Mazākā zivs pasaulē

 Sensacionālu atklājumu izdarīja pasaules ūdens pētnieki – atrada pasaules mazāko zivtiņu! Vismaz tā uzrakstīja daudzas cienījamas avīzes un populāras interneta lapas. Ziņoja, ka atklājumu izdarījušas 2 sava starpa konkurējošas ihtiologu grupas. Sakumā viņuprāt mazāko zivi atrada Austrālijas un Amerikas zoologi, bet vēlāk Ginesa rekordu grāmatas cienīgu ihtioloģijas rekordu atkal mainīja Britu zinātnieki, kas atrada vēl mazāku zivju valsts pārstāvi. Tai pat laikā daudzi elektroniskie un drukātie mēdiji ziņoja, ka atrasta jauna suga, sīkumus nenoskaidrojot un kā vienmēr izrādījās, ka viss nav tik skaidrs un vienkārši.

Trimmatom nanus

Mikrorekords no Barjeru rifa…

             Šis stāsts nesākās 2004. g., kad amerikāņu un Austrālijas zinātnieki, kad tie pētīja „Austrālijas Muzeja darbus” (Records of the Australian Museum), par to, ka Lielā barjerrifa koraļļu lagūnās atrasta pasaules mazākā zivs ar nosaukumu stout infantfish – „drosmīgā (jeb noturīgā) zivs - mazulis” ar latīņu nosaukumu Schindleria brevipinguis (no vārda brevis – maza). Patiesībā šo zivi atrada jau 1979. g. (austrālietis Džefs Leizs) un jau cetrudaļgadsimtu centīgi pētīja, līdz nolēma to nodot zinātnes pasaulei. Pasaules muzejos ir tikai 6 šīs sugas eksemplāri un tās visas atrada 15-30m dziļumā Lielā barjerrifa lagūnās.

             Schindleria brevipinguis pieskaitāms asarveidīgām zivīm, grunduļu apakškārtai Schindleriidae dzimtai. Līdz šim šajā dzimtā bija tikai 2 veidu Schindleria – nelielas (2-2.5cm) zivtiņas, kam nav rekordistu slavas.

Schindleria

             Par rekordistu uzskatīja 1981. g. Indijas okeāna atrasto pindurgrunduli Trimmatom nanus, kura garums nepārsniedz 10mm, pirms viņa bija arī grundulis, bet no Filipīnu ezeriem, Pandaka pygmaea, kura garums ir 11mm. „Drosmīgajai” zivtiņai mātītes garums ir 7-8mm, tēviņa garums 6.5-7mm. Schindleria brevipinguis sver tikai 1mg!

             Visi Schindleria ir pedomorfi, tas būtu – pieauguši īpatņi saglabā kāpuru pazīmes. Tās dzīvo, kā parāda pētījumi, tikai 23-60 diennaktis.

             2004.g. publiskotajam paziņojumam par pašas mazākās zivtiņas atklāšanu ne visi speciālisti pievērsa uzmanību (kaut arī bija pat sižets televīzijā) un var teikt, ka par to pat aizmirsa.

…no kūdras purviem

             Šogad britu ihtiologs doktors Ralfs Brits (Ralf Britz, Natural History Muse-um, London), Singapūras ihtiologs Moris Kuttelats (Maurice Kottelat, National University of Singapore) un to līdzautori paziņoja par jaunu rekorda atklājumu: 2006. gadā 22. aprīlī publicētā angļu Karaliskās sabiedrības žurnālā (Proceedings of the Royal Society) tika aprakstīta zinātnei jauna zivs suga un dzimta - Paedocypris progenetica. Zivtiņa pieskaitāma karpveidīgajiem (Cyprinidae), tā dzīvo skābos, tumšos Sumatras salas kūdras purvu ūdeņos. Paedocypris progenetica mātīšu garums – 7.9mm, tēviņu – 10.3mm. Otra mazākā šīs dzimtas zivtiņa ir Paedocypris micromegethes. Tā arī atrasta kūdras purvos (tikai Borneo salā), un to mātīšu garums ir 8.8mm.

             Protams, diez vai ar tik maz atšķirības pazīmēm, droši var apgalvot, kurš ir īstenai rekordists. Nav jau sporta disciplīna. Vai par strīda pamatu var būt fakta apspriešana, kas ir garāks – 4 m zilonis vai 5m čūska? Tāpēc, lai atvieglotu uzskaiti, būtu lietderīgāk atzīt vienu no iepriekš minētām zivīm par čempionu jūras ūdeņos, otru par čempionu saldūdenī.

             Var pieņemt, ka mazie „karpu-mazulīšu” izmēri (tā tulkojams vārds paedocypris) ir saistīti ar to dzīvesvietu – lielākam zivīm purvos nav ko ēst, bet šīs zivtiņas barojas ar grunts planktonu. Izmēru samazināšanās nevarēja notikt bez dažu iekšējo orgānu zaudēšanas. Izrādījās, ka Paedocypris progenetica smadzenēm tik pat ka nav nekādas kaula aizsardzības un mātītes iznērs daudz mazāk ikru neka to radnieciskās zivis.

             Šīs trauslās zivtiņas nākotne nav draudzīga un perspektīva – Sumatras purvi tiek pakāpeniski nosusināti un no zivtiņu pierastās dzīves vietas drīz nekas nebūs palicis pāri. Un tad Paedocypris progenetica pazudīs uz visiem laikiem, pat nepaspējot iekļūt Sarkanajā grāmatā.

Schindlera brevipinetuka

„Nē, es esmu vismazākā un skaistākā..”

             Tātad divi rekordi ir uzstadīti viens pēc otra, bet izrādās, tās apspriežot, cienījamie zinātnieki nav pamanījuši vel kādu publikāciju, kura parādījusies Japānas ihtioloģijas biedrības (Ichthyological Society of Japan) darbos 2005. gadā. Tajos arī runa bija par pasaules mazāko zivtiņu! Tiesa gan, zinātniskais un diezgan plašais profesora Teda Pitča (Theodore W. Pietsch) no Vašingtonas Universitātes apskats ar to nesākas. Profesors analizē dziļūdens zivju dzimuma atšķirības. Kā zināms, daudzām sugām tēviņi un mātītes atšķiras gan pēc formas, gan pēc izmēra. Lieluma ziņā pat 10 reižu. Protams, ne visiem, bet jo sevišķi jūras tārpu pārstāvjiem vai dziļūdens makšķerētājiem (Ceratioidei apakškārta Lophiiformes kārtā). Šajā grupā 5 no 11 saimes un 10 no 35 dzimtām un 23 no 160 sugām ir novērojama krasa dzimumu izmēru atšķirība, kas izpaužas pie neparastas tēviņu piestiprināšanās pie mātītes ķermeņa. Savulaik to nosauca par „seksuālo parazītismu”. Kas tas ir? Iedomājieties peld mātīte, bet uz tās ķermeņa „sēž” viens (dažreiz pat vairāki, ir gadījumi, kad piestiprinās par 8 tēviņi) izmēros daudz mazāks tēviņš. Un ne jau vienkārši sēž, bet burtiski pieaug mātītes ķermenim un sūc no tās dzīvībai visas nepieciešamās sulas, gluži kā embrijs vai parazīts.

             Tas ir tāpēc, ka dziļūdens makšķerētāji dzīvo liela dziļumā. Tumsā un cenšas pievilināt medījumu ar dzīviem luminiscentiem „lukturīšiem”. Dzīves sakumā brīvi peldošiem tēviņiem atrast mātītes pilnīga tumsa ir ļoti grūti. Pēc dažu avotu datiem dziļūdens makšķerētāju mātītes dzīvo 25-30 gadus un 80% no tam tā arī nomirst vecmeitās tā arī neatrodos visu šo gadu laikā sev partneri. Un tas neskatoties uz tēviņu lielajam nāsīm un acīm, lai sajustu mātītes smaržu un ieraudzītu „lukturīti”. Tā arī makšķerētāji nonākusi līdz pašparazitēšanai – gadījumam, ja satiekas, tad nekad nešķirties.

Photocorynus spiniceps

             Vienu brīdi visu pasauli aplidoja fotogrāfija ar „savienotu” Photocorynus spiniceps mātīti un tēviņu, kuri noķerti Filipīnu apkārtnē. Strādājot ar bagātāko Amerikāņu ihtioloģijas kolekciju Skripa Okeanogrāfijas Institūtā (Scripps Institution of Oceanography Fish Collection, University of California, San Diego), Teds Pitčs atrada tikai 4 šīs sugas eksemplārus, neskatoties uz šīs iestādes pasaulē lielākās zinātniskās flotes izmantošanu (institūts darbojas kopš 1903. g.) un tā gada budžets ir 160 miljoni dolāru! Bet apskatot neskaitāmos preparātus un pēc tiem veidotos zīmējumus un fotogrāfijas, profesors atklāja jaunu sensāciju, tieši „izmēru jomā”.

             Uz viena attēla iemūžināta liela Photocorynus spiniceps mātīte, kuras 4.6 cm garajam ķermenim, piestiprinājies daļēji caurspīdīgs 6.2mm garš tēviņš.

             Lai pārliecinātos, ka tiešām tas ir tēviņš, nevis kāds izaugums vai pampums uz mātītes muguras, zinātnieki veica preparāta histoloģisko analīzi. Izrādījās, ka tas tiešam ir pilnība izveidojies pieaudzis tēviņš ar neskaitāmiem spermatozoīdiem. Arī iepriekš mērītie šīs sugas tēviņi nav bijusi lielāki par 7.3mm, tāpēc tieši tie un neviens cits pretendē uz mūsu zaļās planētas zilo ūdens plašumu mazākās zivs titulu. Interesanti, ka mugurkaula skriemeļuskaits minētajām zivīm, neskatoties uz mazo izmēru, ir dažāds: makšķerētājiem – 18, purva Paedocypris progenetica – 33-35.

Paedocypris progenetica

             Tātad neliels kopsavilkums. Paši mazākie indivīdi (tēviņi) ir dziļūdens makšķerētajiem Photocorynus spiniceps. Kopumā mazākā zivs suga ir Paedocypris progenetica (kas vienlaicīgi ir arī mazākā saldūdens zivs). Visvieglākā ir Schindleria brevipinguis.

             Šīs zivis ir dubultrekordisti – tie vienlaicīgi ir mazākie zemes mugurkaulnieki. Pašas mazākās vardes, ķirzakas, kolibri un abinieki ir 2-3 reizes lielāki.

             Pārsteidzošākais, ka nekādas sensācijas tajā visā nemaz nav. Kāpēc? Tāpēc, ka suga rekordiste Photocorynus spiniceps Regan pirmo reizi aprakstījis pirms 80 gadiem britu ihtiologs Čarlzs Teits Reigans (Charles Tate Regan, 1878–1943), kas 1927.-1938. gadam bija slavenā Britu muzeja direktors (British Museum Natural History). Tātad par sensāciju bija jāraksta tad – 1925. gadā nevis tagad. Bet ko gan nedarīs maz ieinteresētie masu mēdiji dzenoties pēc sensācijas! Un pēc tam skaidro studentiem un skolēniem ka tas patiesība ir, ko arī šeitizdarījām.

             Ihtiologs Ralfs Britzs vienā no intervijām pareizi pateica, ka „visinteresantākais un svarīgākais ir pētniecība – tas ir tas, ko visi šie organismi, neatkarīgi no tā, kurš ir vismazākais, ir neparasti daudzos savas bioloģijas aspektos un ir pelnījuši detalizētāku izpēti”. Jo tie var izzust ātrāk nekā mēs to uzspēsim.

Literatūra

Kottelat M., Britz R., Tan H.H., Witte K-E. Paedocypris, a new genus of Southeast Asian cyprinid fish with a remarkable sexual dimorphism, comprises the world’s smallest vertebrate // Proceedings of the Royal Society, 2006. Vol. 273, № 1589. P. 895–899.

Pietsch T.W. Dimorphism, parasitism, and sex revisited: modes of reproduction among deep-sea ceratioid anglerfishes (Teleostei: Lophiiformes).// Ichthyological Research, 2005. Vol. 52. P. 207–236.

Watson W., Walker-Jr H.J. The world’s smallest vertebrate, Schindleria brevipinguis, a new paedomorphic species in the family Schindleriidae (Perciformes: Gobioidei) // Records of the Australian Museum, 2004. Vol. 56, № 2. P. 139–142.

Rakstu pārtulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts bioloģijas un informātikas skolotājs V.A.Krasilnikovs no bio.1september.ru

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .