Ehinodors

Pēdējos gados akvārijos ir uzradušās jauni ehinodoru nebrīvē veidoti hibrīdi. Mūsu valstī iegūti hibrīdi E.cordifolius x E. Scaber, E.ashersonianus x E.paniculatus, E.cordifolius x E.paniculatus un citi. Iespējams arī citās valstīs ar augsti attīstītu akvāriju kultūru un Echinodorus kolekcijas akvārijiem ir iegūtas vairākas hibrīdu sugas, tāpēc ļoti iespējams, ka tālāk minētie augi nemaz savvaļā nav sastopami. Bet tik un tā tie man ir interesanti un perspektīvi kā mazu un vidēju akvāriju dekors.

           Plankumainais ehinodorus E.asperus (iespējams zinātniskais nosaukums ir savādāks) tika atvests uz Maskavu 1983. gadā vienā eksemplārā no Čehoslovākijas ūdens augu kolekcionāra Я. Харбиха. Manuprāt, šajā augā apvienojušās E.schluteri, E.horizontalis un E.radicans īpašības. Augs nav liels – 12-15 cm, rozetveida, salīdzinoši maz lapām (15-25 lapiņas krūmiņam), kas padara to līdzīgu E.schlueteri. Lapu forma ir ļoti līdzīga E.horizontalis: garenas platas ar sirds veida izgriezumu un smailu galu. Lapas ir daudz garākas par kātiņiem, kas brīžiem vispār nav redzami – rodas iespaids, ka virs grunts pacēlušās viļņotas un savītas, īsas un platas patīkami gaiši zaļas lapiņas, kas ir pārklātas neskaitāmām tumši sarkani- brūnā krāsas svītriņām un punktiņiem (ļoti spilgti uz jaunām lapām un gandrīz nepamanāmi uz vecām lapām). Ar šīm svītriņām, to formu, krāsu un izvietojumu E.asperus atgādina E.radicans. Lapas ir 5-6 cm platas, 8-12 cm garas (garums atkarīgs no apgaismojumadaudzuma, kvalitātes konkrētajā akvārija vietā, dienas gaismas ilguma, akvārija dziļuma utt.).     Lapas mēdz būt arī spēcīgi sagriezušās, satinušās. Lapas gals vienmēr ir spics (aptuveni 600 leņķis), lapas pamatne pieaugušiem augiem ir ar sirds veida izgriezumu, jaunām lapiņām izgriezuma nav. Ir 5 lapas galvenās dzīslas. Lapas virspusē dzīslojums ir nedaudz gaišāks par pašu lapu, lapas apakšpusē tas iznācis ārā un labi jūtams aptaustot. Šķērsdzīslojums ir smalks un gandrīz nemanāms.

           Ūdenī, pat salīdzinoši dziļos akvārijos, ehinodorus pa retam veido apaļu stīgu, kas veidojas jaunas lapas vietā, atņemot augam visus spēkus un uz laiku apturot lapu veidošanos. Stīga strauji tuvojas ūdens virsmai, bet tā kā augam nav spēka to pacelt virs ūdens, tā izliecas gar ūdens virsmu un tās gals nolaižas uz grunts, veidojot loku. Stīgas galā izaug izveidojas 3-6 ziedu pumpuriņi, bet ziediņi zem ūdens neatveras. Pēc 2-3 nedēļām starp pumpuriņiem parādās jauna stādiņu lapiņas un baltas saknītes, kas cenšas nostiprināties gruntī.

Echinodorus cordifolius „Ovalis”

    Šis mazais ehinodorus tiek izmantots kā mazu akvāriju dekors vai kā lielu akvāriju priekšējā plāna augs. Lielā akvārijā vēlams stādīt vairākus E.asperus stādiņus, kas ļaus izveidot skaistāku kompozīciju. Tā kā stīgas veidošanās atņem augam visus spēkus un uz ilgāku laiku aptur tā augšanu un lapu veidošanos, tad ieteicams stīgu noraut tikko tā sākusi veidoties.

 Manos akvārijos Maskavas ūdenī E.aspersus labi aug pat vecā dūņainā gruntī., vienīgā prasība – pareiza dienas gaismas režīma izvēle. Auga cietās lapas neēd ne gliemji, ne akvārija zivis.

           E.aspersus ir daudz radniecisku augu, kas līdzinās tam pēc morfoloģijas, pēc dekoratīvā izskata, pēc izmēra, līdz ar to var veidot šo augu nosacīti grupu. Nedaudz vairāk par šiem augiem.

