātnieki no RAH Sibīrijas nodaļas Citoloģijas un ģenētikas institūta (CĢI). Noskaidrojās, ka ūdens hiacinte ar fantastisku ātrumu „apēd” ne tikai dažādu bioloģisko piesārņojumu, bet arī smagos metālus, fenolus, sulfīdus, fosfātus, pesticīdus, naftas produktus un vēl citus ķīmiskus atkritumus, kas sastopami mūsu ūdens tilpnēs. Pēc datiem ūdens hiacinte spēj sevī uzkrāt metālus 10 000 reižu lielākā koncentrācijā nekā tie ir ūdenī. Un jo netīrāks ūdens, jo labāk jūtas augi. Eksperimentu rezultāti ir iespaidīgi.

CĢI siltumnīcās eihorniju audzēja traukos pildītos ar Pavlodarskas naftas produktu pārstrādes rūpnīcas notekūdeņiem. Ūdens attīrīšanas efektivitāte bija: 97,9% naftas produktiem, 75,5% amonjakam; 98,3% fenoliem.

1999. gada augustā „Tolmačov” lidostā 50 m garā 3m platā 1m dziļā notekūdeņu kanālā iestādīja pāris eihornijas augu. Līdz septembrim augi saauga tik cieši, ka veidoja viendabīgu paklāju. Un pat tik īsā periodā nitrātu, hlorīdu, naftas produktu un citu piesārņojošo vielu saturs ūdenī strauji samazinājās.

Putnu fabrikas notekūdeņi Kiržačkā (Vladimiras apgabals), pēc ķīmiķu un epidemiologu slēdziena 3 mēnešu laikā ar eihornijas palīdzību tika uzlaboti līdz peldbaseina ūdens kvalitātei. Augs attīrīja arī „Kudrjaševkoje” cūku fermas notekūdeņus, kas katru gadu maksāja milzu soda naudas par apkārtējās vides piesārņošanu. Lūk, neliels citāts no ekspertu komisijas slēdziena: „Bioloģiskie dīķi, kuros augs ūdens hiacinte, pārbaudīti attīrot saimniecības – fekālos cūku fermas notekūdeņus ar jaudu 216 tūkstoši cūku gadā SIA „Kudrjašovskoe” Novosibirskas apgabalā. Bioloģiskā dīķa kopējā platība 1,8 ha ar dziļumu 0,6m sasniedza jaudu: diennakts laikā tika attīrīti 3-4 tūkstoši m3 notekūdeņu. Ūdens ir dzidrs, bez smakas.” Šādu ūdeni droši var ielaist upē, izmantot rūpnieciskām vai saimnieciskām vajadzībām.

Tādejādi var secināt, ka praktiski ir izveidota zema enerģijas patēriņa ūdens attīrīšanas tehnoloģija, kuras izmantošana, iespējams, ar laiku ļaus atrisināt mirušo ūdens tilpņu problēmu, ar kurām vairs daba un cilvēks netiek galā.

Rodas jautājums: vai pie mums neradīsies ekoloģiska katastrofa kā tas jau noticis Floridā – vai eihornija nekontrolēti neizplatīsies pa visām ūdens tilpnēm? Nē, mums tas nedraud, jo mūsu klimatiskajos apstākļos tas nav iespējams. Eihornija ir tropu un subtropu augs un pie temperatūras +100C tās saknes sāk atmirt, pie pirmajiem saliem augs mirst. Šajā laikā augu masu var no ūdens tilpnes vienkārši izņemt – vienkārši ar kāsi aizķer vienu augu un to velkot tam sekos visi pārējie augi.

Protams, veidojas auga utilizācijas problēma, jo tie sevī uzkrājuši lielu daudzumu piesārņojošo vielu. Šobrīd eihorniju dažviet izmanto šķiedru un papīra ražošanā, tāpat to var izmantot biodegvielas ieguvei. Bioloģisku ūdens tilpņu attīrīšanas sistēmu izveide, izmantojot eihorniju, turpinās un ļoti iespējams drīzumā šie jautājumi tiks atrisināti.

Ja jums ir radusies vēlme šo augu iepazīt tuvāk, tad tas nav grūti izdarams – ūdens hiacinte ir populārs akvāriju augs. To var, piemēram, brīvi iegādāties Maskavas Putnu tirgū. Augs viegli pārcieš istabas sauso gaisu un tam nepieciešams tikai labs apgaismojums, apgaismojums nedrīkstētu būt ilgāks par 14 stundām. Ūdens un gaisa temperatūrai jābūt 26-300C, ziemā nedaudz zemāka. Ziemā akvāriju ieteicams pārsegt ar stiklu.

Akvārijos eihornija attīra ūdeni ne tikai no piemaisījumiem - ūdenim iztvaikojot palielinās sāļu koncentrācija, pievienojot papildus ūdeni sāļu koncentrācija vēl vairāk pieaug, kas var slikti ietekmēt zivis un ūdens augus. No šālu pārpalikumiem palīdzēs atbrīvoties eihornija, kuras saknes uzsūks visas ūdenī izšķīdušās vielas.

Var paeksperimentēt ar eihorniju, pārbaudot kā tā attīra ūdeni no visdažādākā piesārņojuma – paņemiet burku ar ūdeni, iejauciet tajā nedaudz zemes un labi samaisiet. Duļķainajā ūdenī ievietojiet auga saknes. Pēc diennakts burkā ūdens būs pilnīgi tīrs, bet saknes būs apaugušas ar gružu kārtu.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts: A.J. Mišina no bio.1september.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .