Compsopogon (melnā bārda)

Šīs aļģes Compsopogon ir biezi sastopamas akvārijos, ko par tām zinām?

           Ir zināmi 11 šīs sugas paveidi: C.coerules, C. aeruginosus, C.lusitanicus, C.hookerii, C.iyengari, C.indicus, C.chlybeus u.c., no tam 5 dzīvo Indijā.

           NVS valstīs pagaidām ir sastopami pirmie divi veidi: C.coerules, C.aeruginosus. Krūmiņi un stiebriņi, ka tos nosauca Ирина Колесникова (Сов.акв. № 7 2002). Kaut gan arī abu šo veidu aļģes var vaidot plašas paklājveidīgas audzes.

           Šī aļģe ir plaši izplatīta dažādas pasaules vietās (ļoti iespējams cēlusies no akvārijiem): Jaunzēlandē, Brazīlijā, Itālijā, Spānijā, Austrālija un citur. To dzimtenē Indijā šī aļģe aug visu gadu uz augiem, akmeņiem un citās vietās kur ir straume.

           Auga morfoloģija un anatomija ir interesanta un pat daļēji noslēpumaina. Горбунова (ūdens botānikas katedra Dņepropetrovas Valsts Universitāte) 1969. gadā pētīja C.coerules. Viņa pirmo reizi aprakstīja bezkrāsainus daudzšūnu rizoīdus pavedienus, kas ieauguši tallos plašos laukumos, kas ir gan tikai uz tallu virsmas, gan arī tā dziļākos slāņos. Ārējās šūnas ir klāts ar biezi ne gļotainu apvalku, kas iekrāsots sarkani grozīgā tonī. Šīm šūnām ir viens kodols un vairākas atšķirīgas formas hramatoforas (lentveida un diskveida), kas pētītas ar elektromikroskopiem.

           Molārā attiecība fotosintēzes pigmentiem fikokoeritrīni (FE), fikocianīni (FC) un allofikocianīni (AFC) ir 0.7:2.4:1.0. Šī FC daudzveidība tuvina Compsopogon zili-zaļajam aļģēm. Šo pigmentu maksimāla fluorescence ļauj izsecināk kadi gaismas spektri visvairāk tiek absorbēti: FE - 578 nm (zaļā gaisma); FC un AFC – 618, 630, 648 un 652 nm (dzeltena gaisma).

           Turpinot pētīt Compsopogon talla morfoloģiju (slāņojumu), pieversīsim uzmanību citai akvārijos izplatītai sugai C.aeruginosus var. Catenatum. Slāņi veidojas no taisni izkārtotiem pavedieniem, kas piestiprināti pie diskveida pamatnes. Zarojums ir biezs: galvenie zari ir 40-50 mikromilimetrus biezi, to centrāla daļa ir no apaļām sūnām. Zari ir vienas vai daudzasu, veidojot mikroaplanosporas un monoaplanosporas (tās domātas veģetatīvai vairošanās funkcijai). Pirmās ir trīsstūra vai tetradiagonalas formas 6-10 mikromilimetru diametrā un tās veidojas auga virsēja slānī (apvalkā). Āķveidīgie piedēkļi ir jauni tikko izveidojušies zaru aizmetņi (to izmers pie pamatnes 4-150 mikromilimetri, tā galotnē – 10-15 mikromilimetri).

           Dzimumu vairošanas pazīmes nav novērotas. Kā jau iepriekš tika minēts auga vairošanas notiek ar aplanosporām, kas izveidojas 2 dienu laikā, tālāk nosēžas uz grunts un pēc 5 dienām sāk dīgt, vel pēc 4 dienā sasniedz četru – šūnu stadiju.

           Cik zināms Compsopogon barojas ar organisko vielu paliekām un parasti  akvārijā nelielā daudzumā tā kaitējumu nerada, bet diez vai atradīsies kāds akvārija īpašnieks, kas kultivētu šo aļģi, tāpēc norisinās mūžsenā cīņa ar „melno bārdu”.

           Ieteikumi:

           1. regulāra un pastāvīga akvārija tīrīšana no organiskas, nav ieteicams turēt zivis, kas irdina, uzrok grunti.

           2. ūdens maiņu veikt ik pēc 3-4 dienām, neļaujot aļģēm izdīgt, neaizmirstot kārtīgi izsifonēt grunti;

           3. kādu laiku izmantot zila spektra lampas < 600nm;

           4. akvārija nav ieteicams veidot spēcīgu ūdens straumi;

           5. aplūkot gliemežus: spoles, melanijas u.c., jo gadās, ka šī aļģe dzīvo tieši uz čaulām, ja tiek konstatēs – gliemezi akvārija atpakaļ nelikt.

Raksta autors Михаил Климовицкий.


Neiznīcināmais Compsopogon

             Pieredze vismaz dod vismaz nelielu gaismu necaurredzama tumsā, kas ieskauj jautājumus. Ž.A.Fabr

             Šodien ir grūti sastapt akvārija īpašnieku, kas nebūtu saskaries ar aļģēm un tik pat grūti ir atrast akvārija īpašnieku, kuram aļģu rašanās akvārija izraisītu prieku. Tā ir šodienas akvāriju turētāju bēda un realitāte, ar kuru jāsadzīvo arī turpmāk. Tik vaļa no aļģēm pilnība nav iespējams. Sevišķi cieš un pārdzīvo augu audzētāji, kas izveidojuši specialus apstākļus augiem.

Mitros apstākļos aļģes var pacelties arī virs ūdens.

Nedaudz informācijas tiek, kas vel nav iepazinusies ar šo parādību. Compsopogon – tas ir visplašāk pārstāvētais zemāk attīstīto augu klases vai savādāk sarkanas aļģes – Rhodophita (Rhodophyceae). Akvārijos parasti dzīvo tikai pāris veidu, kas ieguvusi nosaukumus „melna bārda” un „vjetnamka”. Otrais nosaukums norada aļģu izcelsmes vietu, no kurienes šīs aļģes emigrēja uz augiem, kas tiek importēti no Āzijas. Neiedziļinoties augu īpatnībās un lai vienkāršāk varētu izskaidrot, vienosimies, ka „barda” ir Compsopogon, kas veido individuālus salīdzinoši garus „matiņus” (līdz 5-7 cm, parasti nedaudz mazāki), bet „vjetnamka” – tā aļģe, kas aug īsu zariņu - kušķīšu veidā (1-2 cm, bet parasti mazāka).

Cīņai ar aļģēm ir izmantoti visdažādākie paņēmieni un var atrast visdažādākās receptes un metodiku aprakstus. Ir grūti strīdēties ar cilvēkiem, kas daudz ir pārdzīvojusi un izmēģinājuši, bet ir arī paša pieredze, kas dažbrīd ir bijusi gadiem ilga, vērojot salīdzinoši lielu skaitu akvāriju dažādos Maskavas rajonos. Manuprāt ir arī trūkumi, kas izpaužas ka novēroto objektu vienveidība. Visi pētītie akvāriji ir „Juwel” firmas ar iebūvētiem iekšējiem filtriem un lielu augu daudzveidību. Jāpiemin, ka visos akvārijos bija blīvi sastādīti augi, dažbrīd pat pārak daudz.

*** tālāk seko akvāriju uzskaitījums un detalizēts apraksts, par to uzturēšanu, pieminēšu tikai interesantākās piezīmes, jo raksta galvenais mērķis ir kā cīnīties ar Compsopogon aļģēm, nevis ka uzturēt „Juwel” akvārijus.***

             „Juwel” akvāriji ir ar iebūvētiem iekšējiem filtriem, sūkni un sildītāju. Apgaismojums – 2 fluerescentas lampas. Akvarija augstums 50-60 cm. Visos akvārijos, mainot ūdeni, tika sifonēta arī grunts. Filtru ieliktņi tīrīti ļoti reti, bet tīrīts mehāniskais filtrs- sūklītis pirms filtra.

             Augi stādīti podiņos – PET pudeļu nogriezti dibeni, kuros ieklāts grunts maisījums – zeme, kas domāta mājas puķēm (kaktusiem un rozēm) pa virsu uzberot akvārija 2-4 mm graudu grunti.

             Apgaismojums akvārijos 8-10 stundas, pēc principa 3-4 stundas no rīta un 5-6 stundas pēc pusdienas laika, gaismu regulē laika relejs.

             Zivtiņas barotas ar profesionālo sauso barību un retu reizi ar dzīvo vai saldēto barību, tāpat dažos akvārijos dzīvoja Melānijas.

             Pieredze rāda, ka universālas metodes cīņai ar šo aļģi to pilnība iznīcinot NAV. Var veiksmīgi ar to cīnīties, ierobežojot tā augšanu. Pat, ja cīņa tiek uzsākta uzreiz tikko akvārijs palaists, tas nebūt nenozīmē, ka šī aļģe neuzradīsies. Tā sporas var atnest ar visdažādākos veidos: ar ūdeni, ar zivīm, ar augiem, ar aprīkojumu, ar grunti u.tml. Pat ja jūs visu cītīgi tīrīsiet un dezinficēsiet, sporas var ienest tām esot zivtiņu kuņģī (tālāk mēslos) uz to ķermeņa vai žaunu gļotās.

Šodienas akvāriju zinātne (ja vien tāda ir) ir ļoti infantila un līdz šim neviens nav spējis izpētīt Compsopogon augšanas īpatnības. Tāpat ir ļoti daudz jautājumu, kas akvārija īpašniekiem dotu varbūt pat radikālus ieročus cīņai ar šo aļģi. Bet šis drīzāk ir zinātnieku, nevis ikdienas akvāriju turētāju lauciņš.

             Man kā praktiķim gribētos zināt kādā vecuma Compsopogon sāk vairoties? Kad pārstāj vairoties? Kad no tā ir jāuzmanās? Kādi akvārija mēslojumi veicina šīs aļģes attīstību? Kāda tam vajadzīga gaisma, intensitāte, tās spektri? „Vjetnamka” bez problēmām aug gan labi apgaismotās, gan noēnotās vietās, piemēram, akvārija saku stiklu apakšējā malā, uz akmeņiem zem nimfejas lampām utt. „Bārda” pēc maniem pētījumiem izauga tikai vienaakvārijā – necila izskata augot tieši zem lampām uz nimfejas lapām, bet „vjetnamka” šajā akvārija vispār neaug. Vai augi ir Compsopogon konkurenti? Cik lielam ir jābūt augu skaitam? Ka tas vairojas, izsējas akvārija? Kāpēc sakumā „vjetnamka” rodas uz asam malām – uz akmeņiem, uz saknēm un aprīkojuma pašas maliņas? Kāpēc akvārijā uz asu šķautņu akmeņa aļģe kupli aug, bet tur pat blakus esošais apaļais akmens ir tīrs? Ka sporas nostiprinās visspēcīgākajā nepārtrauktā straumē?

             Kā redzat ir ļoti daudz „balto plankumu”, bet to aizpildīšana, ka man liekas, palīdzētu izveidot noteiktāku metodiku cīņai ar šo aļģi. Tāpat ir interese par to, kā uzvedas atdalījusies, nobriedusi spora. Cik zināms, Д. Горбунова (Dņepropetrovskas Valsts Universitātes ūdens botānikas katedra, 1969) uzskata, ka spora nolaižas uz grunts un tad pēc kāda laika sāk dīgt. Ja tas ir tā, tad aļģei vislielākā skaita būtu jābūt akvārija vietas, kur straume ir mazāka un sporas var nosēsties uz grunts. Prakse tas neparādās. Pirmie aļģu izaugumi ir novērojami tieši straumē, pat ļoti spēcīgā straumē. No Compsopogon visvairāk cieš tie augi, kuriem ir biezas, lēni augošas un ilgdzīvojošas lapas – anubias, kriptokarīni, ehinodoras. Autors neredz citas iespējas, kā pasargāt augu (tā izskatu), ka savlaicīgu veco lapu nogriešanu, ja uz tam ir novērojama aļģu augšana. Bet šāda metode vairuma augu nav pieņemama: Compsopogon labos apstākļos aug daudz ātrāk nekā augu jaunās lapas. Tāpat ir jābūt uzmanīgiem pret augu lapām tumšākā krāsā (dažu veidu kriptokarīnas), uz kuram pamanīt aļģi ir grūtāk.

             Viens no pētījuma akvārijiem bija īsts izmēģinājumu poligons. Aprūpe tas tika saņemts ļoti nolaista stāvoklī – kupli apaugumi bija uz sānu stikliem, aizmugures stikla un filtra korpusa un siekstas, uz augu lapām un lieliem akmeņiem. Neminēšu to izcelsmes iemeslus, bet gan pastāstīšu kā ar to cīnījos. Sakuma regulāri griezu nost bojātās augu lapas, izņēmu un notīrīju cik bija iespējams akmeņus un sakni ar stingru salveti, notīrīju arī akvārija sānu stiklus. „Vjetnamkas” sariņi parādījās atkal un atkal uz jau attīrītam virsmām. Nedēļas laika matiņi izauga par 1 mm

             Tālāk jau ar skuvekļa žileti notīrīju aizmugurējo akvārija stiklu. Akvārijs bija pilns ar peldošiem aļģu gabaliņiem, kurus lēnam savāca sevī filtrs. Pārliecinājos, ka nogrieztas krūmiņš no jauna nepiestiprinās un lēnam nomirst. Vislielākie panākumi bija, kad izdevās noskrubināt aļģu audzes no filtra korpusa.

             Pēc visa nonācu pie secinājuma, ka aļģu izsēšanās intensitāte akvārija ir tieša vieda saistīta ar tajā esošo, labvēlīgi augošo krūmiņu skaita. Ielaista akvārija ir ļoti grūti iznīcināt visus krūmiņus, jo dzīvi palikušie centīsies maksimāli atjaunot bojāto populāciju. Tāpēc manuprāt viens no efektīvākajiem veidiem cīņai ar Compsopogon ir regulāra, rūpīga visu izaugumu iznīcināšana, iznīcinot jaunu sporu avotus.

             Ja priekšmeta virsma ir tāda, ka to nav iespējams pilnība notīrīt, tad var izmantot koncentrētu Nātrija vai Kālija hidrohlorīdu. Šī ķīmiska viela ir pieejama sadzīves veikalos ar nosaukumu „Белизна”. Priekšmetu iemērcam šķīdumā uz 2-3 diennaktīm. Pēc pirmās dienas „vjetnamka” paliek bāla, vel pēc 2 dienam tā ir bez pēdām izšķīdusi. Diemžēl, bet šādā procedūra var izbalēt arī iemērktais priekšmets. Tālāk jau attīrītais objekts kārtīgi jānomazgā, iznīcinot hlora nosēdumus.

             Apliešana ar verdošu ūdeni protams, ka nogalina aļģes, bet Compsopogon sari ir tik izturīgi un tas stiprinās pie pamatnes tik cieši, ka pēc šīs procedūras vēl ilgi paliek dzīvs.

             Kā vēl viens efektīvs līdzeklis ir bieža un liela daudzuma ūdens maiņa akvārijā.

             Tāpat ir strīdīgs jautājums – vai piesūcekņu sami (Pterigoplix, Plekostomus, Ancistrus) spēj novērst Compsopogon izpalīgu? Pēc novērojumiem ir akvāriji ar samiem, kuros nav šo aļģu un ir akvāriji, kuros ir šīs aļģes. Viennozīmīgi uz šo jautājumu nevar atbildēt, bet sami var līdzēt cīņā ar Compsopogon. Ir arī tāds pieņēmums, ka lieli Lorikāriju sami fiziski nespēj notīrīt augu lapu virsmu, jo nespēj uz tas noturēties. Tāpat ir pieņēmums, ka: katram individuālam samam ir sava individuāla gaume izvēloties barību – kāds ēdīs aļģes, cits atkal ne.

             Faktiski tas arī ir viss. Priecāties var vienīgi par to, ka pēc masveida novērojumiem Compsopogon neizrāda negatīvu ietekmi uz zivīm, un tās joprojām gaida savu pētnieku, kam tas pilnība atklās visus savus augšanas un izturības noslēpumus.

 

Raksta autors Ванюшин И, raksts no Аквариум 1/2005.

Rakstus pārtulkoja Normunds Griķītis