Gūpiju uzturēšana

Gūpiju turēšana

           Gūpijas dzīvo tropos, kur ūdens temperatūra ir 24-260C. to veiksmīga aklimatizācija Spānijas ūdeņos parāda, ka tā spēj viegli pielāgoties un dzīvot arī zemākās ūdens temperatūrās. Neveiksmīgs aklimatizācijas mēģinājums Abhāzijā parāda, ka tās zemākā dzīvotspējas temperatūra ir 40C. Spēja dzīvot visdažādākajos apstākļos un ūdenstilpnēs – jūrās, okeānos, upēs, purvos liecina par zivs spējām pielāgoties un nebūt prasīgai pret apkārtējo vidi.

           Arī akvārija lielumam nav nozīmes – zivju pāris var mierīgi dzīvot un vairoties pat 3 l burkā, tiesa gan jaunas zivis šāda tilpumā nekad neizaugs lielas un to spuras būs mazas. Lai izaudzētu krāšņus tēviņus akvārija uz 1 l ūdens ir jābūt ne vairāk ka 1 tēviņam; 1 mātītei pienāktos 2l ūdens. Akvārijam, kurā tiek turētas selekcijas formu zivtiņas ir jābūt vismaz 40 cm garam un aptuveni tikpat augstam.

           Parasti gūpijas var veiksmīgi turēt jebkāda izmēra un lieluma akvārijā ar nosacīti vienmērīgu temperatūru un no hlora brīvu ūdeni. Parasti ir grūti turēt selekcijas formu gūpijas, kas parasti ir daudz prasīgākas – tām jārada apstākļi, kuros attīstīsies un būs pilnīgas visas sugas formas īpašības.

           Viens no svarīgākajiem turēšanas un selekcijas nosacījumiem ir ūdens parametri, parasti tiek definēti 3 parametri – ūdens tīrība, skābums - pH un cietība - GH.

Ūdens tīrība

           Ja gūpijas tiek turētas mazā akvārijā, tad to mēsli drīz vien piesārņos ūdeni, kas savukārt netieša veida nogalina zivtiņas vai veicina slimību rašanos, novedot pie zivs nāves. Tāpēc ieteicams gūpijas turēt pēc iespējas plašākā akvārijā.

           Zivs meslus pārstrādā mikroorganismi, ka dzīvo jebkura akvārija ūdenī, pārvēršot izkārnījumus organiskos savienojumos, ko tālāk patērē augi. Tāpat jāatceras, ka augi patērē šīs organiskas vielas dažāda daudzumā, kas tieši ietekme to augšanas ātrumu un ūdens tīrību.

           Par vienu no dzīvajiem ūdens filtriem var uzskatīt Indijas papardi, kas ir viens no ieteicamajiem augiem elitāru gūpiju akvārijā.

           Liela ūdens tilpuma mikroorganismi, kas pārstrādā fekālijas, parasti nav pamanāmas, bet ja to skaits strauji pieaug (parasti fekāliju pārpilnību dēļ) ūdens kļūst duļķains un sāk smakot. Mikroorganismi, kas visu laiku bija draudzīgi zivīm, kļūst par to sīviem konkurentiem cīņa par ūdenī izšķīdušo skābekli, ka rezultāta zivtiņas var nosmakt.

           Tīra akvārijā nekontrolēta mikroorganismu attīstība ir maz iespējama, jo tiem visu laiku trūkst barības vielu un jācīnās ar infuzorijām. Lai izvairītos no mikroorganismu straujas attīstības ir jāievēro vienkārši noteikumi, kurus noteica jau Henels: ievietot akvārijā Indijas papardi un ierīkot grunts filtru, kas nodrošinās stabilu tīrību un svaigu ūdeni, protams, ja akvārijs nebūs pārapdzīvots vai regulāri nepārbarosiet zivis. Gūpijām to skaita noteikšanai var izmantot vienkāršu formulu: vienam zivju pārim ir vajadzīgs 3-4 l ūdens. Tāpat arī, ja Indijas paparde jūtas un aug labi, tātad ūdens parametri būs atbilstoši jūsu gūpiju vajadzībām.

Ūdens skābums

           Ka jau zināms skābju vai sārmu joni ūdenī veido stabilu lielumu. Ūdens skābums svārstās no 0 (100% ūdeņraža katjoni) līdz 14 (100% hidroksīda anjoni). Lielam vairuma akvārija zivju ir pieņemams ūdens skābums tuvu vidējiem rādījumiem - ~7. Tāpat arī gūpijām patīk pH 6.6-6.8. Ūdens augiem var būt pieņemams pH no 0-14. Ja ūdens temperatūra ir 220C un pH 7, tad vide ir neitrāla, tātad H+ un OH- molārie savienojumi ir līdzsvarā. Praktiski tiek uzskatīta vide kam pH: 1-3 ir ļoti skāba; 3-5 skāba; 5-6 vāji skāba; 6-7 ļoti vāji skāba; 7 neitrāla; 7-8 ļoti vāji sārmaina; 8-9 vāji sārmaina; 9-10 sārmaina; 10-14 stipri sārmaina. Tiesa gan, daži gūpiju audzēšanas speciālisti maz pievērš uzmanību šiem radītajiem, sakot „ja Indijas paparde aug labi, tad pH rādītāji ir ļoti labi” un parasti tas arī atbilst taisnībai.

           Atcerieties, ka pH lielums ir mainīgs – tas ir atkarīgs no gaismas intensitātes, zivju un augu skaita un citiem faktoriem, piemēram, ir zināms, ka augi tumsa pārstāj izstrādāt skābekli un izdala ogļskābo gāzi, skābinot ūdeni, bet šīs pH izmaiņas ir ļoti mazas un lēnas, tāpēc zivis spēj tām pielāgoties.

           Pavisam, kas cits ir pārsēdināt gūpijas no viena akvārija citā – ja ūdens parametri ir atšķirīgi, jo sevišķi strauji mainoties pH rādītajiem, tas var izsaukt zivtiņām šoku un nāvi. Ja vēlaties saglabāt savas zivtiņas dzīvas un veselas, ievērojiet šādu noteikumu: pārvietojot gūpijas no viena akvārija uz citu temperatūras atšķirība nedrīkst būt lielāka par 2.20C un pH mainīties par 0.2.

Ūdens cietība

           Tiek noteikta pēc ūdenī izšķīdušo sāļu daudzuma. Pārlieku mīksts (destilēts vai lietus) ūdens tāpat ka ļoti ciets (kaļķains) ūdens nav piemērota gūpiju turēšanai. Vispiemērotākais ir ūdens ar 4-100 dH (dH – degrees of hardnes vai GDH – German (Deutche) Hardness).

           Pieņemtie ūdens apzīmējumi: 0-50dH – ļoti mīksts; 5-100 mīksts; 10-200 vidēji ciets; 20-300 ciets; virs 300dH – ļoti ciets. Kopējai ūdens vada ūdens cietībai nevajadzētu būt lielākai par 200 dH.

           Labākais veids, lai pārbaudītu ūdens skābumu un cietību ir nopirkt tuvējā zooveikalā pieejamos testerus, ja to nav – var izmantot Indijas papardes metodi.

           Daudzi akvāriju īpašnieki sevi neapgrūtina ar dH pārbaudēm un tas var attaisnoties, ja dzīvojat reģiona, kur ūdens cietība ir 4-100 dH. Tāds ūdens ir piemērots gūpiju akvārijam, protams, ja tas nav pārhlorēts un akvārija gruntī nav ūdenī šķīstošu sāļu, kas var palielināt ūdens cietību.

           Par ļoti cieta ūdens pazīmi kalpo baltu horizontālu svītru rašanās nedaudz virs ūdens līmeņa – tie ir sāļu nosēdumi, kas paliek pāri no ūdens iztvaikošanas un atgādina, ka būtu laiks noskaidrot cik liela tad īsti ir ūdens cietība.

Grunts

           Arī ļoti svarīgs jautājums, kas būtiski var ietekmēt veiksmīgu gūpiju audzēšanu, svarīgi ir 2 aspekti:

           Pirmais – grunts daļiņu lielums, ja daļiņas būs ļoti smalkas, tad grunts būs ļoti blīva, kas bremzēs augu augšanu, ūdens cirkulāciju, gāzu apmaiņu, samazinās grunts filtra darba jaudu. Ja grunts būs no lieliem akmeņiem, tad tajā būs daudz tukšu vietu, kas lēnam piepildīsies ar barības pārpalikumiem, kas savukārt veicinās baktēriju augšanu, kas pārvētīs akvāriju par duļķainu purvu.

           Otrs – vai gruntī ir ūdenī šķīstoši sāļi. Daži kalnu iežu minerāli satur kalcija vai nātrija sāļus, kas savukārt maina ūdens cietību, kas nav vēlama. Lai no ta izvairītos, grunti ieteicams pirms izmantošanas pārbaudīt – ņem nelielu grunts daudzumu, izmaisa to destilēta ūdenī (tāda pašā attiecība, kā grunts tiek ieklāta akvārijā) un tālāk vāra kādu laiku; pēc tam pārbauda ūdens cietību – ja ūdens cietība ir mainījusies, grunti akvārija nav ieteicams izmantot.

           Grunti ietiecams izmazgāt vismaz 1 reizi pusgadā. Akvārijos, kas domāti zivju selekcijai un elitāru zivju turēšanai grunti vispār neievieto – jo tā vieglāk un laicīgi akvārijus tīrīt. Ja tiek turētas gūpijas ar lielam astes spurām, tad nedrīkst izmantot dekorācijas ar ieplakām, aizām, tuneļiem ar asam malām, ka arī jāizvairās no augiem ar lielam un asām lapām, lai gūpijas nesavainotu astītes.

Apgaismojums un temperatūra

           Pieredzējuši akvāriju īpašnieki uzskata, ka pareizs apgaismojums un temperatūra ietekme ne tikai zivs auglību, bet arī to augšanu un pašsajūtu.

           Par pamatu tiek ņemts vadošo gūpiju audzētāju (no Filadelfijas, Čikāgas, Ņujorkas un Floridas)  pētījumu rezultāti – ieteicams ir 12 stundu diennakts apgaismojums un temperatūra ~250C (23-270C). Gūpiju audzēšanas iesācējiem, tas būtu obligāti jāievēro.

           Intensīvs un ilgstošs apgaismojums tieša veida ietekmē zivju veselību. Laboratorijas ir izpētījušas, ka spēcīgs, nepārtraukts apgaismojums izraisa zivju neauglību. Šo īpatnību izmanto gūpiju audzēšanas iesācēji, lai iegūtu sevišķi košas un skaistas zivtiņas, bet reti, kad zivtiņa ir spējīga vairoties.

           Veikti eksperimenti ar vairāku sugu gūpijām parada, ka nepārtraukts 5 nedēļu apgaismojums ietekme zivs krasu – padarot to blāvu, piemēram, sarkanas krāsas ķermeņa daļas kļuva izplūdušas gaiši rozā. Pat 24 stundu koša gaismas ekspozīcija, samazina gūpija spilgto krāsojumu. Protams, ka krāsojums pēc kāda laika atjaunojas, ko nevar teikt par dzimumspēju.

           Ziemas laikā akvāriju ieteicams apgaismot 10-12 stundas, vasarā – 12-14 stundas. Ieteicams, kādu laiku, jo sevišķi no rīta, lai uz akvāriju kristu saules stari (lai izvairītos no aļģu uzliesmojuma, var akvārijam priekšā uzstādīt marles aizkaru). Kopējais apgaismojuma ilgums, ieskaitot dabīgo apgaismojumu, dienas laika nedrīkstētu pārsniegt 15-16 stundas turot zivis zemā temperatūra un 13-14 stundas, turot zivis augsta temperatūra; ziemas laika apgaismojuma laiks par 1-2 stundām mazāks. Apgaismojumam uz 20 l pietiek ar 15W, 40 l –  vasarā15W, ziema 25W; 100 l – aptuveni 40W.

           Vairums zinātnisko ieteikumu ir balstīti uz to, ka standarta 20 l akvārijs ir 30 cm augsts. Šāda tilpuma akvārijam pietiek ar 15W lampu. Lampu uzstāda virs akvārija aptuveni tā centrā. Vairumam akvārija lampu ir reflektori, ar kuru palīdzību var kontrolēt gaismas virzienu.

           Arī šajā jautājumā var palīdzēt Indijas paparde – ja tas aug labi un tā lapas ir veselīgi zaļas, tad akvārija iemītniekiem būs pietiekami gaismas. Ja augs aug lēni un lapas paliek brūnganas, tātad akvārija pietrūkst gaismas. Ja paparde pārklājas ar zaļām aļģēm un ūdens sāk ziedēt – krasi trūkst gaismas.

           Gūpijas var dzīvot temperatūra no 5-360C. Ja temperatūra ir zemāka par 170C, zivs vieglāk saslimst. Gūpijas veiksmīgi vairojas temperatūrā 20-300C. Ieteicamā gūpiju turēšanas temperatūra ir 25-280C, ie pieļaujama diennakts temperatūras svārstība par 3-50C, bet straujas izmaiņas nedrīkst būt lielākas par 20C. Zemas temperatūrās gūpijas aug lēni, bet sasniedz lielākus maksimālos izmērus, tāpat lēni attīstās dzimumspēja un ir lielāki intervāli starp metieniem.

           Atkarība no temperatūras dzemdību starplaiki var būt 20-60 diennaktis. Augstas temperatūrās (26-300C) dzimuma briedums un novecošana notiek atrāk un ļoti biezi tēviņiem astes spuras ir nepilnvērtīgi attīstītas.

           Lielu spuru gūpijām, spuras veiksmīgāk attīstās un iegūst sugai raksturīgas iezīmes temperatūrā zem 260C. Temperatūras paaugstināšana līdz 270C ar regulārām ūdens maiņām un barošanu veicina gūpiju ātru un pilnvērtīgu augšanu, bet ne visiem tas ir pieņemams, jo palielinās zivs jūtība pret temperatūras izmaiņām un samazina zivs maksimālo izmēru, salīdzinot ar zivīm, kas augušas zemākās temperatūrās.

           Par piemērotāko temperatūru elitāru gūpiju turēšanai vienota viedokļa nav: daļa uzskata, ka temperatūrai jābūt augstai, otra daļa, ka zema, minot dažādus būtiskus aspektus.

           Labvēlīgi gūpijas ietekmē jūras sals un joda pievienošana akvārija ūdenim. Ieteicams pievienot uz katriem 10 l ūdens 1-2 tējkarotes rupja maluma vāramās sāls vai jūras sāls vai vismaz sāļu maisījumu – nātrija hlorīds, magnija sulfāts, magnija hlorīds attiecībā 28:7:5. Uz katriem 20-30 l ūdens pievieno 2-3 pilienus 5% joda spirta šķīdumu. Ūdens ir regulāri jāmaina un tādas pašas temperatūras 2-3 diennaktis nostādinātu ūdeni. Pieaugušām zivīm katru nedēļu ir jānomaina 1/3 akvārija ūdens. Ja iespējams, tad labāk nomainīt ½ vai 2/3 akvārija ūdens, to mainot pakāpeniski visas nedēļas laikā.

           Straujas ūdens temperatūras vai parametru maiņas ir nāvējošas zivīm vai radīt neauglību, lielu astes spuru tēviņiem sašķeļas astes gali vai visa aste.

           Ja gūpijas tiek turētas vecā ūdenī, tad samazinās to spējas pielāgoties vides izmaiņām, kas ir ļoti nozīmīgs faktors zivju transportēšanas vai izstāžu laika, kā rezultāta parasti sašķeļas spuras, zivs kļūst apātiska vai mirst.

           Ka jau iepriekš tika minēts, par akvārija piemērotības indikatoru var kalpot Indijas paparde. Labos apstākļos augs labi, ātri aug, sliktos – tā saknes sāk pūt un tas uzpeld vai augs nonīkst.

           Ieteicamais ūdens daudzums akvārija 35-40 cm, dzimstot mazuļiem: 20-25 cm.

           Tāpat kā visas mazās zivis, gūpijas vislabāk izskatās uz smalklapu augu fona. Augu nevajadzētu būt pārāk daudz, jo tas ietekmes pH izmaiņas dienā un naktī, jo sevišķi, ja akvārija nav aerācijas. Aerācija ir strīdīgs jautājums – gūpijas (tāpat kā vairums citu zivju, izņemot straujās kalnu upēs mītošas, kur skābekļa ir ļoti daudz) ieteicams labāk turēt dabīgas plūsmas akvārija, bet parasti tas neizdodas, jo nav vietas vai zivju daudz, tāpēc filtrācija un ūdens aerācija ir ieteicama.

           Mazos neaprīkotos akvārijos (15-20 l) plīvurspuru gūpijas var turēt rēķinot 1-1.5 l ūdens 1 tēviņam un 2-3 l vienai mātītei. Akvārijos ar filtrāciju un aerāciju zivtiņu skaitu var pat trīskāršot vai turot apaļas astes formas gūpijas vēl vairāk.

           100 l akvārijā ar aerāciju, filtrāciju un regulāru ūdens maiņu var turēt līdz 300 gūpiju tēviņu, ja akvārija nav grunts un tas tiek tīrīts no mēsliem un barības paliekam – pat 400 tēviņu. Mātīšu, ja ir plānota to pavairošana, skaits ir 2-3 reizes mazāks – pat labos turēšanas apstākļos, bet liela skaita mātītēm strauji krītas dzimstības rādītāji un dzimumorgānu attīstība.

           Tā ka zivs var izlēkt no ūdens, tad ūdens līmenis akvārijā ir 5-6 cm līdz akvārija malai vai tiek izmantoti akvārija vāki, kas ir obligāti nepieciešami, ja viena akvārija ar starpsienām ir nodalīti vairāku sugu gūpijas, viens šāds lēciens var sabojāt visu gūpijas sugas selekcijas rezultātu.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.cool-aquarium.ru