Tritoni dabā

Iepazīstieties! Pie Maskavas dzīvojošie tritoni.

             Maskavas un tās apkārtnes apgabalos var sastapt 2 veidu astainos abiniekus – parasto (Triturus vulgaris) un cekulaino (Triturus cristalus) tritonu. To atšķirības visvieglāk pamanīt pieaugušiem tēviņiem kāzu laikā, kad tiem uz muguras veidojas ādas ieloce – cekuls. Parasto tritonu tēviņiem cekuls ir vienlaidus ar vieglām ielocēm augšpusē; cekulainajam tritonam – strauji samazinās pie astes un tam ir izteikta zobota virsa.

Cekulainais tritons (tēviņš)

Cekulainais tritons (mātīte)

Pēc kāzu perioda beigām tēviņiem cekuli pazūd, bet abu veidi mātītēm cekulu neveidojas vispār. Pieaugušus cekulainos tritonus var atšķirt arī pēc lielākiem izmēriem: to kopējais izmērs ir 14-18cm, bet parasta tritona izmērs reti, kad pārsniedz 8-10cm.

  Vel viena būtiska pazīme, kas ļauj atšķirt parasto tritonu no cekulainā – neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sezonas – tam ir melna horizontāla svītra, kas iet caur acīm (1.attels), cekulainajam tritonam šādas svītras nav.

1. attēls. Cekulainais tritons

             Izņemot šīs ir arī citas mazāk pamanāmas atšķirības. Parastajam tritonam ķermenis no augšas ir olīvzaļš vai gaiši brūns, ada gluda vai nedaudz raupja. Cekulainajam tritonam ir melna vai brūni melna mugura un raupja āda.

Parastais tritons

             Maskavas apgabala teritorijā parastais tritons iznāk no ziemošanas vietām aptuveni 20.-tos aprīļa datumos. Pieaugušie abinieki dodas uz ūdens tilpnēm, kur pēc 5-9 dienām uzsāk nārstu.

             Šajā laikā, izņemot cekulus tēviem, uz tritona pirkstiem veidojas peldplēve. Tāpat kā cekuls, tās ir bagātīgi apgādātas kapilāriem un kalpo zemūdens elpošanas uzlabošanai. Kāzu laikā parastā tritona plaušu un mutes kapilāri sastāda tikai 26% no ķermeņa kapilāru garuma (2.attēls).

2. attēls. Kapilāru tīkla shēma parastam tritona zemūdens dzīves veida laikā

             Lai vairotos, parastais tritons parasti izvēlas nelielas ūdenstilpnes pļavās, meža malās vai krūmu audzēs. Tie var stāvoši vai lēnas straumes ezeri, dīķi, karjeri, upes vecie posmi, strauti, kūdras vai grīšļa purvi, tāpat der ar ūdeni pildītas bedres, grāvji un ceļu notekūdeņu sistēma. Galvenais, lai būtu seklas vietas, kurās šajā aukstajā laikā, ūdens sasiltu līdz 4-60C.

             Pirms olu apaugļošanas ir kaislīgas kāzu dejas, kuru laika tritonu tēviņš vairāk kārtīgi atkārto noteiktu rituālu kustību sēriju. Viņš demonstrē mātītei savus sānus, kustina savu ķermeņa pēcpusi pa lokveida trajektoriju, uzstumj mātītei ūdeni, pieskaras tai ar muti utt. (3. un 4. attēls).

3. attēls. Dažādi parasta tritona kāzu deju elementi (no Thorn, 1968, ar labojumiem)

   4. attēls. Parastā tritona kāzu uzvedības secība (pēc Margolis, Manteifels, 1978), tēviņš atzīmēts ar melnu krāsu

             Tritona vairošanas uzvedībā liela nozīme ir sajūtas orgāniem. Tiem ir labi attīstīta oža: parastajam tritonam receptora šūnu skaits 1cm2 ožas orgānos ir aptuveni 200 000, kas ir vairāk nekā citiem astainiem abiniekiem. Parastā tritona tēviņa cekulam ir oranža apmalīte un gaiši zila svītra un šie abinieki labi atšķir dzeltenās un zilās krāsas toņus. Un reti, kurš zina, ka tritoni var izdot 3000-4000Hz skaņu, kura ilgums nav lielāks par 0.5s.

5. attēls. Parastā tritona spermatofora forma (skats no dažādām pusēm; no Банникова, Денисовой, 1969)

             Pēc kāzu dejas pabeigšanas tritona tēviņš „izdēj” spermatoforu (maisiņu ar spermatozoīdiem) apmēram 2-3mm lielu. Parastajam tritonam tam ir ļoti interesanta forma – atgādina orhidejas ziedu (5.attēls). Mātīte ievieto spermataforu specialā kabatas veida kloākas padziļinājumā – spermatekā. Tur spermatozoīdi, nolaižoties no spermatoforas, apaugļo no olvadiem iznākušas olšūnas.

             Katrs parasta tritona mātīte iznērš 60-700 olas, kuras nostiprina pa vienai pie ūdens augu lapām. Pie kam tritons ar pakaļējam lapām katru oliņu ietin lapā – ka pīrādziņu papīra salvetē. Olu atlikšana turpinās, atkarība no temperatūras – pāris diennaktis līdz 3 nedēļām. Kāpuri izšķiļas pēc 14-20 dienām un paslēpjas augu audzēs.

             Kāpuri barojas ar dafniju, odu kāpuriem un citiem bezmugurkaulniekiem. Kāpuru attīstības stadija beidzas pēc 1.5-3 mēnešiem. Zaudējot ārējas žaunas un peldspuras krokas uz astes, jauni tritoni pamet ūdenstilpni. To garums ir 4-5cm.

Tritona attīstības shēma

             Pieaugušie tritoni pamet ūdens tilpni vasaras sākumā un atlikušo līdz ziemošanai (~`70% no visa aktīva laika) pavada uz sauszemes. Šajā laika tie ir aktīvi vakaros, dienas pavadot meža paklājā, zem celmu un kritalu mizām, zem akmeņiem, zem sagarinātiem baļķiem utt. Dažreiz tiem tīkamās vietās savācas vairāki tritoni. Dienas laika tritonus uz sauszemes var ieraudzīt lietus vai to migrācijas laikā (kāzu laikā, ūdenī tie ir aktīvi visu diennakti).

             Maskavas apgabalā parasto tritonu var sastapt bieži. Kopuma šīs sugas pārstāvji izvairās no lielam atvērtām vietām, izvēloties krūmu biezokņus palieņu upes krastos, palieņu ezerus un dīķus lapu vai jauktu koku mežu tuvumā. Dažreiz tritonus var atrast saimniecisko būvju tuvumā, dārzos, apdzīvotās vietas un pat lielas pilsētās. Tritonus var atrast arī Maskavas dārzu – parku teritorijā.

             Parastā tritona pamatbarība ir kukaiņi (vaboles, tauriņu kāpuri), daudzkāji, spīļastes, zirnekļi un sliekas, bet dzīvojot ūdenī: mazi vēžveidīgie, kukaiņu kāpuri (jo sevišķi odu), moluski un citi bezmugurkaulnieki. Dažreiz tritoni apēd zivju un varžu ikrus.

Parastā tritona ienaidnieki ūdenī ir plēsīgie kukaiņi (blakts, peldvaboles un to kāpuri, spāru kāpuri), dažādas zivis, abinieki (cekulainais tritons, vardes) un zalkši. Atkarībā no izmēra šie plēsēji uzbrūk tritona kāpuriem un pieaugušiem indivīdiem. Uz sauszemes tritonus ēd rāpuļi (zalkši, odzes), putni (pīles, stārķi, dzērves) un dažādi zīdītāji.

             Būtisks tritona skaitu samazināšanas faktors ir dabīgo vairošanas ūdenstilpņu un ziemošanas vietu antropogēnas izmaiņas.

             Parastais tritons dodas ziemas miegā septembrī – oktobrī. Parasti šie abinieki ziemo uz sauszemes – vecos celmos, meža pakājē, kurmju un peļu alās, pagrabos, dažbrīd vienviet kopā savācas vairāki simti tritonu. Ir zināmi gadījumi, ka parastais tritons izvēlas tās pašas ziemošanas vietas, ko izvēlas cekulainas tritons, krupji, vardes un rāpuļi – ķirzakas un odzes.

             Dzimuma bridums parastam tritonam iestājas 3 gadu vecumā. Ir zināmi gadījumi, kad šīs sugas eksemplāri nebrīve nodzīvojusi 20-28 gadus, kaut gan to dzīves laiks savvaļa ir daudz īsāks.

Cekulainais tritons

 Maskavas apgabalā paradās aprīļa sakumā, dažreiz vel sniegs nav pat nokusis. Lai vairotos, šī suga, tāpat kā iepriekšējā, izvēlas dažādas ūdens tilpnes, bet atšķirība no parastā tritona, tā iecienījusi dziļākas ūdenstilpnes.

             Ūdenī cekulainais tritons ir aktīvāks dienas laikā. Rituālā aplidošanā šai sugai ir sānu rādīšana, pakaļējās ķermeņa daļas kustība pa lokveida trajektoriju stumjot ūdeni mātītes virzienā, „apostīšana” un „arka” – tēviņš izliec ķermeni lokā virs mātītes galvas un kustina astes galu. Pēc kāzu dejas beigām tēviņš „atliek” spermatoforu, kuru mātīte uztver ar anālas atveres malām. Tāpat kā parastam tritonam ikri tiek apaugļoti ķermeņa iekšienē. Prasti iznērš 60-800 (parasti 15-200) olas, kuras izliek pa vienai vai nelielas virtenēs no 2-3 olām 2-4mm lielām. Mātīte ietin katru ikru augu lapās, kuras guļ uz ūdens virsmas, stiprinot tas pie lapas apakšas.

             Cekulaina tritona olu attīstība ilgst 2-3 nedēļas, bet kāpuru attīstība – aptuveni 3 mēnešus (80-100 dienas). Kāpuru aste ir garāka par ķermeni un beidzas ar tievu pavedienu – pēc šīs pazīmes (neskatoties uz lielāku izmēru) tos var atšķirt no parastā tritona kāpuriem. Bez tam, cekulainā tritona kāpuriem ir gari tievi pirksti un peldplēve, kas ļauj tiem ātri „lidot” ūdenī un atšķirībā no iepriekšējā veida tie nav fitofīli (nedzīvo starp augiem), bet gan pelaģiski ūdenstilpnes iemītnieki (pavada lielāka daļu laika peldot brīvā ūdenī).

             Kāpuru pamatā barojas ar vēžveidīgiem (dafniju, ciklopiem utt.), pieauguši cekulainie tritoni ūdenī ēd moluskus, ūdens vaboles, kukaiņu kāpurus un dažreiz parastā tritona kāpurus un olas, tāpat bezastaino abinieku kurkuļus.

             Dažādos areālos cekulaino tritonu kāpuru attīstība var ilgt pat vairāk par gadu, bet Maskavas apkārtnē jauno tritonu iznākšana no ūdens notiek sākot no jūlija līdz septembrim, kad tie izauguši 5-8cm lieli.

             Pieauguši cekulainie tritoni ūdens tilpnēs uzturas ilgāk nekā parastie tritoni – tie var tur pavadīt pavasari un pusi vasaras. Sākot dzīvot uz sauszemes tie ir aktīvi krēslas un nakts stundās, dienā slēpjoties kritušajās lapās, zem puvušiem koku stumbriem, biezā velēnā, smilts bedrēs, kurmju rakumos, grauzēju alās, dažreiz kopā ar citiem abiniekiem. Uz sauszemes pamatā barojas ar sliekām, gliemjiem, kukaiņiem un to kāpuriem.

             Maskavas apkārtnē cekulainie tritoni ir retāk sastopami nekā parastais tritons, kaut gan apdzīvo ciematu un pilsētu dīķus un ir pat sastopams Maskavas parku zonā.

             Daudzviet cekulaino tritonu populācijas acīmredzami sarūk. Maskavas apgabalā tas saistīts ne tikai ar to dzīves vietu izjaukšanu, bet arī ar rotana izplatību – rijīga plēsīga zivs, kura ievesta no Amūras baseina. Šī tritona dabīgais ienaidnieks ir krupis, zalktis, pīles un citi putni.

             Cekulainais tritons ir lielāks un skaistāks par parasto tritonu, tāpēc cilvēki to biežāk izseko (izķer), tas ir bīstami dzīvniekiem, kuru populācija strauji sarūk.

             Cekulainais tritons oktobrī dodas ziemas guļā, kad gaisa temperatūra kļūst zemāka par 4-60C un pa nakti ir salnas. Šie tritoni pārziemo tajās pašās vietās, kur parastie tritoni – celmos, sakņu ejās, citu dzīvnieku alās. Ir novērots, ka tie pārziemo arī neaizsalstošos avotu strautos.

             Dzimuma briedumu cekulainie tritoni sasniedz 2-3 gadu vecumā. Nebrīvē tie dzīvo 20-27 gadus.

             Interesants fakts – cekulainam tritonam ir novērota neotēnija – pavairošanās kāpura stadijā. Maskavas apgabalā tas saistīts ar tritonu nokļūšanu mākslīgās ūdenstilpnēs ar nokarenām sienām, kas neļauj divniekam izkāpt uz sauszemes. Šādus neotēniskus kāpurus atrada Učinskas ūdenskrātuves ūdens apgādes kanālos.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts E.F. Dunajevs no bio.1september.ru