           E..aschersonianus nonāca pie Ļeņingradas akvāriju turētāja М. Д. Махлин aptuveni 70-tos gados. Auga garums līdz 35 cm (augstā akvārijā ar nelielas intensitātes gaismu), lapas – šauras un garas, maliņas un arī virsma viļņota, virsma bieži pārklāta ar tumšāka dzīslojuma režģi kā tas ir, piemēram, E.parviflorus vai E.schlueteri. Lapu krāsa ir gaiši zaļa, pigmenta plankumu nav, sidrs veida izgriezumu arī nav, parasti 3 galvenās dzīslas, lapas gals sašaurināts un noapaļots, ziedu stīga apaļas formas, veido pusloku.

           E.admirabilis (zinātniskais nosaukums var mainīties) iespējams viszemākais šīs grupas augs. Optimālos apstākļos uz lapām veidojas gan tumši pigmenta plankumi (gandrīz melni), gan arī smalka dzīslojuma režģis. Lapas pamatne ar sirds veida izgriezumu, lapas gals – noapaļoti spics, 5 galvenās dzīslas, apgaismojums – vājš (kopējā akvārijā augs ir ļoti mazs un tā kātiņu mazākais izmērs ir 1cm). Ziedu stīgu veido reti, uz tā ir 2 mezglu punkti, bet jaunus stādiņus var arī neveidot. Mūsu valstī ievests 1983. gadā.

           E.limbatus (zinātniskais nosaukums var mainīties) ir vidēja izmēra augs, kam ir ļoti laba lapu proporcija: platums pret garumu ir 3:5 vai pat 4:5; lapas garuma attiecība pret kātiņu 2:1 vai 4:1. Lapas pamatne veido neizteiktu sirds veida formu, lapas gals noapaļoti spics, garendzīslas 5, lapas virspusē vienmēr ir izteikti bāls vai tumšs (atkarībā no akvārija apstākļiem) smalku sarkani brūnu šķērsdzīslu režģis, kas sevišķi izceļas uz jaunajām lapām. Pigmenta plankumu nav, bet lapas apmalei ir izteikti brūna vai gandrīz melna maliņa. Lapa ir krokota. Augs ievests 1984. gadā.

           E.multiplicatus (zinātniskais nosaukums var mainīties) pēc lapas formas ļoti atgādina E.aspersus, bet lapas izmēri ir lielāki bez izteikta dzīslojuma tāpat atšķirīga ir arī auga krāsa. Dažreiz uz jaunajām lapām pirmajās dienās ir novērojamas izteiktas melni – brūnas pigmenta svītriņas. Lapas ir ļoti platas ar sirds veida pamatni, lapas gals spics, lapas kātiņš spilgtā apgaismojumā ir ļoti īss. Ziedu stīga ir apaļas formas, veido pusloku, mezglu punkts parasti viens, retos gadījumos 2. Vairojas biežāk nekā citi šeit minētie augi.

           E.variabilis (zinātniskais nosaukums var mainīties) ievests mūsu valstī vienā eksemplārā1984. gadā no ehinodorus kolekcionāra Э. Блишак. Manuprāt, šis ir ļoti unikāls un interesants augs. Lapu forma ir ļoti mainīga. Lapas plātne ir ar sirds veida izgriezumu vai bez tā (vienam augam atkarībā no akvārija apstākļiem un apgaismojuma var būt dažādas pēc formas, izmēriem vai krāsas lapas – no gaiši zaļām līdz olīvu zaļām, uz kurām izteikti redzams tumši brūns vai tumši zaļš dzīslojuma režģis). Lapas gals vienmēr ir spics, galvenās dzīslas 5. Lapas garums 10-12 cm un tās malas viļņotas. Lapas kātiņa garums atkarīgs no apgaismojuma un tas var būt gan garāks, gan īsāks par pašu lapu. Ziedu stīga apaļas formas veido loku un parasti ar 1 mezglojumu. Bieži vien E.variabilis atgādina E.”tunicatus” miniatūru.

           Šai pašai augu grupai var pieskaitīt arī E.harbichii – skaists hibrīds, kas iegūts no E.aschersonianus. Tā augstums ir līdz 20 cm (pusotru reizi mazāks nekā E.aschersonianus). Lapas platas, viegli viļņotas, izstiepti ovālas, tumši zaļā krāsā ar ļoti smalku tumši brūnu izteiktu dzīslojuma režģi lapas virspusē. Kātiņš ir daudz īsāks par pašu lapu, attiecība pret lapas platumu 5:3. Ziedu stīga apaļas formas, veido pusloku, parasti ar 1 mezglojumu, uz kura var veidoties pat 3 jauni auga stādiņi.

