Aļģes – draugi vai ienaidnieki?

  Mājas ūdens tilpnes flora – tie nav tikai ehinodori vai nimfejas, kriptokarīni un barkleji, bet arī milzīga, dažreiz acīm neredzama, aļģu valstība. Bieži akvāriju turētāji par tām atceras tikai, kad akvārijā sāk „ziedēt” ūdens. Parasti tas notiek jaunos akvārijos ar nenostabilizējušos ekosistēmu. Par iemeslu ūdens ziedēšanai ir zili-zaļās un citas aļģes. Šie mikroskopiskie organismi nodara postu ne tiki mājas akvārijiem, bet dažreiz arī savvaļas ūdenstilpnēm. Straujas planktona aļģu vairošanās rezultātā izmainās ūdens krāsa – tā kļūst zaļa – sākumā ūdens ir dzidrs, bet vēlāk saduļķojas. Sadaloties mirušām aļģēm rodas raksturīga puvuma smaka. Akvārijā izmainās bioloģiskais līdzsvars. Akvārijā sāk sadalīties augu pārpalikumi, kas patērē skābekli un izdala toksiskas vielas, kas savukārt negatīvi ietekmē ūdens tilpnes iemītniekus.

           Bet ar ūdens ziedēšanu var cīnīties – tikko izveidotā akvārijā jāielej maksimāli daudz ūdens no akvārija ar stabilu bioloģisko līdzsvaru. Savvaļā ķerto barību ir jāattīra, jāizfiltrē, jāizmazgā un jāapstrādā ar vāju tripaflavīna šķīdumu. Ja tomēr ūdens akvārijā ir saziedējis, tad ir jānomaina tā 1/3-1/5 un jāpievieno tripaflavīns (0,1-0,3 g uz 100l ūdens) un jāuzstāda aberāciju. М.Д.Махлин (1984) iesaka izmantot rivanolu, bet pēc autora domām labākurezultātu var panākt izmantojot tripaflabīnu.

           Bieži gadās, ka zili-zaļās aļģes akvārijā tiek ienestas kopā ar barību - diegveida Lyngbya, oscilatorija (Oscillatoria dzimta) un kolonijveida ksenokokus (Xenococcus kerneri). Oscilatorija un lingbija no saviem diegiem veido plēves, kas pārklāj stikla virsmas, augu lapas un dekorācijas; ja aļģes neierobežo, tās pārklāj arī ūdens virsmu. Sākotnejā stadijā šīs plēves labprāt ēd ancistrusi un citas zivtiņas, vēlāk tās jau ir jāattīra mehāniski. Ksenokokus ir sastopams ikvienā akvārijā, veidojot uz stikla virsmām koncentrētus zaļus punktiņus. Lēnām 2-3 mm aplīšu kolonijas apvienojas un veido biezu aļģu kārtiņu, aļģi viegli notīrīt ar skrāpi vai kādu sintētisku diegu šķiedras kumšķi.

           Kā atrast un noskaidrot kāda aļģe akvārijā ir iemitinājusies? Ieteicams būtu mikroskops un mazais aļģu atlants, bet tas negarantē, ka spēsiet pareizi identificēt aļģi, tāpēc labāk meklēt palīdzību pie kāda aļģu speciālista.

           Vislielāko kaitējumu akvārijiem nodara aļģe no Dienvidaustrumu Āzijas kompsopogons (Compsopogon coeruleus). Tā izskatās kā diegu kumšķītis, kas sākas vienā punktā. Parazitējot uz ūdens augiem aļģe nostiprinās to epidermā izjaucot šūnu struktūru. Compsopogon coeruleus notīra no augiem ar marles gabaliņu, tāpat pret to var cīnīties ar zivju un molusku palīdzību.

Attēlā redzamas aļģes: 1 – kladofora, 2 – Sautera kladofora, 3 – Nitella, 4 – Chara.

 

           Dažreiz akvārijos var atrast ulotriksu (Ulotrix dzimta), kas veidojas tikai, ja ūdens tiek ļoti intensīvi filtrēts vai aerēts. Šo aļģi ēd ampulārijas un citi moluski. Retos gadījumos akvārijos sastopama zignema un spirogira (Zygnema un Spirogyra dzimtas), tās akvārijos aug nelabprāt, bet iespējams, ka izveidot diegveida aļģu kolonijas.

           Visu iepriekš minēto augu rašanās akvārijā, parasti akvārija īpašniekiem sagādā pamatīgas galvas sāpes, bet ir arī aļģes, kuru klātbūtne ir vēlama – Chara un Nitella dzimtas aļģes.

           Nitella jau sen ir pazīstama kā lielisks substrāts zivju nārstam un to audzēs veiksmīgi paslēpjas zivju mazuļi. Šī aļģe ieteicama aukstūdens akvārijam un tas aug pat citiem augiem nepiemērotiem apstākļos. To var pavairot kā sēklām tā arī veģetatīvi. Šī auga trūkums – uz tā pastāvīgi izmitinās lingbija un oscilatorija, kuras iznīcinot, parasti mirst arī Nittela.

           Chara akvārijos ir sastopama retāk, kaut arī uz tās reti kad aug zili-zaļās aļģes. Nitella un Chara ir viegli atrodama piemājas savvaļas ūdens tilpnēs. Pirms to likt akvārijā tie ir jānotur 5-10 dienu tekoša ūdens karantīnā.

           Akvārijos labi dzīvo kladofora (Cladofora sauteri), ko sauc arī par „zaļo lodi”. Savvaļā tā sastopama Eiropā un Āzijā, parasti Urāla un Baikāla ūdeņos, ir bijuši gadījumu, kad tā atrasta arī Maskavā. Akvārijos kladofora vairojas daloties mazās bezformas aļģu kolonijās, kas laika gaitā iegūst lodes formu.

           Runājot par aļģēm, jāpiemin to svarīgā loma mājas akvārijā – bez tām nav iespējams bioloģiskais līdzsvars. Dažas aļģes spēj attīrīt ūdens tilpni un darbojas kā sava veida bioloģiskie filtri. Un tāpēc vēlos pastāstīt par filtru jeb precīzāk par filtra papildinājumu, kurā izmantota aļģu attīrošā iedarbība.

Filtra pielikums pēc būtības ir neliels garens akvārijs, kurā sabērti rupja upes smilts vai smalka akmeņu šķemba. Gruntī ir nostiprinātas dažādas formas plāksnītes. Ūdens nāk no mehāniskā filtra, izplūst cauri un nokļūst atpakaļ akvārijā. Šajā filtra pielikumā ievieto 2-3 veidus šādu aļģu: Cryptomonas curvata, Chilomonas paramaecium, Euglenaehrenbergii, Phacus caudatus, Scenedesmus acuminatus, Cosmarium subtumidum.

Filtra pielikuma uzstādīšana: 1 – filtrs, 2 - akvārijs, 3 – gaismas avots, 4 – filtra pielikums. Bultiņas norāda ūdens kustības virzienu.

Kopā ar ūdeni no filtra pielikumā nonāks akvārijā esošās mikroaļģes. Filtra pielikums sāks strādāt, tad, kad aļģes sāks vairoties. Dabā aļģes aktīvi līdzdarbojas barības vielu apritē, bet akvārijā palīdzēs nodrošināt stabilu bioloģisko līdzsvaru. Filtra pielikumu apgaismo ar vāju kliedētu gaismu. Gruntī iestiprinātās plāksnītes palielina virsmu, uz kuras aug aļģes.    Ūdens akvārijos ar šādu filtru nekad neziedēs, augu lapas, dekorācijas un stikla virsmas apaugs ļoti maz un arī zivju slimību skaits samazināsies. Šādu filtra pielikumu var izmantot visdažādākajiem akvārijiem.


Rakstu pārtulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts A. Belokurovs no Kijevas