Astronontus ocellatus

Oskari vai kā tos zinātniski sauc Astronontus ocellatus, kas tulkojuma nozīmētu „ar zvaigzni uz muguras”. Oskars ir saldūdens zivs, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā Orinoko, La Plata un Amazones upēs un to pietekās. Iecienītākās medību vietas ir starp koku saknēm, upē iekritušiem kokiem vai nokārušiem zariem.

              Oskari ir atrasti arī citās vietās savvaļā, piemēram, ASV Floridas ūdens kanālos, bet tā nav to dabīgā dzīves vieta un tur tie nonākuši nejauši vai tos kāds tur izlaidis.

           Oskariem ir ļoti daudz dažādu nosaukumu, piemēram, velveta vai pāva cihlīdas, kas skaidri norāda uz šo zivju izskatu – košās krāsas padara to līdzīgu pāvam, bet zvīņu struktūra, to ciešāk aplūkojot, atgādina velvetu, bet tik un tā akvāriju turētāju vidū vispopulārākais nosaukums ir Oskars. Neviens vairs īsti neatceras kur un kāpēc radies šāds nosaukums, iespējams to devuši sev vien zināmu iemeslu dēļ  zivs pirmie importētāji. Zivs var izaugt līdz 40 cm un svērt 0.91 kg, bet tas parasti notiek tikai savvaļā vai akvārijos, kuros ir nodrošināti ideāli apstākļi. Ir vairākas zivs formas, starp kuram ir arī Oskaru savvaļas forma un no tās atvasinātās formas – sarkana, tīģera, albīnā, dzeltenā, zeltainais, citrona, zaļais un vel dažas citas formas un krāsas.

Oskaru popularitāte

Šī zivs ir kļuvusi ļoti populāra un ieguvusi iesauku ūdens vai upes suns, jo to uzvedība ir ļoti līdzīga. Zivs ir profesionāls ubagotājs, tie vienmēr izliksies izsalkuši un meklēs barību un tikko jūs tuvosieties akvārijam, tie noteikti peldēs gar ūdens virsmu lūdzot kaut mazu kumosiņu barības.

            Pretēji vispār pieņemtajam uzskatam Oskari nav agresīvi. Biezi vien tos nodēvē par aukstasinīgiem slepkavām. Protams, tie spēj nogalināt citas zivis, bet to parasti nedara, ja vien zivtiņas nav ļoti mazas vai kašķīgas. Izteiktas problēmas būs, ja tiks turēti 2 Oskari kopā, kas viens otram nepatīk. Oskari nav visagresīvākās Dienvidamerikas cihlīdas.

           Šī zivs ir ļoti mainīga un tās uzvedība atkarīga no tās garastāvokļa, tā var būt īgna un kašķīga pat vairākas dienas, tas parasti notiek, ja izmaināt akvārija izkārtojumu, maināt ūdeni vai pārvietojat zivtiņu. Tāpat zivtiņa kļūs mierīga un pat nebaidīsies no jūsu rokām ūdenī, ja paveiksies tā ļaus sevi paglāstīt. Nav brīnums, ka cilvēki mīl šīs zivtiņas. Centieties tos pārlieku ilgu un cieši neglāstīt, jo varat traumēt gļotādu, zvīņas vai zivs ādu. Vienkāršāk ir ielikt roku akvārijā un ļaut zivij pašai tai pieskarties nekā to dzenāt pa akvāriju. Atcerieties, ka tas nav normāli zivij ļaut sevi aizskart, bet, ja tomēr vēlaties to darīt, tad dariet to lēnam un nesteidzieties – neceriet, ka Oskari metīsies pie jums glāstiem tikko ieraudzīs roku ūdenī, sāciet lēnām un pamazām barot Oskarus no rokas un cenšoties iegūt lielāku barības gabalu Oskari paši berzīsies gar roku. Tikko Oskari ir pieradusi ēst no rokas, tagad barošanas laika varat mēģināt aizskart to galvu pirkstiem. Tālāk jau varat roku likt ūdenī arī bez barības un Oskari paši nāks to meklēt un berzīsies gar to. Neveiciet straujas un negaidītas kustības un lēnam zivis pieradīs pie jūsu rokas. Tāpat varat ļaut Oskariem izpētīt jūsu rokas, kamēr tīrāt akvāriju.

           Likt roku akvārija, kura Oskari nārsto vai ir iznērsuši ikrus, nav prāta darbs – Oskariem ir mazi zobiņi, kurus nevar pamanīt, kamēr zivs nav iekodusi jums pirkstā. Pieaugusi zivs viegli pārkodīs ādu.

Kā tas viss ir sācies?

           Jautāsiet – kur radušās šīs visas dažādās Oskaru formas? Cik mums zināms, šobrīd ir pieejamas daudzas zivju formas: Tīģera Oskars, Sarkanais Oskars, Sarkanais Tīģera Oskars, Citrona Oskars utt. Šos Oskarus neatrast savvaļā, jo tie ir cēlušies no vienas Oskaru pamatformas – Savvaļas Oskara. Daudzi ir redzējuši Tīģera Oskarus, kas pēc šīs lapas aptaujas ir vispopulārākā Oskara forma, kas arī ir pirmā tirdzniecībai izveidotā zivs forma, kas pēc krāsas ir tādi pati kā savvaļas forma, kas papildināta ar sarkanu un oranžu krāsu plankumiem.

           60-to gadu beigās tika izveidota Sarkana Oskaru forma, kas ļoti ātri ieguva popularitāti. Šo zivi izaudzēja uzņēmējs Taivānā, kas atlasīja neparastākās zivis pēc to krāsas un rūpīgas selekcijas rezultāta ieguva Sarkano Oskaru.

           Albīnais Oskars ir salīdzinoši jauns – tas tika izveidots 20 gadus pēc Sarkanā Oskara. Bieži vien šī zivs forma tiek jaukta ar Zeltaino Oskaru, un ja gribam būt ļoti pedantiski, tad Albīnajam Oskaram nav krāsu pigmentu un ir sarkanas acis.

           Ir daudzas zivju formas par kurām būsiet dzirdējuši, par dažām no tām, var sastapt purpura vai zemeņu krāsas Oskarus. Jautāsiet, kā var iegūt šādas zivs krāsas? Vienkārši – zivs tiek krāsota un protams, ka krāsa ar laiku izbalo, tāpēc, lai tas nenotiktu zivi iemērc specialā skābe, kas noēd gļotādas un tālāk zivi iemērc krāsā. Tālāk jau zivs iziet īsu ārstniecības kursu, ataudzējot gļotādas pāri krāsai. Zivs uz mirkli izskatās skaista, bet ar laiku krāsa izbalo un zivs paliek plankumaini noplukusi un rodas jautājums vai patiešam šādas mocības ir to vērtas?

           Nobeiguma var pieminēt Plīvurspuru Oskarus, šī zivs forma ir radusies tikai pirms pāris gadiem, bet tā daudz neatpaliek pēc popularitātes salīdzinot ar saviem radiniekiem. Ja ieraugāt šādu zivtiņu veikalā un nolemjat to nopirkt, tad atcerieties, ka šī zivs jātur viena pati, lai plīvura spuras var pilnībā izveidoties, tāpat spuras ir ļoti trauslas un bieži rodas dažādas slimības.

Tomēr esat nolēmis turēt Oskaru?

           Ja esat izlēmis turēt Oskaru, tad rēķinieties, ka šīs zivs vajadzības nav tik mazas kā izskatās. Ļoti daudzi ieraugot vietējā zooveikala mazus smukus Oskariņus, tos nopērk savam mazajam kopējam akvārijam, domājot, ka viss būs kārtībā, bet viņi aizmirst, ka Oskars aug līdz 35cm un dzīvo 10-15 gadus, tāpēc ir svarīgi saprast, ka Oskars ir ilgtermiņa ieguldījums uz vairāk nekā pāris gadiem. Un diez vai izdosies atrast jaunas piemērotas mājas tik lielai zivij.

Cik ātri aug Oskari?

           Viens no bieži uzdotajiem jautājumiem, uz kuru bieži atbild 2.5 cm mēnesī pirmajā gadā. Parasti jaunie Oskari aug 2.5 cm  pirmos 6 mēnešus un tad augšanas tempi samazinās. Ja ticam pirmajai atbildei tad gada laika zivtiņai būtu jāizaug līdz 30 cm, nekad nav redzēta tik liela 1 gada zivs. Nav tāda universāla aprēķinu metode, cik ātri tad zivtiņa aug. Nopērkot 3 vienāda izmēra Oskarus, pēc gada varēs pamanīt, ka viens Oskars ir par 5 cm garāks nekā pārējie 2. Parasti pirmajā gadā Oskars izaug līdz 20 cm, pēc tam augšanas tempi strauji samazinās un tik straujš pieaugums nav novērojams. Divu – trīs gadu vecuma tie parasti ir 30 cm gari.

           Bieži nākas lasīt, ka kādam Oskars viena gada laika ir izaudzis līdz 25 cm, jo pašam zivis nekad nav tik lielas izaugušas kaut arī turu tās lielos akvārijos, drīzāk jau tā ir nejauša kļūdīšanās novērtējot zivs izmēru to aplūkojot caur stiklu akvārijā. Kad pēdējo reizi zivs ir izņemta no ūdens un nomērīta vai kad ir aplūkota mērlente? Cik liels ir 25 cm mērlentes gabals un cik liela tad ir zivs? Drīzāk jau būs 20 cm.

Izvēloties Oskaru?

Pieņemsim, ka jūsu akvārijs ir uzstādīts un tas ir gatavs uzņemt zivtiņas – Oskarus. Izvēloties veikalā zivtiņu, ļoti uzmanīgi to aplūkojiet. Centieties izvēlēties dzīvelīgas un aktīvas zivtiņas. Neņemiet zivtiņas, kas guļ uz grunts. Ja izvēlaties no akvārija, kurā ir mazuļi, kas visi ir skaisti un rosīgi, tad vērojiet visas zivtiņas, tam būtu jāuzvedas vienādi – rosīgi jāpeld meklējot barību.

           Ja izvēlaties jau pieaugušu zivi – apskatiet to rūpīgi, pievērsiet uzmanību galvai, vai nav caurumu, pumpu vai citu slimības pazīmju, jo nekad nevar zināt vai zivs nav slima un kādos apstākļos un ar ko ārstēta. Ja vēlaties pirkt slimu zivi un to ārstēt – dariet to, tikai atcerieties, tas prasīs daudz laika un līdzekļu un ne vienmēr izdoties.

           Tā kā Oskari nāk no tropiem, akvārija ūdenim jābūt siltam - 22°C līdz 28°C. Transportējot zivi mājās vajadzētu to turēt lielākā plastikāta kastē vai maisā. Nelejiet maisa ūdeni akvārijā, ielieciet maisu ūdens peldei vismaz uz 15 min līdz ūdens maisā ir uzsilis. Protams, ka zivs būs nedaudz satraukta pēc ceļojuma un ielikšana akvārijā bez aklimatizācijas to sanervozēs vēl vairāk un vēlāk var radīt slimības.

           Ielaizot Oskaru jauna akvārijā, iespējams, ka kādu brīdi novērosiet, ka tas peld gar grunti vai sastingst uz tās. Neuztraucieties, tas ir no stresa, dodiet laiku Oskaram iepazīt akvāriju un viss būs kārtībā. Ja esat nopirkusi vairākus Oskarus, tie turēsies bariņā un būs daudz mierīgāki. Pēc pieredze maziem Oskariem, ēšana pārspēj visus satraukumus un stresu.

Agresīvi Oskari Jā un Nē

           Katrs var teikt, ko vēlas, tik un tā es uzskatu, ka Oskari nav agresīvi un nav tādi teroristi ka citas cihlīdas, piemēram, Cichlasoma Festae. Šīs cihlīdas pat lec āra no ūdens, lai iekostu rokā, kas ir virs to ikru slēptuves. Protams, ka jums var nepaveikties un varat nopirkt kašķīga, agresīva rakstura Oskaru, bet tas nebūt nenozīmē, ka visi Oskari ir vienādi.

           Man pašam ir vairāki Oskari, kas dažbrīd uzvedas pat smieklīgi un ir grūti noteikt, kas ir agresija un kas nē. Žokļu un lūpu atvēršana ir bieža parādība Oskariem satiekoties aci pret aci, tiek satvertas lūpas un tiek veiktas tādas kā kara dejas. Šādi parasti viņi pārbauda viens otra spēkus un var tik kļūdas pēc nosaukti par agresīviem, kaut gan tie ir hierarhijas un nārsta rituāli. Tiek uzskatīts, ka šādi mātītes pārbauda tēviņu spēkus un piemērotību nārstam. Ir neliela līdzība ar Āfrikas cihlīdu ritualiem, veidojot pārus, kur galvenokārt dominē krāsas nevis cīņas.

           Var novērot Oskarus ļoti plati un draudīgi atverot žaunu vākus vai žokļus, manuprāt, tas it tieši tādu pasu iemeslu dēļ kā to dara kobras, atverot savas kapuces – padarot to izskatu lielāku un bīstamāku. Bieži esmu novērojis kā to dara mani Oskari un tam nav cits piemērotāks iemesls, kā sava draudīga izskata demonstrējumi.

           Dažbrīd var novērot, kā Oskari ārdās akvārija stūrī, manuprāt, tie redz savu atspulgu stiklā un cīnās ar to kā ar iebrucēju viņu teritorijā. Iespējams, tas nav šo cīņu iemesls, bet tas ir ticamākais izskaidrojums.

           Bieži tiem, kam Oskari ir pirmo reizi satraucas redzot Oskarus tiem izrādoties un dižojoties. Varu pabrīdināt jau iepriekš – pat vaislinieki viens otru šādi izrādoties viens otram saskrāpē un nobrāž ādu. Nevajag steigties un tūlīt pat zivis izšķirt atsevišķos akvārijos, vajag pacietīgi pagaidīt un vērot vai šī dižošanās pāraugs kautiņa vai tomēr nārsta rituālā. Ja tie lielāko laika daļu pavada viens blakus otram, tad viss ir kārtībā, ir ļoti patīkami novērot, ka tie pieglaužas un neatstāj viens otra sānus. Oskari var izveidot pāri uz visu mūžu, bet parasti akvārijā izvēle nav liela un jāiztiek ar to, kas ir.

Dzimuma atšķirības

           Oskari ir monomorfiski – tas nozīme, ka izteiktu dzimuma pazīmju nav, tāpēc pērkot zivis nevarēsiet izvēlēties pāri. Dzimumu var noteikt tikai, kad tiek nērsti ikri. Ir vairāki veidi kā palielināt iespēju iegadāties gan mātīti, gan tēviņu. Vienkāršākais veids ir atrast kādu, kas jums atdos nārstojošu Oskaru pāri. Otra iespēja ir nopirkt mazas zivtiņas un audzēt tās kopa, kamēr neizveidojas pāri – jo vairāk zivtiņu, jo iespējams vairāk pāru izveidosies. Lielākais trūkums, zivtiņām vajag daudz vietas un jāizdomā, kur likt pārējos Oskarus, kad būsiet atradis savu ideālo pāri.

           Tikai, kad tiks iznērsti ikri, tad varēsiet būt droši, kura ir māte un kurš tēvs. Mātītes dzimumorgāni ir viscaur vienādas formas, tēviņam – tas vairāk atgādina spicu ragu.

Oskaru mērīšana

           Oskari izaug ļoti lieli un visus uztrauc cik īsti lieli tad tie ir, tāpēc biezi rodas jautājums kā tad Oskaru izmērīt. Daži iesaka mērīt standarta garumu – no deguna gala līdz astes pamatnei; citiem atkal patīk kopējais zivs garums. Īstenība katrai valstij ir savi mērīšanas noteikumi un prakse, kas parasti nosaka zivs izmēru no kāda to var paturēt (parasti zvejniecībā), lai nekaitētu kopējai zivju populācijai. Ja nebūtu šādu noteikumu, tad upēs un jūrās vairs nebūtu zivju. Bet šobrīd taču runa ir par akvāriju, līdz ar to jautājums par to kā un kur mērīt ir bezjēdzīgs un parasti saldūdens zivīm mēra to kopējo garumu – no deguna gala līdz pat astes maliņai. Tā kā Oskars ir saldūdens zivs, tad tai būtu jāmēra tās kopējais garums.

Pirms pērkat zivi

           Ja jums jau ir akvārijs, tad ļoti iespējams jau esat labās attiecības ar vietējiem zooveikaliem, bet, ja nē, tad, lūdzu, nepērciet pirmo zivtiņu ko ieraugāt. Jo ne visi veikali ir pietiekami labi kopti un apmācīti – veikalu var atvērt jebkurš, bet tas nenozīmē, ka viņš zina par zivīm visu. Aplūkojiet veikalu, vai tas ir tīrs un kopts, jo tas biezi liecina par veikla īpašnieku un arī aprūpi par dzīvniekiem. Aplūkojiet akvārijus, vai tie ir tīri, vai tajos nav aļģes, nav slimu zivtiņu? Vai veikalā ir akvāriji ar uzrakstu „karantīna” vai „nav pārdošanai”, kas varētu liecināt par atbildīgu veikala īpašnieku. Tas viss kopumā liecina arī par pārdošana esošo zivtiņu veselību.

           Pirms pērku zivis, no sakuma es aprunājos ar veikala īpašnieku, kas būs zinošs par zivīm un būs gatavs palīdzēt, ja zivs saslims pāris dienas pēc to iegādes, tad man nav nekādu iebildumu iegadāties zivis šajā veikalā. Tāpat ir patīkami redzēt atsevišķus filtrus katram akvārijam. Man nav iebildumu pret kopēju filtrācijas sistēmu, bet tomēr, ja viena akvārijā uzrodas slimības, tad drošāk ir atsevišķi filtri. Tāpat ir patīkami redzēt, ka tiek veiktasūdens maiņas un ir iespēja aplūkot akvāriju aiz dekorācijām.

Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.oscarfishlovers.com

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .