Augu akvārijs

www.israquarium.co.il

www.israquarium.co.il

www.israquarium.co.il

            Ja šīs fotogrāfijas Jums neizraisa estētisku riebumu, tad ļoti iespējams šis raksts būs noderīgs. Autors centīsies minimāli klāstīt teorētiskus pieņēmumus, lai raksts būtu maksimāli viegli uztverams. 40 gadu akvāriju kopšanas pieredze atstājusi savu iespaidu šīs tēmas izklāstā. Dažiem šis raksts šķīstīs pārāk vienkāršs uz mūsdienu tehnikas iespēju fona, bet tas nav būtisks trūkums. Melnzemes vai pliku akmeņu grunts cienītājiem nav vērts šo visu lasīt.

            Bieži vien nezinu, kāpēc man akvārijā neaug daži augi, bet vienmēr esmu pārsteigts, ka vairums augu ātri ieaugas un jūtas labi. Jo bieži augu akvārijos mēģinām centīgi apvienot neapvienojamo – dažādu reģiona augus ar dažādām apgaismojuma, barības vielu, temperatūras un ūdens sastāvā prasībām. Tāpēc nevajag bēdāties, ja kādi augi neizdzīvo – vienam augam radot ideālus apstākļus, noteikti kaitēsiet kādam citam. Par pilnīgi pieņemamamu rezultātu uzskatu, ja iedzīvojas 80-85% no iestādītiem stādiem; pārējiem augiem jāpiemeklē cits akvārijs ar citiem vides apstākļiem.

            Sāksim ar Jūsu akvārija vietas izvēli. Uztveriet šo uzdevumu maksimāli nopietni – augu akvāriji ir ļoti skaisti un piesaista daudz uzmanības, uzlabojot jebkuru telpas interjeru, tāpēc šādu akvāriju nedrīkst likt tumšos skapjos vai grūti pieejamās vietās. Ļaujiet cilvēkiem baudīt Jūsu rūpīgā darbā radīto skaistumu un noteikti kāds no tā iedvesmosies un radīs pats savu akvāriju.

            Kad vieta izvēlēta, tālāk jānosaka akvārija izmēri. Akvārijam par kuru stāstīšu rakstā optimālais izmērs ir 200-700 litru.

            Vienkāršākais veids kā noteikt nākamā akvārija plutumu atcerēties, ka 60cm platums ir maksimālais, ko var ērti apkopt, 40cm – minimālais. Ja platums ir mazāks, tad tas ieroebežos augu augšanas izmērus un samazinās augu klāstu no kā izvēlēties. Tāpat tas samazinās iespēju augus pavairot.

            Akvārija augstums arī ir viegli nosakāms – 40-45cm. Ja augstums būs mazāks, būs vieglāk nodrošināt vajadzīgo apgaismojuma intensitāti, bet akvārijs izskatās “saspiests”. Tāpat vairums garlapu augu aizēno zemu akvāriju 4-5 dienās un nepārtraukti būs vai nu jāravē vai jāpārstāda augi, kas radīs nogurumu sevī un vai nu atteiksieties no augiem vai izvēlēsieties mazāk prasīgus, kas ne vienmēr ir skaisti. Ja dziļums pārsniedz 45cm, tad var būt grūti izgausmot visu akvāriju (vai arī palielinot jaudu, pieaugs elektrības rēķins). Halogēna prožektori viegli sasniedz grunti 60-70cm dziļumā, bet pamatā lielāks dziļums ir neērtības kopjot akvāriju. Pāris reizes nedēļā “ienirstot” akvarijā, tas ļoti ātri atklājas un izmantot veikli palīginstrumentus: pincetes, lāpstiņas, akvalangus vai ko citu nekādi neveicina labu garastāvokli. Tāpēc paliekot pie ūdens staba augstuma 45cm, peiliksim vēl 5cm brīvu malu augšpusē, 15cm grunts biezuma un iegūstam akvārija augstumu 65cm.

            Akvārija garumam ir harmoniski jāiederas izvēlētā vietā. Pat pāris centimetru novirze var mainīt akvārija uztveri un apgrūtināt aprīkojuma izmantošanu. Ja vieta ļaut uzstādīt liela izmēra akvāriju, tad labāk viena gara trīsmetrīga akvārija vietā uzstādīt 2 pusotra metra garus. Tas ļaus Jums katru akvāriju noformēt savā stilā vai izveidot dažādus biotopus ar dažādiem vides parametriem.

www.israquarium.co.il

Kad esat izvēlējušies akvārija izmērus, jāsāk domāt par tā atbalstu – skapi vai tumbu. Pamatparašibas: jāspēj noturēt liels svars, jābūt vienotā stilā ar akvāriju un jāspēj sevī “paslēpt” akvārija aprīkojumu. Netaisiet skapīti zemu – tā austumam jābūt vismaz metram, lai akvārijs arastos aptuveni skatiena augstumā. Ja akvāriju pacelsiet augstāk, tas var apgrūtināt tā tālāku kopšanu.

            Vislabāk akvāriju un tā skapi izgatavot pēc pasūtījumu un tad gan komplekts būs saderīgs, gan arī visas vēlmes un vajadzības būs iekļautas. Pasūtot akvāriju, mēģiniet iztēloetis un iekļaut visas iespējamās konstrukcijas un papildaprīkojumu, jo vēlāk to izgatavt pašiem nebūt tik viegli un neizskatīesies ar smuki. Ja plānojat automātisku ūdens uzpildi, tad prasiet, lai izgriež jau caurumu vietas; ja dubultu dibenu, tad prasiet, lai ielīmē norobežojošas apmales. Ja iespējams neizmantojiet augšējās savilces, jo tās apgrūtina akvārija kopšanu un ir gaismas mazcaurlaidīgas – tas nozīmē, ka būs jāveido akvārijs no biezāka stikla, kas var ietekmēt tā cenu.

            Un tagad īsumā par akvārija aprīkojumu (īsumā, jo šo tēmu izklāstot plaši sanāks vairāku grāmatu kopotie raksti).

            Sākšu ar biofiltrāciju jeb vienkāršāk par grunts filtru, par kura lietderīgu strīdi nerimstas jau vairākus gadu desmitus. Vēl jo vairāk šo filtru pretinieki ir cilvēki, kas nekad nav tos pat mēģinājuši lietot. Manuprāt grunts filtra pamatnozīme ir liela materiāla apjoma izmantošana filtrācijā. Salīdzinājumam – paši lielākie neprofesionālie ārpus akvāriju filtri sevī ietver 7-8 litrus materiālu. Pieņemsim, ka tiek izmantots viens šāds filts uz parastu 200l lielu akvāriju, kura izmēri ir: garums 100cm, augstums 50cm, platums 40cm.

Grunts filtrācijā 10cm irdenas grunts biofiltracijas procesā piedalās ar 40l materiāla. Ja vēl ņem vērā, ka grunts filtra izmantošānā grunts tiek labāk aerēta nekā citos filtrācijas veidos, tad secinājums viens – 1 grunts filtrs spēj aizvietot 5-6 ārpus akvāriju filtrus vienlaicīgi. Var rasties jautājums – kamdēļ nepieciešama tik spēcīga filtrācija? Atbilde ir vienkārša – augu akvāriji, kuros ir daudz zivju un liels skaists ātri augošu augu ir bioloģiski nestabili, tāpēc atbilstošs biofiltrs to novērš.

Piemēram vibiežāk apsprietais jautājums – aļģu piepeša invāzija. Alģu rašanās stabili funkcionējošās vidēs ir liels retums un tām ir izteikts lokāls raksturs. Var arī no filtrācijas atteikties vispār, veicot regulāras un biežas ūdens maiņas vai uzstādot automātiski regulējamu caurplūdes sistēmu. Dabiskais slinkums man neļauj veikt biežas ūdens maiņas un arī caurplūdes sistēma man nepatīk, manuprāt akvārijs ir maksimāli noslēgta stabila vide un nevis ūdens vadu sistēmas apgrūtinājums. Protams, ka arī grunts filtram ir savi mīnusi, bet ar pieredzi tie kļūst ar vien maznozīmīgāki un nepamanāmāki.

Kā biofiltra “kustības mehānismu” izmantoju ārējo filtru un pāris gaisa plūsmas filtrus, kas pievienoti kompresoram. Sistēmas pilnāks apraksts būs tālāk rakstā.

Mans viedoklis par ogļskābo gāzi pēdējā pusotra gada laikā ir radikāli izmainījies – no gāzes pretinieka esmu kļuvis gāzes slavinātāju. Mani pirms gāzes perioda argumenti bija: “Kāpēc mocīties ar gāzi, ja viss tāpat aug un zied? Aļģu nav. Gaismu izmantoju minimāli. Nav jāveic papildus ravēšana un man patīk ka gadiem akvārija dizains nemainās.” Tā tas arī ir, bet bez pilnas pārliecības dvēselē.

Augus stādīju tikai tādus, kas labi auga mana akvārija apstākļos. Par daudziem augiem par sapņot nevarēju, kur nu vēl veiksmīgi audzēt. “Labi aug” – arī izrādījās ļoti subjektīvs pieņēmums. Piemēram, uzskatīju, ka Hygrophila polysperma jutas lielisli manā akvārijā bez ogļskābās gāzes – auga ātri un kopt nevajadzēja. Līdz kamēr iestādīju zariņu jaunajā akvārijā ar gāzi – izrādījās, ka lapas tai ir 3x garākas un platākas, un arī raksts parādījās. Ja abus augus apskata kopā, tad nemaz i’ nepateiksi, ka tas ir viens augs.

Vienā vārdā, pat iedomāties navarēju cik ļoti akvārijs ar ogļskābās gāzes padevi atšķīrās no maniem iepriekšējiem akvārijiem. Azarts pamodās neapslāpējams…tā ir burtiski kā laika mašīna mājas apstākļos un augu attīstības temps pārsteidzošs. Vienas dienas laikā notiekošās izmaiņas, akvārijā bez ogļskābās gāzes notiek aptueveni 2 nedēļu laikā.

Ogļskābās gāzes padeve manā akvārijā ir salīdzinoši vienkārša: balons – reduktors – vidēja diametra adatas krāns – elektromagnētiskais vārsts – maza diametra adatas krāns – burbulīšu skaititājs (izmantoju medicīnas šķidrumu pārliešanas pilienu kontroles sistēmu). Kā rekatoru izmantoju ārēji filtru, gāzi padodot tā ūdens iesūkšanas vietā. Ilgu laiku neveicu gāzes pārtaukumu nakts laikā, šobrīd sistēma izveidota tā, lai gāze tiktu padota tikai kamēr akvārijā ieslēgts apgaismojums. Izņemot gāzes ietaupījumu citu izmaiņu nav.

Neizmantoju speciālo CO2 reaktoru 3 iemeslu dēļ: nepatīk man pat viskompaktākās ierīces augu akvārijā; gāzes padeve ārējā filtrā nodrošina akvārija iemītniekus no nejausībām – piemēram, reduktora membrānas plīsuma, elektromagnētiskā vārsta defektiem vai elektrības atslēguma. Un visbeidzot neesmu atradis un redzējis atšķirību starp manu sistēmu un speciālo reaktoru – protams, ka visticamāk mans trešais uzskats vēl mainīsies, bet pirmos 2 iemeslus diez vai kādam izdosies atspēkot.

Personīgi man nepatīk, ja akvārijs ir ar kaut ko noslēgts – stiklu, vāku vai lampu konstrukciju – man tas traucē, tāpēc apgaismojumā izmantoju tikai iekaramās lampas. Šādam apgaismojuma ir priekšrocība: var novērot ūdens virsmu, virs ūdens dzinumi un ziedu kāti nesadeg lampu tuvumā, ērtāk apkopt akvāriju, nav kondensāta un arī viegli izveidot pabeigtu kompozīciju – galds, akvārijs, apgaismojums.

www.israquarium.co.il

www.israquarium.co.il

www.israquarium.co.il

Un iesākot lietot metāla halogēna lampas, citas mani vairs neinteresē vispār.

www.israquarium.co.il

                 Bet tas ir tikai mans viedoklis, kuru nevēlos nevienam uzspiest, tikai atgādināšu, ka šobrīd stāstu par konkrētu akvāriju ar noteiktu izmēru un jau šobrīd skaidrs, ka šāds apgaismojums nederēs 20l akvārijam.

              Rakstu par apgaismojumu ir ļoti daudz, tik vien kā jālasa. Bet nevajag apjukt no aprakstos minētiem svešvādriem: kendeli, apgaismojuma leņķis, viļņa garums. Praksē standarta formas akvārijam pilnīgi pietiks zināt apgaismojuma jaudu un izmantot lampas ar siltu, dzlteni-baltu starojumu.

            Apgaismojumam ir jābūt maksimāli vienmērīgam. Labāk izmantot 2-3 apgaismojuma elementus, tos vienmērīgi izkārtojot virs visas akvārija virsmas, nekā izvēlēties vienu, ļoti spēcīgu lampu novietotu akvārija virsmas vidū, kas noteikti radīs gaismas trūkumu akvārija malās un pārpilnību tā centrā. Rēķinot gaismas jaudu, ņemiet vērā tikai ūdens apjomu, kas atrodas virs grunts. Manos akvārijos sanāk 300W uz 240l ūdens ar gaismas periodu 10-12 stundas.

             Par akvārija aerāciju – augi cieš no skābekļa trūkuma tik pat daudz kā citi akvārija iemītnieki. Akvārijā, kurā blīvi sastādīti visdažādākie augi, skābekļa dudzums ūdenī strauji samazinās nakts otrajā pusē. Arī skābekļa trūkums var būt par iemeslu augu neaugšanai. Lielāka daļa augu akvāriju turētāju ir nosakņoti pret ūdens aerāciju un labākā gadījumā kompresoru ieslēdz tikai uz nakti. Un tam ir savi iemesli – galvenais no tiem ir CO2 apjoma samaizināšanās ūdenī, jo veidojas straumes un papildus ūdens virsmas viļņošanās. Manuprāt šo problēmu ir viegli novērst, izmantojot gaisa strūklas filtrus. Pašam ir 2 gaisa strūklas filtri katrā akvārijā, kas strādā cauru diennakti ne tikai bagātinot ūdeni ar skābekli, bet arī palielina grunts filtra darba jaudu.

            Par akvārija sildīšanu, dzesēšanu neko nestāstīšu, jo manos akvārijos nav ne sildītāju, ne dzesētāju, ne arī ventilātoru. Vasarā temperatūra ir 30-320C, dažreiz sasniedzot 330C; ziemā no rīta 21, vakarā 250C. Varētu padomāt, ka augiem pieņemmamāka ir ziemas temperatūra, bet mani novērojumi ir pretēji – vasarā augi aug strauji arī karstajās dienās un ziemā “atpūšas”. Tas nebūt nenozīmē, ka aicinu Jūs karsēt savus akvārijus, bet gan būt kritiskākiem visādām augu augšanas temperatūras tabulām.

            No papildus aprīkojuma iespējams būs nepieciešama ūdens mīkstināšanas iekārta. Pamatā tiek izmantotas dažāda tipa caurplūdes membrānas, kuras sauc par reversās osmozes iekārtām. Vai tas Jums ir vajadzīgs, atkarīgs no Jūsu krāna ūdens parametriem: ja paveicies un krāna ūdens ir mīksts (līdz 10 grādiem), tad šo ierīci nevajag. Ja ūdens ir ļoti ciets (vairāk par 20 grādiem), tad šīs sistēmas jau ir puslīdz obligātas vai arī būs jāmeklē vispiemērotākie augi šādiem apstākļiem. Pārējiem ūdens parametriem būs jāpiemēro individuāli risinājumi, atkarībā no vēlamā mērķa – dizaina, augu, zivju un citu iemītnieku izvēles.

            Galds uzstādīts, gaismas ķermeņi iekārti. Vieta nav pati veiksmīgākā, jo trepes traucē, bet citu variantu nav. Kopējais izskats pieņemams un akvārijam var viegli piekļūt, bet ir apgrūtināta fotografēšana – kopējo akvārija bildi uztaisīt ir praktiski neiespējami, tāpēc ņemiet vērā arī šīs vēlmes izvēloties akvārija vietu.

www.israquarium.co.il

www.israquarium.co.il

Akvāriji gatavi. Izmēri 110*50*60 (augstums) cm. Pievērsiet uzmanību aizmugurējiem stūriem – tajos iebūvēta 15cm plata starpsiena, kura sānos hermētiski ielīmēta, nesasniedzoties 1cm līdz akvārija pamatnei un augšai – iegūts no augšas un apakšas atvērts trīsstūrveida nodalījums. Tā arī ir mana biofiltra konstrukcijas īpatnība. Var arī šos stūru ieliktņus pasūtīt no tumša stikla, tad visas caurules un papildus aprīkojums vispār nebūs redzams.

www.israquarium.co.il

Pārējais jau ir vienkārši – uz akvārija pamatnes izvieto vienmērīgi daudz 1cm vai nedaudz lielākus distancerus (es izmantoju cauruļveida gredzenu pārus, nopirktus tepat vietējā saimniecības veikalā, kuru patieso pielietojumu vēl šdien nezinu). Papildus izurbju pāris caurumus distanceru gredzenos, lai ūdens tajos neiestāvētos.

Talāk jau pēc precīza izmēra no organiskā stikla izgriežam dubultpamatni, ja velaties vara izgriezt un cieši kopā sastiprināt vairākas plāksnes. Šajā akvārijā izmantoju 2mm biezuma loksni. Tālāk izurbju tajā caurumos (jo vairāk jo labāk) 5-6mm diametrā un ievietoju akvārijā uz distanceriem.

www.israquarium.co.il

Lai nodrošinātos, ka smalkās grunts daļiņas neiekļūtu zem organiskā stikla, tad pāri vēl uzklāju smalku sietu un tad tikai grunti. Pirmos centimetrus grunts lieku lielāka izmēra akmeņus, tālāk jau visu pārējo.

www.israquarium.co.il

Par grunti nedaudz vairāk pastāstīšu: izmantoju tikai vairākkārt mazgātu, tīru neitrālu grunti ar akmeņu izmēru 3-4mm. Šajā akvārijā tas ir gaišs kvarcs vienā un bazalta šķembas otrā akvārijā. Slāņa biezums 12cm.

www.israquarium.co.il

Manupāt, melnais bazalts izksatās labāk un arī labāk funkcionē kā biofiltrs, mazāk sablīvējas, radot mazāk traucējumu ūdens plūsmai. Šīs grunts virsma vienmēr ir ideāli tīra un neprasa nekādu apkopi. Šīs priekšrocības veidojas dēļ bazalta šķembu cietības un asajām šķautnēm. Tāpēc augu stādīšana viennozīmīgi ir vieglāka un patīkamāka “apaļajā” kvarcā, kuru gan pie šāda biofiltra biežāk gan jātīra.

Pieaugot filtra ūdens plūsmas pretestībai, nepieciešāms grunts slāņa virsmas irdināšana – parasti to veicu reizi pusgadā un process aizņem labi  ja 5 min. Akvārijos ar ātri augošiem augiem, kur regulāri tie tiek pārstādīti, iespējams grunti nav nepieciešams irdināt vispār.

Pastāv viedoklis, ka nav iespējams audzēt augus caurplūdes gruntī, ja tie barojas pamatā caur saknēm. Man šī doma raisa pretrunas un vēl jo vairāk augu dalījums: augi, kas barojas ar sakņu sistēmu un pārējie ir apšaubāms.

Šī apraksta akvārijos aug 6 veidu kriptokarīnas, no kurām 2 - Cryptocoryne pontederiifolia un Cryptocoryne aponogetifolia aug slikti. Sākumā domāju, ka vainīga caurplūdes grunts un neietiekošu barības vielu bāzi. Pārstādīju šos augus podiņos ar dažādu slavenu ražotāju grunts maisījumiem, bet situācija neizmainījās. Pārējās 4 kriptokarīnu sugas, nimfeja, krīnumi jutās labi un to stāvokli varat novērtēt apskatot fotogrāfijas. No 3 veidu aponogetoniem tikai ulvaceus aug labi, madagaskāras un cryspus nenīskt ārā, bet augt arī nevēlas. Arī to pārstādīšana podiņos situāciju neuzlaboja. Tāpēc esmu pārliecināts, ka slikts augu augšanas temps nav saistīts ar grunti, bet gan ar citiem ūdens sastāva parametriem. Šeit speciāli nepieminēja stiebru augus, jo uzskatu, ka to augšana nav atkarīga no grunts sastāva un kvalitātes. Esmu pat novērojis un pārliecināts, ka sakņu sistēmas barības vielu uzņemšanas spējas stiebru augiem ir nenovērtēts lielums.

Pēc grunts ieklāšanas laiks piepildīt akvāriju ar ūdeni. Parasti sagatavoju ūdeni ar kopējo cietību 10 grādi vai nedaudz zem tās – tas ļauj lielākai daļai augu justies labi un samazina biloģskā līdzsvara svārstību risku, izmantojot mīkstāku ūdeni.

Ūdens uzpildīts, tālak jau var ieslēgt ārējo filtru un gaisa cirkulācijas filtrus. Filtra ieplūdi un gaisa cirkulācijas caurules izvietoju iepriekš minētajos nodalījumos akvārija stūros. Caureļu gali nesniedzas 20cm līdz akvārija apakšai – tas nodrošinās, ka nebūs akvārijs sauss, ja gadījumā plīst caurules vai arī netiks iesūkts gaiss mainot ūdeni.

Ūdens padevei akvārijā jābūt plūstošai, tāpēc izplūdes cauruļu galos, kuras izvietotas ūdens virsmas līmenī, uzmaucu paralona cilindrus.

www.israquarium.co.il

www.israquarium.co.il

Tie lieliski slāpē un sadala ūdens plūsmu no filtriem. Sākotnēju ūdens līmeņa atšķirība akvāijā un nodalījumos ir 1-2cm, kad grunts piesārņojas, tad atšķirība pieaug līdz 10cm un tas parāda arī, kad laiks veikt grunts irdināšanu (ieteicams nepārsniegt 15cm atšķirību).

Pēc 2-3 dienām varat sākt apdzīvot akvāriju. Es iesaku sākt ar zivīm, kuras pirms tam izgājušas karantīnu. Jo vairāk zivju, jo labāk, piemēram 50 sumatras barbusu uz 200l akvāriju. Zivju izvēlē ierobežojumu tik pat kā nav – neiesaku izmantot grunti stipri rokošas un augus ēdošas zivis. Tāpat augu akvārijos neiesaku izmantot liela izmēra zivis, jo tās vizuāli neizskatīsies labi.

Sākumā, kamēr akvārijs ir tukšs, jāatceras, ka zivis jutīsies stresainas un bailīgas. Tāpat nav jāuztraucas, ka sākumā kāds daudzonīgs ugunīgs barbuss var nokots Jūsu cabombas galotnīti. Aptuveni pēc mēneša Jūs nezināsiet, kur šo augu likt un kā apturēt tā augšanu. Principā augu augšanas ātrumam ir jābut daudzkārt lielākam nekā zivju apetītei.

Pirmās 3 dienas zivis nebaroju, vēlāk tās baroju mazām porcijām ir pēc 1 dienas. Pakāpeniski barošanas biežumu un daudzumu palielinām tā, lai aptuveni pēc mēneša sasniegtu normālu barošanas režīmu. Visu šo laiku ūdenim jāpaliek kristāldzidram, ja veidojas saduļķojums, tad samazinām barības daudzumu. Šajā periodā ūdens maiņas neveicam. Akvarija apgaismojums šajā periodā mērens, aptuveni 6 stundas dienā, izmantojot 1/3 no apgaismojuma pilnas jaudas. Var veidot arī pārtraukumus un apgaismot akvāriju 3 stundas no rīta, 3 stundas vakarā.

Mēneša laikā biofiltrs būs nostabilizējies un strādās efektīvi, nodrošinot nemainīgu bioloģsko līdzsvaru akvārijā, tāpat nedaudz nogulšņu būs gruntī. Tagad var sākt stādīt augus. Iesaku stādīt daudz augu vienlaicīgi, izvēloties pēc prasībām vienkāršus ātri augošus augus, piemēram, ludvigiju, hidrophilu, kabombu, kriptokarīnas vai limnofilu.

Jau pēc nedēļas akvārijs izskatīsies lieliski, tik neaizmirstiet pieslēgt CO2 un pilnu apgaismojumu ar 8 stundu ilgumu. Kd augi ieaugsies, tad laiks pievienot jaunus augus un jau sākt veidot plānoto akvārija dizainu. Un pakēpeniski palielinām arī apgaismojuma ilgumu, lai pēc mēneša tas būtu 10-12 stundas dienā.

Neaizmirstam visus augus apskatīt un apstrādāt, lai iznīcinātu gliemežus uz tiem. Augu akvārijos, manuprāt, tie tikia traucē. Pagaidām izdodas, eksperimentāli apstājoties uz līdzekli Sera “Smnail ex”, tikai pirms apstrādē devu un laiku palielināju 10x, pagaidām augi no tā nav cietuši. Varbūt tikai palielinās to adaptācijas laiks akvārijam.

 

Tagad ir laiks parunāt par lietām, kuras uztrauc katru augu akvāriju turētāju. Sākumā par aļģēm un būšu īss, jo pieredzes man ar tām nav bijis.

Pirmā reize saskaroties ar “melno bārdu” bija aptuveni mēnesi pēc viena no akvāriju palaišanas. Paša vainas dēļ. Pārkāpu saviem principiem un pilnīgi tukšā tikko uzstādītā akvārijā iestādīju aponogetonu pārīti, tāpēc nācās tiem ieslēgt arī apgaismojumu, kā rezultātā iedzīvojās arī “bārda”. Tā uzvedās ļoti pieklājīgi – kupli, pūkaini noklāja visu grunti, bet augus un akvārija sienas neaiztika. “Tepiķis” ļoti iepriecināja vērotājus un daži at lūdzu pastāstīt kā tādu izveidot. Atbrīvojos no tās ļoti vienkārši un nežēlojot: kad pienāca laiks masveidā stādīt augus, ar šļuteni nolēju visas aļģes kopā ar grunts daļiņām. Kopša tā laika aļģē vairs nav bijusi un ceru, ka nebūs. Vienīgais žēl, ka tolaik neveicu fotografēšanu.

Otrs ciemiņš bija mazāk simpātisks un tā sekas joprojām līdz galam nav novērtētas. Zili-zaļās aļģes. Pamanīju tās aptuveni pirms mēneša jau stabilā akvārijā. Aļģes kompakti bija izvietojušās vienā akvārija stūri aizņemot aptuveni 5% no kopējās grunts laukuma. Sākumā tās pamanīju uz Sagittaria subulata, bet nepievērsu tam uzmanību. Kad tās pārcēlās uz Myriophyllum nolēmu rīkoties, tiesa gan nepārliecinoši. Izslēdzu akvārijam apgaismojumu uz 10 dienām, nekādu izmaiņu. Augi cieta vairāk nekā baktērija. Aļģu kļuva vairāk. Vērojot kā mirst rotala, neizturēju un pretēji savai nepatikai, ķēros pie akvāriju aļģu ķīmijām. Penicilīns (rafapēna formā) 1 g pirmajā dienā un 2g nākamajā dienā, redzamu efektu nedeva. Pēc nedēļas akvāriju apstrādāju ar eritromicīnu – 1 g pirmajā dienā, 1.5g pēc dienas. It kā palīdzēja, bet vēl par agru spriest. Pēc nedēļas joprojām ir vērojama aļģe uz Myriophyllum, kā izskatās atmirušas aļģes paliekas. Augu pamatmasa nav cietusi, bet šobrīd par agru spriest. Zaudējumi – 2 veidu Myriophyllum un 1 rotala. Bet pats nepatīkamākais – arī šodien nezinu, kas bija par ŗašanās iemeslu aļģei. Varu tikai minēt:

1.     Pāris dienas pirms aļģes pamanīšanas veicu pamatīgāku valisnērijas ravēšanu, tādi palielinot gan brīvo luakumu, gan apgaismojuma iekļūšanu akvārijā

2.     Salīdzinoši zema temperatūra turējās aptuveni mēnesi

3.     Aptuveni mēnesi pirms pārtraucu visus eksperimentus ar mēslojumiem ar domu pāriet tikai uz TMG.

4.     Pāris dienas pirms aļģes rašānās iesādīju pārsi jaunu augu tieši tajā vietā, kur to pirmo reizi pamanīju

Pēdējais apgalvojums ir vismazticamākais, bet šīs ir visas pārmaiņas manā akvārijā, kuru rezultātā uzradās zili-zalās aļģes (pēc 4 mēnešiem šī aļģe joprojām nav rādījusies. No kpēja penicilīna un eritromicīna lietošanas cietusi limnophyla, jo sevišķi indica, kuru burtiski pārvērtās želejā un izšķīda. Aromatica strauji samazināja augšanas tempu un lapas kļūva būtiski mazākas, bet augs nenomira. Citi augi nav mainījušies.)

Veidojot šādu augu akvāriju un izmitinot arī daudz zivju var šķist, ka papildus mēslojums akvārijam nav nepieciešams. Uzreiz Jūs apbēdināšu – neizdosies. Katrā gadījumā man nav izdevies, kaut arī joprojām uz to ceru. Akvarija mēslošanas tēma, manuprāt, ir vairāk filozofiska nekā ķīmiski-bioloģiska, jo dažādās dabas ūdens tilpnēs pie dažādiem apstākļiem veiksmīgi aug vieni un tie paši augi. Salīdziniet arī populārāko ražotāju ūdens augu mēslojumu sastāvus: būs atšķirīga ne tikai vielu koncentrācija, bet arī elementu kompleksi un lietošanas instrukcijas. Starp citu, par lietošanas iznstrukcijām – pievērsiet uzmanību, ka visos medikamento ir vairums no barības vielu elementiem– magnijs, kālja hlorīds, dzelzs elementi, kalcijs, skābes un citi, atšķiras tikai lietošanas veids un deva, kam tālāk seko nevēlamie iespējamie litošanas blakus efekti. Un tas viss, neskatoties uz to, ka šos medikamentus izmanto jau simtiem gadu, uzkrājot milzīgas zināšanas un tērējot to izpētei lielus līdzekļus. Un šiem līdzekļem ir jāiedarbojas tikai uz vienu, kaut arī ļoti sarežģītu organismu – cilvēku. Bet mēs droši izmantojam ķīmiskās vielas akvārijos, kur dzīvo organismu skaits ir milzīgs, tie ir maz pētīti un devas atmēram aptuveni karotēs vai krūzēs.

Mans mērķis nav Jūs baidīt vai neparsti sarežģīt augu mēslošanas jautājumu, tieši otrādi – ar saviem piemēriem mēģinu parādīt, ka augus var piebarot praktiski ar jebko, tikai pašiem jāsaprot ko darām, kāpēc darām un kādam jābut rezultātam. Aicinu padomāt un nesteigties, nepārvēršot akvārija ūdeni par barības vielām bagātu substrātu baktērijām un aļģēm. Neuztveriet nopietni padomus internetā vai telefonsarunā no gilvēkiem, kas nav redzējuši Jūsu akvāriju dzīvē, bet pārliecinoši stāsta kādas vielas vajag ieliet. Labāk nopērciet testus un izmēriet, mēriet un pierakstiet, pierakstiet un vērojiet, kas notiek akvārijā. Esmu pāriecināts, ka mēnešā laikā šādi uzzināsiet ļoti daudz jauna par savu akvāriju.

Aprunājieties ar skaistu augu akvāriju īpašniekiem, pajautājiet kāds ir viņuprāt ideālais ūdens sastāvs, kuru viņi cenšas uzturēt. Arī šeit neatradīsiet 2 vienādus viedokļus un tas ir pareizi, jo gan filtrācijas sitēmu, gan temperaturas, gan apgaismojuma, gan augu un zivju pasaule katrā akvārijā ir atšķirīga. Tātad katrā akvārijā visi bioķīmiskie procesi norit ar citu ātrumu, tāpēc pirms ķeraties pie augu mēslojuma, kārtīgi padomājiet kādam jābūt rezultātam. Daudz lasiet – bioloģiju, ķīmiju, fiziku, bioķīmiju, lasiet grāmatas un pilnus aprakstus, nevis balstieties uz spriedumiem internetā.

Ir vēl viens veids, manuprāt, interesantāks, vienkāršāks un arī rezultatīvāks. Pērciet gatavus mēslojuma maisījumus no zināmiem ražotājiem, izmantojiet tos stingri ievērojot lietošanas instrukciju. Tas maksās dārgi, bet mājās gatavojot mēslojumu izmansas būs līdzīgas un rezultāts mazāk prognozējams.

Neesmu akvārija augu mēslojuma eksperts, drīzāk pretēji, tāpēc pāstāstīšu, ko izmantoju savos akvārijos. Mēslojumu nav daudz – sakumā izmantoju tikai augu mēslojumu Lifzon atbilstoši norādītajai devai, tikai nedēļas devu dalīju 2 daļās un pievienoju 2x nedēļā. Viss apmierināja, izņemot cenu un pie mums nevar nopirkt lielāku iepakojumu pa 500ml. Manam akvāriju tilpumam sanāk diezgan dārgi, tāpēc nolēmu meklēt kaut ko akvārijiem piemērotu. Atradu spāņu šķidro mēslojumu istabas augiem Flower. Šobrīd vairs nepateikšu, kāpēc man tas iepatikās – bija norādīts tikai 1.5% helātu dzelzs, pārējos elementus uzskaitot bez koncentrācijas norādīsānas. Lietoju regulāri, aptuveni 8 mēnešus, rēķinot pēc dzelzs daudzuma, cerot, ka pārējo lementu tur maz (ja jau tos nenorāda). Un nekļūdījos. Akvārijs auga labi, periodiski pievienoju kāliju un dzelzi, daži augi neauga, bet tā tas ir arī šobrīd, kad izmantoju jau citu mēslojumu. Aļģu nebija. Vienu reizi gandrīz nobendēju liliju, kas sāku pievienot magniju, bet laicīgi apstājos. Kāpēc pievienoju magniju – nevaru izskaidrot, bet pinīgi melnās lilijas lapas joprojām spilgti atceros.

Citu starpgadījumu nebija, bet īpatnības bija visu laiku – nemainīgi stabils skābums 6.5, kas absolūti nemainīgs bija neatkarīgi no mainīgas CO2 padeves. Veicu pat mazu eksperimentu: vienā akvārijā atslēdzu ogļskābās gāzes padevi un 3 dienām. Skābums nostājās un pailika nemainīgs uz 6.3, kāpēc tā, izskaidrot nemāku.

Pateicoties stiprai filtrācijai veidojās augu bads – slāpekļa un fosfora savienojumus testi neuzrādīja, kaut arī zivju daudz un baroju tās regulāri. Vienā akvārijā katru dienu ieberu 3g granulētas un pārslu barības, otrā aptuveni 2g. Vienīgā atšķirība ir sumatras barbusu apetīte. Rēķiniet paši, cik daudz olbaltumvielu un atbilstoši tam slāpekļa un fosfora nokļūst akvārijā. Baroju 5 dienas nedēļās, bet ar visu veiksmīgi tiek galā grunts biofiltrs. Un tieši ar šo faktu saistīta mana nelielā vilšanās izmantojot tikai TMG mēslojumu, uz kuru pārgāju pirms pāris mēnešiem. Rezultāts ir sliktāks nekā izmantojot Flower. Vajadzība pievienot papildus slāpekli un fosforu ir acīm redzama. Atradu dārza mēslojumu N-P-K=8-2-8 kopā ar mikroelemntiem. Sarēķināju uz NO3 un PO4, attiecība 13.5:1. Un kaut arī mēslojuma apjoms ir liels, joprojām nitrātu apjoms turas uz minimumu 0-0.5mg/l.

www.israquarium.co.il

www.israquarium.co.il

Pierast nekādi nevaru, vismaz es nevaru…var tikai samierināties, ka katru nedēļu ravējot akvāriju jāizmet skaisti, lieli augi.

Pamēģiniet mēnesi vākt visus izravētos augus, izkaltējiet tos un nosveriet. Un tālāk jau varēsiet izrēķināt, zinot kāds ir elementu saturs kaltētētos augos, cik un kādus elementus nepieciešams akvārijam pievienot. Sevišķu uzmanību pievērsiet fosforam – makroelements, kas ir būtisks visu augu sastāvā, bet mēs no tā baidāmies. Pevienojam ūdenim dažādus mikroelementus un mierinām sevi, ka fosfora ir daudz zivju barībā. Pamēģiniet nosvērt cik daudz barības ikdienā zivīm ieberat un sarēķiniet cik tajā ir fosfora. Katrā barībā ir savs fosfora saturs, cik esmu novērojis tā apjoms svārstā 0.4-1.1%. Tas nenozīmē, ka tūlīt ar steigu akvārijā jāpievieno fosfora mešlojusm, bet gan jāpadomā kā rīkoties. Savos akvārijos cenšos uzturēt fosfora daudzumu 0.5-1.0 mg/l.

Akvārijus kopju minimāli – aptuveni rezi nedēļā notīru stiklus un arī ne tāpēc, ka traucētu, bet vairāk lai sanāktu dzidras fotogrāfijas, jo nosēdumi uz stikliem veidojas minimāli. Reizi mēnesī nomainu aptuveni 30% ūdens, grunti nesifonējot. Pēc vajadzības ravēju augus, bet parasti augiem ļauju aug, veidojot biezus “džungļus”, jo arī šādi izskatās labi. Zivis baroju 2x dienā, 5 dienas nedēļā.

 

Šo rakstu veidoju ļoti ilgi, tāpēc nedaudz vairāk par augu mēslošanu, kas šobrīd tiek veikta katrā akvārijā (apraksts tikai piemēram, nevis izmantošanai):

-svētdiena: 10ml TMG un 10ml 10% amonija nitrāta šķīduma

-otrdiena: 4ml 5% dzelzs glukonāta šķīdums un 10ml kālija nitrāta šķīdums

-ceturtdiena: 10ml TMG un 10ml 10% karbamīda šķīduma.

Ja samazinās fosfors zem 0.5mg/l, pievienoju N-P-K=8-2-8, aprēķinot pēc fosfora un pievienojot 0.5 ml/l. Sanāk aptuveni 1x mēnesī.

 

Epiloga vietā vēl pāris padomu:

1.     Ja augi neaug un drīzāk izmirst – mēslojumu lietot aizliegts

2.     Vienā reizē neveiciet lielus ravēšanas darbus, labāk šo procesu sadaliet uz varākām dienām. Strauja biomasas samazināšanās var izjaukt bioloģisko līdzsvaru.

3.     Neveiciet lielas ūdens maiņas. 30% no ūdens tilpuma ir maksimums

4.     Ja tiešām nepieciešams sifonēt grunti, tad nav nepieciešams to veikt visur – atstājiet aptuveni pusi grunts virsmas neaiztiktu.

5.     Neizmantojiet nekādu ķīmiju cīņai ar aļģēm. Dažreiz labāk visu kārtīgi iztīrīt un sākt no sākuma

6.     Nemeklējiet un neuzticieties brīnumlīdekļiem, kas liks Jūsu akvārijam būt perfektam, vēl jo vairāk ja tas reklamējas “ielejiet šo un viss būs ideāli”

7.     Kritiski vērtējiet jebkādu informāciju, jo sevišķi internatā atrodamu. Arī šo rakstu, jo kats akvārijs ir individuāls – kas vienam der, tas otram ir pilnīga katastrofa.

 

Raksta autors izsaka milzīgu pateicību Jurijam Buhovam par jaunām “krāsām” ilggadējā hobijā.

www.israquarium.co.il

Orģinālteksts:  I.Zlatkovskijs no www.israquarium.co.il

Tulkojis: Norunds Griķītis

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .