Kā izvēlēties augus akvārijam?

Šis jautājums rodas gan iesācējiem, gan jau pieredzējušiem akvāriju turētājiem. Uz šo jautājumu nevar viennozīmīgi atbildēt, vēl jo vairāk, ja vēlas dekorēt mājas akvāriju, panākot izstādes izskatu.

           Bija laiks – to labi atceras vecāka gadu gājuma akvāriju turētāji – kad šis uzdevums bija vienkāršs: ņem visu, ko vien vari dabūt. Akvārija augus zināja maz, labi ja pāris desmitu nosaukumu – elodeja no vietējās upītes, ludvigija, valisnērija utt. Izvēles nebija nekādas, bet gāja laiks, un Eiropā (arī PSRS) parādījās ar vien jaunāki augi no tropiskajām un subtropu zemēm. Daudzus no tiem ieteica audzēšanai akvārijos, un lēnām radās tik daudz augu, ka izdarīt pareizu izvēli kļuva ar vien grūtāk. Šobrīd pieejamo augu skaits ir nevis desmiti, bet gan simti. Grāmatās ir 300-400 akvāriju augu aprakstu. Maskavas kolekcionāru vidū vien var saskaitīt 120-150 augu veidus.

           Kā zināms mūsdienu akvārijiem (ūdens terārijiem, poludārijiem, baseiniem, kombinētiem akvārijiem, oranžērijām utt.) ir visdažādākās nozīmes, tāpēc arī augi tiem vajadzīgi dažādi – lieli un mazi, tipiski ūdens vai purva augi, ēnas un saules augi utt., bet viena pamatnostādne visiem ir kopīga – jebkura tipa akvārijiem ir vajadzīgi tikai ūdens augi. Lūk, kāpēc neveiksmīgi beidzas mēģinājumi aklimatizēt akvārijos dažus istabas augus, kas nav ūdens augi, bet mitrumu mīloši augi. No milzīgā ūdens augu skaita (aptuveni 6000 veidu) akvārijiem ir piemēroti tikai neliela daļa, jo ne visi augi spēj ilgstoši dzīvot tikai ūdenī.

           Akvārija augi pamatā ir no tropu un subtropu zemēm, kur temperatūra ir 18-350C. Mūsu piemājas ūdens tilpnēs, praktiski nav augu, kas būtu piemēroti akvārijiem.

           Izvēloties akvārija augus, jāatceras, ka akvārija videi ir jābūt maksimāli tuvinātai augu dabīgai augšanai vietai. Ja akvārija vide atšķirsies, augs slimos, nīkuļos līdz nomirs. Diemžēl par profesionāli akvāriju turētāji ne vienmēr ievēro šo noteikumu.

           Parasti augus izvēlas vadoties pēc vietas akvārijā, kur augam būs jāaug. Daži akvāriju turētāji, pēc pieredzes zinot dažas augu augšanas īpatnības, veido akvāriju ekspozīcijas plānus, citi atkal izmanto jau publicētus akvārija iekārtošanas plānus.

           Gadās, ka augus atlasa tikai pēc to dekoratīvā izskata, bet vienmēr pēc intuīcijas vai pieredzes tiek saglabātas kopējās grupas dekoratīvās iezīmes. Nav retums, ka gandrīz katrā akvārijā vienviet aug kupli īsstiebru daudzlapu aponogentoni vai ehinodorusi kopā ar nepamanāmām dažu lapiņu dažāda izmēra kriptokarīnām, kas iestādītas starp gan pēc krāsām, gan formas krasi atšķirīgām garstiebru rotalām, kabombām, hidrofilām utt.

           Tāpēc izvēloties akvārija augus ir jāņem vērā to ārējais izskats, nepieciešamais laukums, toa augstums, platums, lapu skaits un kuplums (jo tas ietekmēs gaismas spēju nokļūt līdz zemākajiem ūdens slāņiem un jūsu iespēju novērot aizmugurē esošos augus), krāsu un formu saderību, augšanas ātrumu. Ja to neievēro, tad pēc kāda laika pēc augu stādīšanas daži augi sāks nomākt citus, kā rezultātā vājākie augi nonīks. Tas ļoti bieži arī ir par iemeslu kāpēc akvāriju turētājiem rodas uzmācīgas idejas par alelopātiju mājas akvārijā.

           Tāpat ir jāpiemin augu un zivtiņu savstarpējo iedarbību. Zivju vidū nav maz tādu, kuras papildina ar augiem savu pārtikas daudzveidību. Piemēram, cihlīdas bez liekas tielēšanās izrauj jebkādus augus no grunts, tāpēc vai nu nākas atteikties no augiem vai likvidēt „neaudzinātās zivis”. Dekoratīvā akvārijā zivīm un augiem ir jābūt sabalansētiem arī pēc skaita. Ja būs maz zivju, augiem var pietrūkt barības vielu – zivju mēslu, un otrādi – ja zivju būs par daudz, tad barības vielu būs par daudz un tos būs jātīra ārā, lai nebremzētu augu augšanu.

