Trapa natans- Ūdens rieksts vai augs ar enkuru

Рогульник так, живя средь вод спокойных,
Пускает листья в виде нитей стройных;
Но волоски ветвятся много раз
И пьют они, как жабры, жизни газ;

 

Когда ж до водной глади достигает, 
Широкие он листья распускает,
Сожженный солнцем, испаренья шлет
И радостно струи эфира пьет.

 

Эразм Дарвин. «Храм природы»

 

             Klusos seklos stāvoša ūdens līcīšos, mazos ezeriņos, lēni tekošās upēs var ieraudzīt peldošu lielu rombveida lapu rozeti ar piepūstiem kātiņiem. Tas ir ūdens rieksts jeb Trapa natans – viens no retajiem ūdens riekstu Trapaceae dzimtas augiem. Tā garais tievais kāts turas pie grunts ar enkuru – riekstiņu, kam ir speciāli āķīši. Zinātnieku domas ir atšķirīgas par to cik augu pieskaitāmi šai unikālajai dzimtai – vieni saskaita vairākus desmitus, citi dzimtā ieskaita tikai vienu polimorfu augu – ūdens riekstu.

             Šis augs ir trīta perioda relikts – tā pārakmeņojušās riekstu paliekas atrastas Ziemeļamerikā nogulās, kur vecums ir ~ 70 miljoni gadu.

             Ūdens rieksti šobrīd ir sastopami Eirāzijā un Āfrikā – no mērenā klimata joslas līdz tropiem. Mūsu valstī šis augs agrāk bija plaši izplatīts Eiropas daļā. To apliecina neskaitāmie augļi un to čaumalu paliekas kūdrā Krievijas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā un Baltijas reģionā. Šobrīd augs ir reti sastopams un visās ūdens tilpnes, kurā tas mīt ir uzskaitītas un tiek apsargātas. Bieži ūdens riektus var sastapt Sibīrijā, jo sevišķi Obas baseina dienvidu daļā.

Ūdens rieksts (Trapa natansL.)

             Ūdens rieksts – viengadīgs augs (vienas vasaras augs). Tā garais tievais kāts klāts ar mazām tievām lapiņām, tās līdzinās saknēm, bet patiesībā tās ir mazas sadalītas zemūdens fotosintēzes pielapes. Zemūdens lapas ātri atmirst. Lapas, kuaras peld pa ūdens virsmu, pēc izskata ļoti līdzinās bērza lapām, tikai tās ir daudz lielākas – tās ir kā plati rombi, malas robotas, biezas, tumši zaļas. Lapas izvietotas uz gariem kātiem, uz kuras pamanāmipiepūstas – to veido gaisu saturošas šķiedras, kas notur lapas peldus. Jo lapas kātiņš garāks, jo lapa vecāka. Kad augs veido smago augli, lapu kātiņi piepūšas vēl vairāk, lai noturētu auga rozeti virs ūdens.

             Vasaras sākumā augs zied – pie peldošo lapu pamatnes, žākļu vietās veidojas mazi balti ziediņi ar 4 kauslapām un 4 ziedlapām, 4 putekšņlapām un 1 auglenīcu. Parasti ziedi pašapputeksnējas zem ūdens pirms tie atvērušies. Ja apputeksnēšanās notiek virs ūdens, tad tikko tas noticis augs ziedi nolaiž zem ūdens. Zem ūdens veidojas 2-5cm diametrā liels vienas sēklas riekstveida auglis. Četras kausa daļas izaug garumā un pārkoksnējas, veidojot asus, cietus dzelkšņus, kas augli padara enkuram līdzīgu. Starp dzelkšņiem ir neliels sabiezinājums ar atveri, caur kuru vēlāk izaugs jauns augs.

             Rudenī lapas un kāti atmirst, rieksti nolaižas uz grunts, kur pacietīgi sagaidīs nākamā gada pavasari. Pirmā rodas saknīte, kas atšķirībā no citiem augiem, aug uz augšu nevis leju. Pēc saknītes izauga diegveida dīgļlapas. Starp dīgļlapām ir pumpuriņš, no kura sāk augt jaunais augs. Šajā laikā saknīte sāk liekties uz leju, un izveidojot loku, ierokas gruntī. Pateicoties šādam manevram, lapas veidojas tuvāk ūdens virsmai. Bet ne vienmēr auglis izdīgst pirmajā gadā – tas var daudzus gadus gulēt uz grunts, nostiprinoties uz tās ar dzelkšņiem. Speciālisti uzskata, ka riekstiņš saglabā dīgtspēju līdz 50 gadiem.

             Ūdens riekstam patīk saules sildīti sēkļi, palienu ezeri un upju paliekas, stāvošs ūdens vai ļoti lēnas straumes ar tīru ūdeni, kur tas aug 50-100cm dziļumā. Tas var veidot biezas audzes, nosedzot visu nelielas ūdens tilpnes virsmu.

             Augs cilvēkam ir jau sen pazīstams un to apliecina tam doto nosaukumu daudzums: velna radziņi, enkuriņš, ūdens kastanis, purva rieksts, akmens cits, velna durstīgais augs. Dzimtas latīniskais nosaukums Trapa, iespējams, augam iedots pateicoties tā līdzībai ar spiciem dzelkšņiem, ko seni romieši izmeta uzrokošu pretinieku zirgu ceļā. Ūdens rieksta augļi ar asiem cietiem dzelkšņiem ir līdzīgi šiem kara ieročiem un daži vēsturnieki apgalvo, ka tie arī tā ir izmantoti.

             Kopš seniem laikiem ūdens rieksta augli cilvēki izmanto pārtikā. To apliecina daudzi arheoloģiski izrakumi un liecības, kuras datējamas ar akmens laikmetu. Piemēra, Somijā pie Vanajavezi ezera atrada lielu daudzumu šī auga augļa čaumalu kopā ar kokoglēm. Latvijā atrastas čaumalu iegulas kopā ar koka āmuriņu, urā sadūrušies dzelkšņi. Maizi no ūdens rieksta prata izcept jau senās Trāķijas iedzīvotāji un viduslaikos to ēda Itālijā, Horvātijā, Francijā. Krievijā ūdens riekstu ieguva milzīgos apmēros, piemēram, Orehovaezerā pie Muromas Vladimiras apgabalā 1 vasaras laikā ieguva 150t augļu. Augļus izmantoja pārtikā, zaļo masu izbaroja lopiem.

             Līdz pat šai dienai ūdens riekstu pārtikā izmanto Ķīnā un Indijā. Tur to audzē pat speciālās plantācijās kā vērtīgu pārtikas augu. Piemēram, Indijā Kašmirā piecus mēnešu gadā ūdens rieksta augļi ir viens no pamatēdieniem. Šeit to ievāc ne tikai no savvaļas augiem, bet arī audzē speciālās ūdens tilpnēs, nošķirot plantācijas ar bambusa aizslietņiem. Augu stāda, ar kājām ierokot augļus gruntī. Kad pienāk ražas novākšanaslaiks, vācēji iebrien ūdenī un rūpīgi pārbauda visu grunts virsmu, atrastos augļus paceļ ar kāju pirkstiem. Ūdens tilpnes, kurās aug ūdens rieksts, augļu nobriešanas laikā, savācējiem pat iznomā.

             Volgas deltā pie Astrahaņas arī audzē ūdens riekstu un ražīgos gados iegūst 1-4t augļu.

             Ūdens riekstam ir vērtīgas barības un dziednieciskas īpašības. Tā sēklās ir 52% cietes, 7,5% tauku, 5% olbaltumvielu, 3% cukura; tā pelni ir bagāti ar kāliju un fosforu.

             Tā lapās atrasta flavonoīda glikoze, kuras saturs var būt līdz 1%. Pēc garšas rieksts atgādina kastani. To var ēst zaļu, vārītu vai ceptu. No rieksta augļu un kviešu miltu maisījuma cep maizi. Ne vienu vien reizi ūdens rieksta augļi izglābuši cilvēkus no bada un bijuši kā pamata pārtika sliktas ražas gados. Sudānas galvaspilsētā Hartumā vienā no muzeja ekspozīcijām ūdens rieksts ir parādīts kā tautas glābējs no bada nāves. Šobrīd ūdens rieksts ir reti sastopams augs un tikai nelielas audzes ir sasastopamas tā agrāk apdzīvotā areālā. Augs ir ietverts Krievijas un PSRS Sarkanajā grāmatā. Tam par iemeslu ir piesārņojums, ūdens tilpņu nosusināšana, grunts ūdeņu sastāva izmaiņas. Protams, ne mazāk būtisku lomu nospēlēja šī auga masveida ievākšana. Vietām to izstūmuši citi ūdens augi, piemēram, Kanādas elodeja. Lielu postu augam nodara arī zvejniecība ar tīkliem. Ir jāvelta visas pūles, lai glābtu šo augu – no liegumu veidošanas, kur augs vēl saglabājies, līdz tā audzēšanai speciālās ūdens tilpnēs un izstādīšanai savvaļā.

             Ja jums savvaļā izdevies atrast ūdens rieksta augli, tad varat to pamēģināt izaudzēt mājas apstākļos. Riekstu stāda akvārijā dūņainā gruntī ar nelielu daudzumu ūdens. Ūdens un gaisa temperatūra +23-+250C, apgaismojums mērens. Augļa dīgšanas laiks ilgst līdz 3 nedēļām. Lai paātrinātu augšanu, pirms stādīšanas augli var paturēt kampara spirtā vai uzmanīgi atbrīvot augšanas punktu no čaumalas. Kad augam veidojas peldošās lapas, to iestāda māla podiņā ar dūņu, smilts un trekna māla maisījuma augsni. Podiņu tālāk novieto akvārijā ar augšējo apgaismojumu. Lai augs normāli augtu tam ik dienas nepieciešama 2-3 stundas dabīga saules gaisma.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts A.J.Mišina no bio.1september.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .