Cietokšņa kanāls

Jau otrs pārgājiens (2008.gada maija vidus) pētot Liepājas un tās apkārtnes biotopus un bioloģisko daudzveidību, šī pārgājiena mērķis ir papētīt kādi ūdens augi sastopami Liepājas ūdens tilpnēs. Lai man piedod biologi, bet centos no visas sirds identificēt atrastos augus ņemot talkā www.latvijasdaba.lv, bet gan jau kaut kur būšu arī nedaudz samelojies.

Izvēlētais maršruts gar Melnās upītes krastu. Melnā upīte ir senākos laikos mākslīgi izveidots kanāls, kas savienoja jūru ar Liepājas ezeru un gar tā krastiem ir vēl saglabājušās fortifikācijas paliekas – bunkuri, betona celtnes un neskaitāmi sarūsējošas munīcijas krājumi. Precīzāk, tās krastos vēl aizvien var aplūkot tādas fortifikācijas kā Ziemeļu forts, Redans, Mazais forts, Lunete (agrāk Ziemeļu forts), Vidusforts un Austrumu forts. Šīs celtnes ir celtas ap 1890.gadu pēc Krievijas jūras ministrijas pasūtījumiem.

Ceļš sākas no Viestura ielas Karostā (punkts A), iet pa 14. novembra bulvāri līdz pat Grīzupes ielai Zaļajā Birzī. Kopējais maršruta garums aptuveni 6 km.

 Ūdens augi

 Ļoti bieži un gandrīz visur sastopami peldošie augi, kas nosedza dažviet Melno upīti biezā paklājā vismaz metrus 200. Lielām lapiņām attēlā centrā redzamie augi – parastā mazlēpe Hydrocharis morsus-ranae L. Un to ielenc mazais ūdens zieds - Lemna minor L.

    Paši pirmie sastaptie ūdens augi – pirmajā mirklī radās iespaids, ka tās ir kuplas Āfrikas tīģerlotusa audzes – skaistas lielas krokotas zemūdens lapas ar maziem plankumiņiem, sarkanām jaunajām lapiņām. Diemžēl neesmu speciālists un nepateikšu vai tās ir ūdensrozes vai lēpes (Nuphar lutea (L.) Sm.), tā kā viena būtiskajām pazīmēm ir zieds, tad atliek gaidīt augustu un to noskaidrot. Pagaidām šo augu pieskaitu pie ūdensrozēm - Nymphaea alba L.

 Augs, kas manī izraisīja lielu interesi – no vienas puses, jo auga visdziļākajās vietās, pie krasta nebija atrodams un arī neizdevās man to identificēt, tā kā Latvijā esot sastopama arī kāda Valisneria suga, tad varbūt tā arī ir?

Šis puduros augošais augs mani pārsteidza visvairāk – ar savu koši sarkano zemūdens krāsu, salātu zaļo virsūdens krāsu un spirālveida formu. Kas tas ir? Tas ir parastais Elsis Stratiotes aloides L., ar rokām to labāk neaiztikt, savainosieties uz tā asi robotajām lapām.

   Tuva radiniece akvārijā mītošajiem augiem un kurš gan to nepazīs, ja pateiks nosaukumu Elodea canadensis Michx. Kaut gan dabā to ieraugot uzreiz nepazīsi.
Vardei pie kājām var pamanīt trejdaivu ūdensziedus - Lemna trisulca L., tāpat arī apkārt pa ūdens virsmu iespējams Latvijā bieži sastopamo krāsaino Spirodela polyrhiza (L.) Schleid.

Pirmajā pārgājienā atrodot šo augu nodomāju, ka tai ir jābūt Hottonijai, kas bieži sastopama akvārijos, bet to uzmanīgāk aplūkojot liekas, ka tomēr tā nav, nespēju to iedentificēt Šīs zemūdens augs ir jau pavisam apaudzis ar aļģēm un to tā palikusi tikai galotnīte. Varbūt tomēr tā ir purva sērmulīte Hottonia palustris L.?

Krasta augi

  Augs aug krastmalās, ļoti mitrās vietās un pārsvarā stāvošā ūdenī, nekur neredzēju šī auga ūdens formu. Pirmajā mirklī to ieraugot jau nopriecājos – vai nav labi, Latvijā aug pašiem savs ehinodorus, bet laikam, jau nē, droši vien tas ir kāda no cirvenēm, es teiktu Alisma plantago-aquatica L. Ļoti skaists augs.

Tā kā apkārt ir alkšņiem noaudzis purvs, tad vietām ir sastopami krituši vai izgāzti koki, kas tik un tā ir atraduši veidu kā izdzīvot – veidojot jaunus zaru dzinumus.

Tā kā viss krasts ir skaisti noaudzis papardēm būtu negodīgi nepieminēt šo skaistumu, domāju, ka tas varētu būt parastā strautpaparde - Matteuccia struthiopteris (L.) Tod. - skaists augs, nav brīnums, ka visi dodas meklēt tā ziedus!

Arī nespēju identificēt šo ļoti krāsaino ūdens malā dzīvojošo augu, droši vien kāds no grīšļu sugas pārstāvjiem. Skaistas skaras un nostājoties to audzēs pasaule kļūst balti oranža.

Smaržīgās kalmes Acorus calamus L. krastmalā aug kopā ar kādu tikko izdīgušu augu, kas pēc lapām nedaudz atgādina pīlādzi.

Protams, protams, ir arī parastās niedres Phragmites australis (Cav.) Trin. ex Steud.

Gar krastmalu ļoti lielos daudzumos dažviet aug skābenēm līdzīgi augi, domāju, ka tās ir zirgskābenes, bet varbūt tomēr krastmalas skēbene Rumex hydrolapathum Huds.?

Vēl vien interesants augs, atradām to arī pirmajā pārgājienā, bet tad tas bija pilnīgi zem ūdens, šobrīd tas jau ir sācis dzīvi ārpus tā. Lapiņas veidojas pamīšus, kāts dobs ūdeņains, saknītes baltas un sākas no posma vietas, vairojas ar ložņājošu baltu posmotu sakneni. Kas tas ir par augu, varbūt kāds zina?

Dažviet krasts ir aizaudzis arī ar upes kosām Equisetum fluviatile L., turpat netālu ir arī atrodamas purva kosas.

 Tur pat ir arī doņi Juncus kopā ar platlapu vilkvālītēm Typha latifolia L.

Dzīvnieki


  Parastais zalktis (Natrix natrix (L.) – apkārtne ir ļoti purvaina un tieši pa vidu iet asfaltēts ceļš, kas kā magnēts pievelk sauļoties gribošos zalkšus, bet neviens jau zalkšus nebrīdina, ka var mirt zem automašīnas riteņiem. Šis mazais čūskulēns ir tikai 20 cm garš, bet sastapām arī 1m garus eksemplārus, kas šņācot ātri paslēpās pērnajās lapās vai ātri peldēja prom.

  Krasts ir nosēts ar tukšām gliemeņu čaulām un kā izskatās tām šajā kanālā ļoti patīk, jo reti, kur čaula bija mazāka par 10 cm garumā. Droši vien tā ir biezā perlamutrene Unio crassus, kas iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā. Un kā gan var būt ūdens tilpne bez abiniekiem – vardītēm, to bija ļoti daudz un ļoti dažādas, šī ir parastā varde Rana temporaria L., bet varbūt tomēr purva varde Rana arvalis Nilss.Biežie viesi gliemeži, sastopami gandrīz jebkurā Latvijas ūdens tilpnē - dīķu iemītnieku pārstāvji Lymnaeidae dzīvo visa pasaulē, pie mums gan tie nav tik koši kā tropiskajās zemēs un arī gandrīz vienmēr ir apauguši ar aļģu kārtiņu.

Vēl viena parastā vardīte Rana temporaria L., kuru riesta dejas un nārsta saucieni ir novārdzinājuši tik ļoti, ka kauli un āda vien ir palikuši. Nekas, lai atpūšas, mēs dodamies tālāk. Necerēti interesants atradums – liela plankumainā spāre Libellula quadrimaculata L. Ir tikko iznākusi no savas ūdens nimfas kostīma un uzkrāj spēkus saulītē, lai dotos pirmajā lidojumā. Reti kad izdodas kopā ieraudzīt vairākas spāru metamorfozes formas.

Maza zaļa vardīte, kvā, kvā, kvā... zaļā varde Rana esculenta L. Zaļā varde nav patstāvīga suga, bet gan hibrīds starp ezera vardi un dīķa vardi, kas radies dabiskās krustošanās rezultātā. Šī suga vienmēr ir sastopama jauktajās populācijās ar vismaz vienu no izejas sugām. Latvijā parasti sastopamas jauktas dīķa vardes un zaļās vardes populācijas, kas turpina savstarpēji krustoties. Tā kā visapkārt ir dzīvojuši cilvēki, tad izdevās atrast arī lauka vidū rozā ziediem ziedošu ābelīti un aizņemtajai maijvabolei es tikai likos kā uzmācīga muša, kam pa visām varītēm vajag smuku foto.


Apvienība “Liepājas Akvāriju Turētāji”