Akvārija pārkaršana un dzesēšanas paņēmieni

  Tuvojoties vasaras sezonai ar vien biežāk akvāriju turētāji saskaras ar tādu problēmu, ka akvārijs pārkārst. Un rodas nepieciešamība akvārija temperatūru pazemināt. Šajā rakstā apskatīsim dažādus ūdens dzesēšanas paņēmienus un to plusus un mīnusus.

             Sākotnēji der pieminēt, ka pieaugušas zivs organisms spēj izturēt 4Cº svārstības diennakts laikā, taču zivju mazuļu organismi var izturēt tikai 2Cº ūdens temperatūras svārstības diennaktī, protams, tie ir vidēji dati uz visām akvārijos mītošām zivju sugām.

             Ja notiek akvārija pārkāršana, tad nekādā gadījumā neslēdziet ārā sildītāju, bet gan otrādi pietuviniet tā temperatūras uzstādījumus 2Cº (gadījumos, kad akvārijā ir mazuļi) līdz 4Cº (gadījumos, ja akvārijā ir tikai pieaugušas zivis) zem akvārija pārkaršanas rezultatīvās temperatūras un šajās robežās arī mēģiniet dzesēt akvāriju. Attiecīgi samazinoties pārkaršanas temperatūrai samaziniet arī sildītāja uzstādījumus par tik vienībām par cik samazinās pārkaršanas temperatūra.

             Akvārija apgaismojumu gan mēs varam turēt izslēgtu, taču ja akvārijā ir dzīvie augi tad nebūtu vēlams pārcensties. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka akvārija augi ilgi spēj izturēt tumsā. Esmu pasūtījis augus no ārzemēm un lielākā daļa no tiem spēj izturēt divu nedēļu pilnīgu tumsu, pie tam vēl manā gadījumā tiem nebija arī ūdens. Tāpēc šajā gadījumā izslēdzot akvārijam gaismas nekas slikts nevarētu notikt.

             Neaizmirsīsim, ka varam mazliet arī pavērt vāku vaļā, lai palielinātu gāzu apmaiņu virsūdens telpā. Un arī padomāsim par iespēju samazināt temperatūru ne tikai akvārijā, bet arī telpā, kurā atrodas akvārijs.

             Par vienu no primitīvākajiem paņēmieniem uzskata akvārijam pievienot ledu. Vienkārši sasaldējam ūdeni un mirklī, kad redzam, ka akvārijs sāk pārkārst to pievienojam akvārija ūdenim, tādā veidā panākot akvārijā esošā ūdens temperatūras pazemināšanos. Šis paņēmiens ir atzīstams par visnotaļ efektīvu taču tam ir īslaicīgs efekts. Līdz ar to kā jau pēc fizikas zināms, ka ūdens sasalst tikai pie 0Cº un akvārijā pie pārkāršanas ir virs 30Cº, tad zivīm pietuvojoties šim ledus gabalam ir iespējams traumēt sevi- apsaldēties, kas var izraisīt lērumu dažādu slimību. Neaizmirsīsim arī to, ka ar šādu metodi darbojoties, akvāriju nāksies visu laiku uzmanīt.

             Izmantojot ledu kā ūdens dzesēšanas līdzekli es vēlētos aicināt izveidot nelielu caurumotu glāzi(skat.att.Nr.1), kurā arī varat ievietot šos ledus gabalus. Attiecīgi iegūsiet trauku, kurš neļaus zivīm pietuvoties ledum un atdzesētais ūdens izplatīsies pa akvāriju nosacīti vienmērīgāk.

Attēls Nr.1. Ledus dzesēšanai pielietojamā glāze. Ar 1 apzīmēta pati glāze, ar 2 apzīmēts putuplasta gredzens.

             Šādu glāzi izveidot mājas apstākļos, manuprāt, ir iespējams pašiem. Par izejmateriāliem, mēs varam izmantot kādu nesen apēsta jogurta trauku ar tilpumu 500-1000ml, attiecīgi tajā izgriežot vai izurbjot caurumus. Gredzenu varam uztaisīt no kādas sadzīves tehnikas iepakojumā esošās putuplasta gabala, vai jeb kurā būvmateriālu veikalā nopērkamas putuplasta plāksnes. Šīs palīgierīces vizuālā pievilcība nav īpaši nozīmīga, jo to var ievietot akvārijā tikai mirkļos, kad nepieciešams izmantot ledu.

             Tehnoloģijas laikmetā, protams, ir iespējams akvāriju dzesēt arī mehāniski un nosacīti automātiski, protams, ja ir pietiekami līdzekļi.

             Pēdējā laikā Latvijas akvāriju turētāju vidū bieži nākas saskarties ar tādas iekārtas izmantošanu, kā datoru dzesēšanas ventilatori. Iekārta ir kompakta un ērti izmantojama dažādos veidos. Vienīgi nāksies apdomāt kā ventilatoru uzstādīt. Lai palielinātu tā lietderības koeficientu.

             Datoru dzesēšanā izmanto ventilatorus, kuru barošanai ir nepieciešami 12V līdzstrāvas. Šim nolūkam būs nepieciešams iegādāties strāvas pārveidotāju- transformatoru. Pēc izskata līdzīgs telefona lādētājam, tikai ar lielāku izejošo spriegumu. Domājams, ka attiecīgās nodaļas darbinieks veikalā spēs ieteikt pareizo transformatoru. Kad esam iegādājušies ventilatoru un noskaidrojuši tam nepieciešamo spriegumu (uz tā parasti ir norādīts), varam doties uz kādu elektronikas veikalu, kurā varētu atrast šādus strāvas pārveidotājus un izvēlamies nepieciešamo, protams, ventilatoru varam paņemt līdzi uz veikalu un to parādīt pārdevējam.

             Ventilatora pieslēgšana ir visnotaļ vienkārša, ir divi izejošie vadi transformatoram un divi ventilatoram. Līdz ar to, ka ventilators strādā uz līdzstrāvu to pieslēgt nepareizi nav iespējams- mainot vietām + un – vadu, ventilatoram būs pretējs rotācijas virziens, tā tad pieslēdzam ventilatoru un pārbaudām gaisa plūsmas virzienu, ja der pieslēgumu nemainām, ja neder, apmainām barošanas vadus vietām.

             Esiet uzmanīgi ar transformatoriem, kuri nav ievietoti aizsargapvalkā, jo transformators tiek barots ar maiņstrāvu, kuras spriegums ir 220V.

             Visas savienojuma vietas izolējiet un ja nepieciešams hermetizējiet.

             Viens no izplatītākajiem variantiem Latvijā ir uzstādīt ventilatorus ar gaisa plūsmu 45º leņķī pret ūdens virsmas plakni (skat.att.Nr.2.).

Attēls Nr.2. Akvārija dzesēšana ar ventilatoru palīdzību.

 

             Pēc attēla Nr.2 redzam, ka šādi novietots ventilators pastiprinās ūdens izgarošanu, līdz ar to arī tiks spēcīgi dzesēts akvārija ūdens. Šādi novietojot ventilatoru, parasti gaisa plūsmu novirza uz ūdens virsmu.

             Otrs populārākais variants ir iestrādāt ventilatoru akvārija vākā, paralēli ūdens virsmai. Un tā gaisma plūsma tiek novirzīta no ūdens virsmas. Šāds pieslēguma veids nodrošinās efektīvāku apgaismojuma dzesēšanu un samazinās apgaismojuma izstarotā siltuma ietekmi uz akvārija temperatūru.

Izmantojot, akvāriju dzesēšanu ar tiešu gaisa plūsmu uz akvārija ūdens virsmu, ir jārēķinās ar to, ka visi telpā esošie putekļi, kuri brīvi lidoja, tiks sasūkti akvārijā.

             Otrs un arī lielākais mīnus šādām sistēmām ir akvārija ūdens garošana. Nereti dažādos informācijas avotos tiek minēts, ka izgarojošo ūdens daudzumu vienkārši atjaunojam un turpinām dzesēt. Taču atcerēsimies, ka izgaro tikai ūdens (H2O), visi pārējie elementi saglabājas akvārijā, tāpēc ja izmantojam šo dzesēšanas veidu, obligāti jāmaina akvārijam ūdens pa 1/3 reizi nedēļā, lai neradītu iespēju akvārija ūdenim palikt cietam un mainīt kopējās vides parametrus.

             Nesenā pagātnē ir radīta iespēja dzesēt akvārijus ar rūpniecisku dzesētāju palīdzību, taču tie ir visnotaļ dārgi. To darbības princips ir līdzīgs ledusskapim, tam ir neatkarīga akvārija ūdens caurplūdes sistēma, kura tiek dzesēta ar dažādu radiatoru un iekārtu palīdzību. Mājas apstākļos šādu šķidrumu dzesēšanas sistēmu izveidot ir praktiski neiespējami, taču kas zina?


Raksta autors Arturs Griķītis

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .