Betta splendens– Siāmas cīnītāj zivs

Siāmas cīnītāj zivs ir izteikts akvārija iemītnieks, tā var dzīvot pat puslitra burciņā vai glāzītē.

 

Cilvēciska attieksme pret dzīvniekiem, jo sevišķi pret mājdzīvniekiem, kurus mēs (būsim godīgi) turam tikai savam priekam, paliek arvien aktuālāka tēma gan internetā, gan presē. Vai patiešām rīkojamies cilvēciski, liekot dzīvot pie sevis mājās kādam dzīvnieciņam? Domāju, ka ne vienmēr, piemēri? Tā kā esmu speciālists akvāriju jomā, tad runa ies par akvārija zivīm. Piemēram, haizivs barbuss – ļoti skaista zivtiņa, kuru importē Eiropā un Krievija tūkstošos eksemplāru. Vārdu „zivtiņa” var izmantot tikai pret šo zivju mazuļiem, kas patiešam ir maziņi, bet savvaļā haizivs barbuss izaug 30-40 cm liels, tāpat arī akvārija tas ilgi nepaliek maziņš – divu gadu laika tas izaug līdz 25cm. Zivs ir ļoti kustīga un drīz vien 100-200l akvārija tai būs par šauru. Vai tā ir cilvēciska attieksme? To var katrs pats sev atbildēt. Un šādu piemēru nav maz. Vēl – zelta zivtiņas un teleskopi, kas vienmēr ir pārdotāko zivju topa augšgalā – tās pēc savas būtības ir dīķa zivis un akvārijā mazāka par 200 l tām nav ko darīt. Dīķī tās dzīvo 10-15 gadus, bet akvārijos labi ja 2-3 gadus.

           Tāpat nabaga zivtiņām vienmēr ir šauri mājas akvārijā, bet akvāristika pēc savas būtības ir nežēlīga aizraušanās, tad varbūt to nemaz nav jāpopularizē? Nebūt nē! Ir daudz zivtiņu, kurām mājas akvārijs liksies kā milzīga pasaule, kurās tās dzīvos un priecāsies. Un starp šīm zivīm ir Siāmas Cīnītājzivs vai gailītis. Šī zivtiņa var dzīvot pat ūdens glazē, galvenais, lai ūdens būtu pietiekami silts – vismaz 250C un tas tiktu nomainīts reizi 3-4 dienās. Ūdens maiņai var izmantot novārītu un atdzesētu krāna ūdeni. Ūdens sastāvam nav būtiskas nozīmes un zivtiņa nav sevišķi prasīga. Savvaļā tās viegli izdzīvo pat visniecīgākās ūdens peļķēs. Šādās peļķēs skābekļa tik pat kā nav, tāpēc daba gailīšiem piešķīrusi īpašu elpošanas orgānu – labirintu. Labirints atrodas žaunu pirmā loka paplašinājumā, tas ir veidots no smalkam kaula plātnītēm, kas iekļautas gļotās un caurvīta neskaitāmiem asinsvadiem. Šāds elpošanas orgāns – labirints ir veselai zivju grupai, kas regulāri paceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu svaigu gaisu, kas tālāk tiek uzglabāts labirintā un nonāk asinsritē. Labirinta zivtiņām ir ļoti svarīgi, lai būtu brīva pieeja atmosfēras gaisma. Pat labi aerētā un ar skābekli bagātā ūdenī labirinta zivtiņa nespēj nodzīvot ilgāk par pāris stundām, ja tai nav pieejams atmosfēras gaiss. Kā ieguvumu var minēt, ka šīm zivtiņām nav vajadzīga ūdens aerācija. Ja nevarat paciest pat niecīgu troksni istabā, tad akvārijā ielieciet gailīšu pāri (viens tēviņš un 2-3 mātītes) un citas labirinta zivtiņas, piemēram, guramus, un jums nebūs vajadzīgs nepārtraukti dūcošais gaisa kompresors.

Cīnītājzivju tēviņi nevar dzīvot kopa bez slepkavības, bet tai pat laika tie jūtas labi stikla burciņās. Pievērsiet uzmanību putām pie ūdens virsmas – tās ir nepabeigtas ligzdas. Šādos mazos traukos gailīši jūtas labi un nenogurstoši draud caur stiklu viens otram un domā par nārstu.

  Cīnītājzivīm nav vajadzīgi lieli klaji laukumi peldēšanai. Nokļūstot akvārija cīnītājzivju tēviņi parasti ieņem nelielu laukumiņu, kura sāk veidot ligzdu un sevišķi nekur tālāk arī nepeld. Mātītes parasti peld lielākā platība, bet viss, kas tam ir vajadzīgs ir barība un drošas slēptuves, kur paslēpties no tēviņa. Tātad nodrošiniet gailīšiem 5-10l lielu akvāriju un viņiem ar to arī pietiks. Tēviņi parasti ir ļoti agresīvi pret savas sugas zivīm – gan tēviņiem, gan mātītēm, tikai gatavojoties nārstam mātītei ir ļauts tuvoties tēviņa izveidotajai ligzdai, pārējo laiku tēviņš to trenkās un sitīs, tāpēc jābūt drošam slēptuvēm.

           Gailīši jau kops seniem laikiem ir turēti mājas akvārijos – tā ir viena no pirmajām klasiskajam akvārija zivīm. Par gailīšiem arī ļoti tēlaini ir izteicies Krievijas akvāristikas pamatlicējs N.F.Zolotņickijs. Pasaule ir ļoti daudz gailīšu turētāju klubu un ir ļoti daudz informācijas par to turēšanu akvārijos. Tas ir ne tikai pateicoties vienkāršiem turēšanas apstākļiem, bet arī tās skaistuma dēļ. Gailīša neaprakstāmi košās krāsa parādās satiekoties ar savu pretinieku un nārsta laikā. Cīnītājzivis ir gan zilas, gan zaļas, gan sarkanas, ir sastopamas krāsu pārejas no viena toņa uz citu un daudzu citi krāsu salikumi. Bet tas nav tas svarīgākais. Gailīšu krāsa ir īpaša – kad zivtiņa izjūt emocionālu uzbudinājumu, tās krāsas burtiski iedegās, krāsas paliek dzīvīgas, tās viļņveidīgi kustas pa ķermeni, lūk kāpēc ir tik aizraujoši vērot gailīšu cīņas – tās ir gan kosas krāsas, gan iebaidošas pozas, gan maksimāli atplestas spuras… žēl tikai, ka šis košus ir īslaicīgs, pāris asu un spēcīgu sitienu un kaušļu košums izbāl un spuru skrandas var savākt no akvārija grunts un pāris minūšu laikā viens no pretiniekiem tiek nogalināts.

           Dienvidaustrumu Āzijā gailīšu cīņas ir komercdarbības veids. Tāpat tiek baumots, ka šāds cīņu veids ir sastopams arī Eiropā un Krievijā. Ar cilvēciskumu gailīšu cīņas nekādi neiet kopā. Savvaļā zivtiņu cīņas nebeidzas ar nāvi: prasti vājākais tēviņš, zaudējot cīņu vienkārši aizpeld. Mazā akvārijā sastopoties diviem tēviņiem parasti iznākums ir letāls. Ka vēl var apskatīt gailīšu košas krāsas? Ļoti vienkārši, ir pat 2 varianti: pirmais – paradiet gailītim pašam sevi spogulī, tas uzsāks ar atspulgu cīņu, kā ar īstu pretinieku tikai nebūs nekādu traumu, tāpat ir bieži novērots, ka gailīši atrod savu atspulgu akvārija stikla sieniņās un tad stundām ilgi to dzenā un iebiedē.

Viena no pēdējam selekcijas formām – kroņa vai karaliskais gailītis cīnās ar savu atspulgu akvārija stikla sienā.

 

           Otrs veids – ļaut gailīšiem nārstot. Tas būs ļoti košs un neaizmirstams notikums. Par to var daudz stāstīt, bet pēc informācijas apjoma tas būs atsevišķs raksts. Var tikai pieminēt, ka gailīšu nārstu var panākt iesācējs. Vajag tikai lēnam palielināt ūdens temperatūru un kārtīgi barot zivtiņas. Lielam vairuma akvārija turētāju pirmie panākumi bija tieši ar gailīšu pavairošanu, man tāpat.

           Siāmas gailīši tiek turēti akvārijos vairāk ka 100 gadus. Protams, visu šo laiku tika veikta šo zivtiņu mākslīga selekcija. Selekcionāri ir centušies radīt un nostiprināt kosas krāsas un neparastas formas spuras. Vai ir panākumi? Spriediet paši ir fotografija ar mūsdienu selekcijas formu redzama augstam un ir fotogrāfija, kāds gailītis bija 100 gadus atpakaļ (apskatāms rakstā par gailīšu cīņām).

           No kurienes gailīši uzrodas veikalos? Kādreiz Krievijas tirgu apgādāja no vietējiem resursiem, bet šobrīd, kad iespējams zivtiņu imports, tad pārsvara zivtiņas tiek vestas no Taivānas, Singapūras un Malaizijas.

 No savas izcelsmes dzimtenes gailīši tiek atvesti daudz lielāki un košākās krāsās nekā no vietējiem audzētājiem. Tāpat nozīmīga loma importā attīstībā ir zivs vienkārša transportēšana – vairākas dienas zivis var izdzīvot vienkāršā hermētiski noslēgtā polietilēna maisiņā, kura tilpums ir 100 ml un ūdens daudzumā tajā 20-30 ml. Standarta termokonteinerā parasti transportēšanai ievieto ~300 zivtiņas.

300 safasētas zivtiņas

Lūk, viena no zivtiņām, kas izturējis 2 dienu ceļojumu

Lūk, tā arī izlido (zivtiņas pārvada ar lidmašīnu) Siāmas Cīnītājzivis pa visu pasauli. Tāpat arī tirgotajiem nav grūti tos uzturēt, jo zivtiņas labi jūtas pat vienreizējas lietošanas glāzēs, galvenais tās nesaaukstēt, bet par to cita rakstā.

Raksta un bilžu autors В. Ковалев.

           Šis raksts tika radīts avīzes "Известия" tematiskajam pielikumam "ЗООМАГАЗИН".  Šī ir pilna raksta versija.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.vitawater.ru