Botia almorhae(Jo-Jo botia)

Yo Yo botia (botia almorhae)

Zinātniskais nosaukums: Botia almorhae (Grejs, 1831)

Ierastais nosaukums: Jojo botia, Almorha botia, Pakistanas botia, Plankumainā botia

Sinonīmi: Botia lohachata

Izcelsme no: Indija, Nepāla, Bangladeša

Dzimama atšķirības: mātītēm ir izteiktās krāsojums nekā tēviņiem un paliek ļoti resnas ikru iznēsāšanas periodā. Tēviņiem ir novērojams sarkans ūsu un mutes krāsojums.

Maksimālais izmērs: 15 cm

Līdzīgas: Botia rostrata, Botia histrionica

Uzturēšana: Savvaļā zivis dzīvo strauju kalnu upju mierīga ūdens baseinos. Mazuļi parasti sastopami ieplakās. Akvārija ir jābūt daudzām slēptuvēm. Ļoti labi racēji, kam nepieciešama smilšaina grunts, lai pasargātu no ūsu savainojuma. Apgaismojumam jābūt klusinātam.

Barošana: Pārslas, grimstošas briketes, tabletes, aļģu briketes, kapātas sliekas, saldēti trīsuļodu kāpuri, krevetes, kapātas garneles. Izvairieties no pārbarošanas – zivtiņas ir ļoti alkatīgas. Šī zivtiņa ir ļoti kāra uz gliemežiem.

Ūdens parametri: ph: 6.5-7.5; cietība: videja; dH: <12

Temperatūra: 22-27.7 0C

Vairošana: nav novērota akvārijos, kaut arī mātītes regulāri iznēsā ikrus.

Parasti Botia almorhae ir miermīlīga viegli nopērkama zivtiņa. Tās būtu jātur savas sugas pārstāvju grupās. Tāpat kā Klauna botiām, tām ir izteikta grupu sociāla struktūra un būs novērojamas iekšējas cīņas. Tāpēc ir jānodrošina daudzas slēptuves, lai mazāk dominējošām zivtiņām būtu kur paslēpties. Strīdu vai barošanas laika dažas zivtiņas var mainīt krāsu (kļūt pelēkākas), palielinoties krāsu tonim un kontrastam, kā piemēram, blakus esošā attēla un attēlā raksta beigās.

             Ķermeņa krāsojums šai sugai var būt ļoti atšķirīgs un tas mainās zivtiņai pieaugot. Pieaugušām zivtiņām vairāk attīstās „iekšējais – starp svītru” krāsojums, ka rezultāta zivtiņa var izskatīties plankumaina, no kā arī radies tās tautas nosaukums.

Vairumā valstu šī akvāriju zivtiņa tiek tirgota kā Jo-jo botia, kas radies no neparasta sānu marķējuma, kas atgādina „Y” un „O” burtu salikumu.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.loaches.com