           Visi iepriekš minētie augi (izņemot E.aschersonianus) ievesti pie mums nesen un pagaidām vēl nav kārtīgi izpētīti, bet jau tagad ir skaidrs, ka: tiem visiem ir liela dekoratīvā nozīme. Pateicoties nelielajam izmēram, tos var izmantot mazos, vidējos vai pat lielos akvārijos. Augi viegli pacieš gaismas pārpilnību, uz grunts veidojot kompaktus krūmiņus. Ārēji tie būtiski atšķiras viens no otra un var tik izmantoti gan kā individuāli augi, gan kā grupas augi vai papildināti ar nelielām kriptokarīnām, anubiasiem vai cietiem augiem.

           Augu pavairošana teorētiski ir iespējama 2 veidos: ar sēklām (ja vien tie nav hibrīdi) vai jauniem stādiņiem. Iegūt sēklas no šiem augiem pat speciālos apstākļos ir grūti un akvārijos vispār neiespējami, tāpat ir pagrūti no sēklām izaudzēt jaunus stādiņus, tāpēc vienīgais to pavairošanas veids ir veģetatīvais. Šo augu pavairošana ir salīdzinoši vienkārša, bet veģetatīvais process ir lēns – reizēm gada laikā izdodas iegūt tikai 2-3 jaunus stādiņus, tāpēc iespējams, ka pagaidām šeit minētie augi būs retums mūsu akvārijos. Tāpēc ieteicams būtu veltīt visus spēkus, lai šie augi nostiprinātos un labi augtu vietējā pilsētas akvāriju kluba akvārijos un tikai tad sākt domāt par to pavairošanu.

           Lasot rakstu droši vien pamanījāt piezīmi - zinātniskais nosaukums var mainīties, tas ir tāpēc, ka augus atveda ar ikdienas vai komerciālajiem nosaukumiem vai vispār bez tiem: vienkārši kā jaunus ehinodorus. Pieejamajā akvāristikas literatūrā šie augi vēl nav aprakstīti un tāpēc atliek vien gaidīt, kamēr augiem tiks noteikta piederība, veids, variācija, suga vai hibrīdi un tikai tad būs zināms galējais nosaukums.

           Visiem rakstā minētajiem Ašersona grupas ehinodoriem ir kopīgas ekoloģiskās un morfoloģiskās iezīmes, līdz ar to tiem ir arī līdzīgas augšanas un uzvedības īpatnības. Visiem augiem ir purvāja forma (mazāka izmēra augi nekā ūdenī augošie ar lapu izmēru 10-12cm), tāpēc akvārijos, kuru augstums pārsniedz 25-30cm tie nespēs veidot peldošas vai virs ūdens lapas, kā to dara citi ehinodorasi.

           Ja ir pareizs un atbilstošs apgaismojums augi ir mazi un kompakti; ja apgaismojums vidējs vai īsāks gaismas cikls – tie veido lielākas lapas. Ja apgaismojuma nepietiek vai tos aptumšo blakus esošie augi, tiem pagarinās lapu kātiņi un jaunās lapiņas tiek paceltas apgaismotā vietā, tas jāņem vērā stādot augus.

Auga nosaukums

Krūma augstums, cm

Lapas garuma un platuma attiecība

Lapas raksturīpašības

Pamatnes forma

Spice

Pigmenta plankumi

Dzīslojuma režģis

Garendzīslu skaits

E.aschersonianus

15-28

5:1 (4:1)

Ovāla

Noapaļota

Nav

Vājš, brūngans

3(5)

E.multiplicatus*

13-18

2:1 (3:2)

Sirds veida

Spica

Melni (tikai jaunām lapām)

Neizteikts

5

E.aspersus*

10-15

1,5:1

Sirds veida

Spica

Melni uz jaunām, blāvi uz vecām lapām

Nav

5

E.admirabilis*

12-15

2:1

Ovāla

Spica

Sarkani – brūni uz jaunām lapām

Tumši brūns

5

E.limbatus*

12-15

2:1 (1,5:1)

Ovāla

Noapaļoti spica

Nav, bet lapu apmale melna

Ļoti tumšs

5

E.variabilis*

12-20

3:1 (2:1)

Sirds veida

Noapaļota vai spica

Nav

Ļoti tumšs

5

E.harbichii

15-20

2:1 (3:2)

Ovāla

Noapaļota

Nav

Spilgts, brūns uz jaunajām lapām

3


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts B. Panukovs no Maskavas kluba "Neptūns"

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .