Sargāsim akvāriju no skrāpējumiem

 Kā jau mēs zinām, mūsdienās, ir pieejami dažādas uzbūves un dažādu materiālu veidoti akvāriji. Ir pieejami, kā stikla, tā arī organiskā stikla akvāriji. Ne tik senā vēsturē organisko stiklu akvārijus izgatavoja, kā speciālās nozīmes akvārijus: nārstam, karantīnai u.t.m.l. Jo šāda materiāla akvārijs ir ievērojami izturīgāks, pie pārvietojumiem, kā arī tas ir viegls. Bet tam ir savi mīnusi, to ir ļoti viegli saskrāpēt un padarīt stiklu necaurspīdīgu, atliek izmantot akvārija sienu tīrīšanā kādu asāku sūkli, un organiskā stikla sieniņa paliks necaurspīdīga- matēta. Mūsdienās, šāda veida akvāriji tiek izgatavoti arī lielas litrāžas, kā kopējie akvāriji. Bet nevar arī teikt, ka stikla akvārijus nevar saskrāpēt.

             Īpaši jāuzmanās saskrāpēt akvārija iekšpusi, jo skrāpējuma vietā augs aļģes. Izskaidrojums ir ļoti vienkāršs - gaismas stari no lampām vairs neatstarojas pret gludo stikla virsmu, jo skrāpējums veido šķautnes, uz kurām gaismas stars tiek lauzts. Skatīt 1. att.

Kā jau zīmējumā ir redzams, tad skrāpējuma vietā, gaisma tiek lauzta un nosacīti ilgāk tiek noturēta, tādā veidā iegūstam ideāli apgaismotu vietu, kurā var attīstīties aļģes, un tās to arī darīs. Zīmējumā attēlotā gaismas stara laušanas vieta ir tikai, kā rādāms piemērs. Kā jau saprotam, katrs skrāpējums ir unikāls, tas var būt kā viena liela svītra tāpat arī, ka neskaitāmi daudz mazu svītriņu- mikroskrāpējumi.

             Šo pieņēmumu ir viegli pierādīt arī praktiski. Paņemiet un saskrāpējiet stikla burciņu, kaut vai no ārpuses, tad lai apstākļi būtu līdzīgāki ielejiet tajā ūdeni. Un nolieciet burciņu gaismā. Vai Jūs redzat šo skrāpējumu? Pieņemu, ka atbilde būs: „Jā!”. Un tas arī ir loģiski, jo gaisma skrāpējuma vietā tiek lauzta savādāk, tātad veidojas atšķirība no pārējās burciņas virsmas. Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēkam jau no agras bērnības ir spēja pamanīt kļūdas- atšķirības. Pēc tāda vienkārša principa arī ir iespēja pamatot šo informāciju.


Raksta autors Arturs Griķītis