Ūdens reģenerācijas un filtrēšanas principi

 Pirms bioloģiskās attīrīšanas ūdeni ir jāizfiltrē caur mehānisko filtru, lai no tā izvāktu lielās daļiņas (detrītu, augu un aļģu gabaliņus u.c.). Kā filtra pildījumu izmanto grants vai sintētisku šķiedru materiāli. Tāpat kā bioloģiskā filtrācijā grantij ir jābūt 2-5mm kantainas formas. Smalkāka grants vai smilts akvārijos ar airliftu nav ieteicams izmantot, jo tie ātri piepildās ar daļiņām un ūdens caurplūde samazinās. Ja ūdeni mehāniskajā filtra iepumpē ar spēcīgu sūkni, var izmantot arī dažādas frakcijas grants slāņus, tikai tie nedrīkst sava starpa sajaukties. Akvārijā ar grunts bioloģisko filtru grants slānis pilda arī ūdens mehānisku attīrīšanu, kas izraisa diezgan biežu tā pilnīgu vai daļēju pārmazgāšanu. Mehāniskā filtrā aizpildītāja slānim jābūt 10-20cm – šaja gadījuma darbojas un tiek izmantots viss materiāls.

             Filtrs ir biezi jāmazgā – izņem kaseti ar granti un izskalo to zem tekoša krāna ūdens. Ja filtram ir liels tilpums, tad skalošanu veic papildus vēl arī ar akvārija ūdeni. Skalojot granti ūdenim jābūt zem spiediena un jāskalo virzienā no apakšas uz augšu, tādejādi palielinot atstarpes starp grants daļiņām. Uzkrātās daļiņas tiek izskalotas un tās tiek savāktas ar tīkliņu no ūdens virsmas. Mājas jūras akvārijam, pēc autora domām, visizdevīgākā ir pirmā tipa konstrukcija, kurā kā pildījumu izmanto netoksisku polimēra šķiedru.

             Pēdēja laikā ārzemēs ir kļuvusi populāri filtri, kuros filtra materiālu izpilda mikroskopisku aļģu paliekas. Filtrējamais materiāls tiek uzklāts porainiem ieliktņiem ar spēcīgu sūkni, šādas filtrācijas rezultātā tiek aizturētas daļiņas mazākas par 0.1 mikrometru. Mājas apstākļos šādus filtrus nav ērti: pirmkārt: tos ir grūti apkalpot, filtrs ātri piepildās ar dūņām un jauna aļģu slāni un grūti uzklāt; otrkārt: no akvārija iemītniekiem parasti nav tik daudz organisko vielu un ūdens attīrīšanai pietiek ar parastu mehānisko filtru.

             Ūdenī izšķīdušo organisku no akvārija var izvākt tos absorbējot ar aktivēto ogli. Aktivētās ogles spēja uzkrāt ķīmiskas vielas ir plaši zināmas. Jūras akvārijam ieteicams izmantot granulētas bērza ogles. Ogļu absorbcijas spēja atkarīga no ūdens temperatūras, ph lieluma un saskares ilguma. Pirmie divi rādītāji ir stabili un tos nosaka dzīvo organismu vajadzības, trešais faktors nav kontrolējams. Jo ilgāks kontakta laiks, jo efektīvāk tiek izmantotas ogles. Ņemot vēra šos faktorus var izveidot 2 veidu saskares elementus: pirmais – skatīt 1.zīmējumu kā filtru izmanto vecu akvāriju, kurā ielīmē caurules 1 un 4 un sietiņu 2 un 3 ar mazākam acīm nekā ir ogles gabaliņi. Brīvajā vieta starp sietiņiem ieber aktivēto ogli un laiž cauri ūdeni. Šādas ierīces izmanto lieliem akvārijiem.

Nelieliem mājas akvārijiem (līdz 300l) ērtāk ir izmantot autora izveidotu noņemamu kaseti (2. attēls) – šādas kasetes pildītas ar granti vai polimēra šķiedru var izmantot kā mehāniskos filtrus. Ūdens caurplūdes ātrums tajās ir viegli regulējams, mainot gaisa plūsmu airliftā. Ūdens ar airliftu 2 tiek iesūkts nodalījumā 3 caur caurulīti 1, pēc tam iziet cauri aktivētas ogles filtram, kas izvietots uz smalka sietiņa 4 un caur atveri 5 atgriežas akvārijā. Filtra nostiprināšanai izmanto skavas 6.

             Pirms izmantošanas ogles ir jānovāra un jāizmazgā ar ūdens strūklu. , tas jādara, lai tā poras piepildītos ar ūdeni un izmazgātos ogļu putekļi. Uz vienu l akvārija ūdens ieteicams izmantot 1g aktivētas ogles. Ogles jāmaina vienu reizi mēnesī, reizi divos mēnešos. Droša pazīme, ka ogles ir pilnas organisko vielu, ir ūdens krāsošanās dzeltena krāsā.

             Ir vēl viens variants kā izvākt no akvārija ūdenī izšķīdušās organiskās vielas – absorbcija putu atdalīšanas statņos. Procesu var veikt 2 veidos: uz gaisa burbulīšu virsmas absorbējas virsmas aktīvās vielas vai agrāk ķīmiski saistītās virmas aktīvās un neaktīvās vielas. Jebkura gadījumā akvārijā pie ūdens – gaisa robežas veidojas putas, kuras savācot no akvārija tiks izņemtas tā pastāvēšanai nevajadzīgas vielas. Šīs metodes efektivitāte ir atkarīga nogaisa burbulīšu iedarbības ilguma uz attīrāmo ūdeni un ūdens virsmu sasniegušo burbulīšu lielums. To ietekme arī citi vides aspekti, bet šajā gadījuma tie nav tik būtiski un izskatīti netiks.

Veidojot putu atdalīšanas trauciņus izmanto 2 principus – vienāda plūsma un pretēja plūsma. Pirmajā gadījumā ūdens plūsmas virziens sakrīt ar gaisa burbulīšu kustību (3.zīmejums), otrā gadījumā tie ir pretēji (4.zīmējums). Attēlos redzamās iekārtas jau ir kļuvušas par klasiku un atrodamas visos literatūras avotos par jūras akvārijiem. Pretējas plūsmas iekārtai ir viena liela priekšrocība – tajā ir ilgāks apstrādes laiks, bet tai pat laikā vienādas plūsmas iekārtas ir kompaktākas un vieglāk izgatavojamas un izmantojamas maziem akvārijiem. Tāpat to var veiksmīgi apvienot ar grunts airliftu: skatīt 3. zīmējumu – airlifts 1 ir cieši savienots ar putu atdalīšanas kameru 2. Paceltais ūdens atgriežas akvārijā caur caurulīti 4, bet putas sakrājas kolektorā 3, ko viegli noņemt un izmazgāt krāna ūdenī. Putu atdalītājs var nebūt saistīts ar airliftu – 3. zīmējuma 1. daļa.

Ja akvārijam ir liels tilpums un ūdens cirkulāciju starp akvāriju un filtru veic ar mehānisku sūkni, tad ieteicams putu atdalītāju izvietot ārpus akvārija, lai palielinātu apstrādes laiku un iekārtas efektivitāti. Tāpat efektivitāti var palielināt izmantojot vairākas putu atdalīšanas kameras ar vienādas un pretējas plūsmas elementiem – skatīt 5. zīmējumu.

Raksta autors: Normunds Griķītis

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .