Kolekcijas akvārijs

Kamdēļ nepieciešami kolekcionāru akvāriji?

Nav un nevar būt 2 vienādu akvāriju, katram akvārija turētājam tam ir savs īpašs individuāls raksturs, bet gribam mēs to vai nē, visiem akvārijiem ir kopīgas iezīmes, pēc kurām var noteikt akvārija tipu. Iespējams ļoti daudz dažādu variantu, visus nemaz nevar uzskaitīt, bet ir daži, pie kuriem ir vērts pakavēties. 
Nerunājot par akvārija formu, izmēru, tilpumu, konstrukciju, bet pievēršot uzmanību tikai tā funkcionalitātei akvārijus var iedalīt 2 lielās grupās: speciālie un dekoratīvie.

Speciālos akvārijus izmanto kaut kādu noteiktu uzdevumu izpildei. Tie ir vairāku veidu: sagatavošanas – vaislinieku sagatavošanai nārstam; nārsta – zivju nārstam; mazuļu – mazuļu audzēšanai; karantīnas – lai izolētu slimās zivis vai novērotu jauniegādātās zivis; ārstniecības – ar speciālu ūdens sastāvu, kurā iejauktas zāles; augu – ar speciālu gaismas režīmu augiem; eksperimentālie – lai veiktu pētījumus utt. Katram noteiktam uzdevumam ir nepieciešams savs akvārijs.

Vairums akvāriju turētāju parasti aprūpē dekoratīvos akvārijus, tie arī ir dažāda veida. Piemēram, klubā „Нептун” ir redzēti akvāriji vispār bez augiem, tajos bija Āfrikas ezeru cihlīdu biotops. Cietā sārmainā ūdenī starp daudziem akmeņiem peldēja visu varavīksnes krāsu zivtiņas, ļoti skaisti.

Ir arī dekoratīvie akvāriji bez zivīm – tikai ar augiem, piemēram, tādi var imitēt upes audzes, bet parasti dekoratīvais akvārijs ir zivju un augu salikums.

Dažreiz akvāriju turētāji cenšas pēc iespējas precīzāk nokopēt dabiskos apstākļus, šos akvārijus sauc par biotopiem. Tā kā pastāv visdažādākie biotopi, tad arī akvāriju biotopu daudzveidībai nav skaita. Ļoti bieži skaistākie no tiem ir aprakstīti dažādās publikācijās un akvārija turētāji cenšas tos atkārtot, tad arī nedaudz vairāk par tiem.

Malavi ezera cihlīdu akvārijā ūdens ir ciets, sārmains, ūdens tilpne ir pārpilna ar dažādiem klinšu iežiem un parasti augu nav.

Tropiskā meža akvārijs izskatās pilnīgi atšķirīgi. Tropisko mežu uz dažādiem kontinentiem ir daudz, tāpēc Dienvid – rietum Āzijas, Āfrikas, Amerikas akvārijiem ir savas raksturīgās iezīmes – tie atšķiras gan pēc zivīm, gan augiem tajos.

Praksē visbiežāk sastopami akvāriji, kuros nav ņemtas vērā konkrēta ģeogrāfiskā reģiona iezīmes un to iemītnieku vienīgā radniecība ir zemeslodes tropu vai subtropu josla. Tie ir jaukta vai kopēja tika dekoratīvie akvāriji, kam nav analogu savvaļā: Holandes, Maskavas, vācu (dažreiz saukts arī par Eiropas tipa akvāriju); dažādi augu kolekcijas akvāriji – kriptokarīnu, aponogentonu, ehinodorusu u.c. augu; problemātiski audzējamo zivju, lēni vai ātri augošiem augiem, tikai haracīnām, tikai labirinta zivtiņām u.tml.

Tāpat jāpiemin zinātnes, kurās akvāriji ir to neatņemama sastāvdaļa, piemēram, akvārijs ar piekrastes zonu vai oranžērija. Ja šādā oranžērijā ar augiem, kas nākuši no mitrajiem tropiem vai subtropiem ievieto arī ūdens dzīvniekus, rodas ūdens terārijs. Dažreiz ir interesanti vērot augus ūdenī un virs tā no dažādām pusēm – novērot vienlaicīgi gan akvārija zem ūdens, gan virs ūdens daļu. Parasti tādas vēlmes rodas akvāriju turētājiem, kam ir augi ar pa ūdens virsmu peldošām lapām un ziediem virs ūdens, piemēram, nimfejas. Šajā gadījumā ir vajadzīgs akvārijs – baseins, bet parastā baseinā ar necaurspīdīgām sienām novērojumus nevar veikt.

Nepārspīlējot var teikt, ka parasti akvārija turētāji akvārijos ievieto visu, kas tiem patīk vai vēl biežāk visu, kas vien ir pa rokai. Šādi „komplektējot” akvārijus bieži rodas dažādas kļūdas, jo noteikta veida zivis un augi savvaļā ir sastopamas tikai noteiktos apstākļos, kas raksturīgi ļoti nelielai ģeogrāfiskai teritorijai (vēl precīzāk – konkrētam strautam, upītei vai ezeram). Runa ir par ūdens sastāvu, apgaismojumu, dziļumu, straumi, temperatūru, caurskatāmību utt. Lūk, kāpēc kvalificētu augu audzētājiem ar vien lielāku popularitāti iegūst kolekciju akvāriji. To nozīme – savākt un saglabāt noteiktu augu kolekciju vai radīt tiem optimālus apstākļus pilnvērtīgai augšanai. Vieni vāc tikai noteiktas ģints augus, citi atkal retus un grūti audzējamus augus, kāds atkal kolekcionē augus pēc to ģeogrāfiskās piederības – kolekcionē to, kas viņiem ir interesants noteiktu iemeslu dēļ.

Šeit Tu vari ievadīt gan tekstu, gan ievietot attēlus un tabulas, ja ir tāda nepieciešamība.

Visus kolekcionāru akvārijus var iedalīt 2 grupās.

Pirmā grupa – augu „banka” – tam raksturīgs maksimāls savākto augu skaits ar mērķi tos saglabāt ierobežotā akvārija tilpumā. Tā, piemēram, Maskavas akvāriju turētāji В. Ларинов un В. Лысенков savos akvārijos ir savākuši vairāk par 100 augu veidiem, tai skaitā arī daudzus retus augus. Protams, ne jau visi augi ir ideālā formā un tiem ir optimāli apstākļi, lai tie spētu pilnvērtīgi augt, bet pateicoties pareizai vidēju apstākļu izvēlei visi augi tiek saglabāti dzīvotspējīgā formā, lai jebkurā mirklī būtu iespējams atjaunot kādu izzūdošu augu veidu. Dažreiz šādi akvāriji ir maz pievilcīgi, bet nav nozīmes, jo akvārija mērķis ir cits – saglabāt augu daudzveidību.

Otrā grupa – kolekcijas dekoratīvais akvārijs, tie ir interesantāki, biežāk sastopami. Tajos parasti tiek nodrošināti optimāli apstākļi kādai nelielai kolekcijas augu grupai. Augiem tiek nodrošināta pilnvērtīga augšana un vairošanās līdzvērtīgi savvaļas apstākļiem. Īpašs dekoratīvs izskats tiek panākts uzturot unikālu augu kolekciju to pilnbriedā.

Bieži vien dekoratīvajam kolekcijas akvārijam ir zināma līdzība ar biotopu akvāriju. Tas ir gadījumos, kad kolekciju veido no tipiskiem viena ģeogrāfiskā reģiona augiem. Piemēram, akvārijā ir savākta Ceilonas kriptokarīnu vai Āfrikas anubiasu kolekcija – visi augi, kam nepieciešami vieni un tie paši dzīves apstākļi. No biotopa akvāriji šie akvāriji atšķiras ar to, ka tajos nav daudzu citu konkrētā reģiona augu.

Kolekcijas dekoratīvo akvāriju ir ļoti daudz, tie veidojas gan pēc augu kolekcijām, gan pēc hidrobioloģiskām īpatnībām, gan pēc apgaismojuma režīma, gan citiem parametriem.

Kādas ir kolekcijas akvāriju īpatnības?

Izvēlētajiem kolekcijas augiem ir jābūt maksimāli piemērotiem augšanai un attīstībai noteiktu ūdens parametru vidē (cietība, pH, temperatūra, straume utt.). Akvārija dimensijām (augstums, platums) jāatbilst kolekcijas augu prasībām. Piemēram, lielu ehinodorus kolekcionārs nekad neizvēlēsies tiem zemu un šauru akvāriju; un otrādi – mazu augu kolekcionārs (mazās kriptas vai ehinodorusi) vienmēr atcerēsies, ka šiem augiem nevajag par 45-60 cm dziļāku akvāriju.

Kolekcijas akvāriju apgaismojumam ir jābūt pareizi izkārtotam. Bieži vienādos ūdens apstākļos un pat no vienas ģeogrāfiskās vietas nākušiem augiem ir krasi atšķirīgas augšanas prasības – dažiem nepieciešama vāja gaisma, citi atkal bez spilgtas gaismas nonīkst. Tieši tāpēc akvārijā katram augam ir jābūt ar optimālu apgaismojumu. To nav grūti izdarīt pat 1 akvārijā – tikai gudri jāsastāda akvārijā augi un pareizi jāizvieto apgaismojuma avoti un to spektri.

Tāpat ir jāņem vērā arī augu prasības attiecībā pret grunti, tāpēc vienmēr ir iespēja augus stādīt individuālos podiņos, kurus tālāk ieliek un nomaskē ar grunti.

Augu akvārijā ūdenī ir jābūt straumei ar filtrāciju un aberāciju. Tāpat arī tos jānodrošina ar ogļskābo gāzi un barības vielām atbilstoši savvaļas videi.

Visbeidzot, par akvārija dekoratīvo noformējumu – kolekcijas akvārija galvenā vērtība ir tā saturs, tāpēc ne vienmēr iespējams izveidot skaistu kompozīciju, tāpēc ieteicams akvārijā iestādīt arī pāris citu sugu dekoratīvos augus. Pateicoties šim kontrastam, veidosies skaists dekoratīvais efekts, izceļot kolekcijas vērtības, tāpat tiks aizpildīti dažādo augstumu tukšumi. Tāpat arī pateicoties augu dažādībai un zivtiņām uzlabosies akvārija bioloģiskais režīms.

Rakstu ievietoja Arturs Griķītis Oriģināteksts:Б. Панюков no Maskavas kluba „Нептун”