 Echinodorus maior – viens no skaistākiem, bet ne lielākais Echinodorus sugas pārstāvis. Atšķiras ar viļņotām, tāpat kā aponogentonam, biezām, caurspīdīgām zeltaini- zaļām lapām

 

           Laikam viens no svarīgākajiem faktoriem ir augu vajadzība pēc gaismas daudzuma, ilguma un kvalitātes. Tāpat jāatceras, ka augi aug dažādās dažreiz pat krasi atšķirīgās vietās (ūdens sastāvs, gaisma, grunts utt.), tāpēc bieži gadās, ka izvēlētie augi nespēj sadzīvot. Pētījumi par šo tēmu nav, bet tik un tā ir izeja – tiek veidoti un radīti ideāli apgaismojuma apstākļi. Dažreiz izmanto pēc jaudas, vaida dažādas lampas, rada papildus apgaismojumu vai tieši otrādi aptumšo kādus augus, bet neskatoties uz izdomas un iespēju elastību daudzus akvārija augus, tomēr labāk stādīt kopā ar līdzīga gaismas patēriņa radiniekiem. Ne jau par velti labākie augu eksemplāri tiek izaudzēti tiem piemeklētos akvārijos ar speciālu grunti un apgaismojuma režīmu. Praksē ir pierādījies, ka vislabāk ir veidot noteikta apgaismojuma režīma akvāriju – gaismu mīlošiem augiem, ēnas augiem, vidējas gaismas augiem, garas un īsas dienas augiem. Tāpēc arī pieredzējuši akvāriju turētāji stāda augus podiņos, lai varētu tos pārvietot pa akvāriju, piemeklējot vispiemērotāko apgaismojumu augam.

Nozīmīgs faktors ir arī akvārija dziļums, daži augi slikti aug dziļos akvārijos (Echinodorus osiris, E. Portoalegrensis, Cryptocoryne parva u.c.), jo sevišķi kamēr ir mazi, šādi augi savvaļā ir sastopami tikai seklās ūdens tilpnēs. Citi augi atkal nelabprāt aug seklumā (C. Aponogetifolia) vai pāriet no ūdens auga uz purva auga tipu (daļa ehinodorus, sagittaria u.c.). To visvieglāk ir pamanīt, ja ir nepareizi apgaismot akvārijs vai akvārijs novietots nepareizi attiecībā pret gaismas avotu.

           Liela nozīme ir ūdens parametriem. Akvārija turētāji labi zina, cik nozīmīgi ir šie parametri veiksmīgai zivtiņu audzēšanai un pavairošanai. Tāpat arī daļai augu nepieciešams ne pārāk ciets ūdens, ne pārāk skābs vai ne pārāk svaigs. Jāatceras arī, ka mūsu kopējā akvārijā augošie augi savvaļā kopā nav sastopami un tie aug tikai noteiktos ekoloģiskos apstākļos.

           Gadās arī tā – pilsētā viena, ūdens viens, gaisma aptuveni vienāda, zivtiņas līdzīgas, bet vienam akvārijs kā ziedošs dārzs, bet otram viss nīkst ārā, lai arī kādus augus nestādītu, kāpēc tā? Iemesli var būt dažādi un tās reti kad izdodas noskaidrot, bet viens gan ir skaidrs – liela nozīme ir akvārija turētāja pieredzei, un kam tās mazāk, var tikai ieteikt biežāk ielūkoties skaistajos akvārijos un censties sākumā kopēt visu tur redzēto. Gan jau ar laiku atnāks gan zināšanas, gan prasmes audzēt akvārija augus.

           Ūdens augi ne tikai izdaiļo akvāriju, bet tie ir svarīgs bioloģiskas sistēmas elements. Augi bagātina ūdeni ar skābekli, patērē ūdenī izšķīdušās barības vielas, patērē zivju mēslus, uzsūc barības vielas no trūdošās barības un vecajām lapām, stabilizē ūdens parametrus, tai skaitā pH un cietību utt. Tie ir labi akvārija vides indikatori, norādot uz pārāk ilgu vai īsu gaismas periodu, pārāk lielu vai mazu organiskas daudzumu utt.

Atgriezīsimies pie tā ar, ko sākām – pēc kā vadīties izvēloties akvārija augus? Kā jau iepriekš minēts, akvārija videi ir jābūt piemērotai izvēlētajiem augiem pēc visiem iepriekš minētajiem parametriem. Ja tas nav iespējams – akvārijs par mazu, netīra grunts, apgaismojums slikts utt. – nesmociet augu, tik un tā šādas aklimatizācijas rezultāts būs letāls.

           Vēl vien jautājums, kas būtu jāizskata -  ir jāzina precīzs un pareizs auga nosaukums, lai nebūtu nepareizi nosauktu vai bezvārdu augu (tāpat kā zivju). Bieži gadās, ka akvārijos dzīvo Echinodorus scarber ar dzelteniem ziediem, kaut gan zināms ka Echinodorus ir tikai balti ziedi; E. Argentinensis ar pimenta plankumiem uz lapām, kuriem patiesībā nav jābūt; Cryptocoryne thwaitezii bez robotām lapu maliņām; Nymphaea rubra, kas skaisti veido lapas ūdenī, kaut gan tipisks šī nosaukuma augs veido lapas tikai ūdens virspusē utt.

Pieredze rāda, ka jebkurš akvārija turētājs, ja vien to vēlas var panākt, ka viņa māju rotās vienreizējs, mainīgs zemūdens pasaules stūrītis. Pacentieties radīt piemērotus apstākļus jūsu augiem un zivīm, lai jūsu akvārijs nestu jums prieku.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts B. Paņkovs no Maskavas kluba "Neptūns"

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .