Raglape

Ceratophyllum demersum

Ģints: Ceratophyllaceae

Kontinents: vispasaules

Reģions: vispasaules

Augstums: 5-80 cm

Platums: 5-15 cm

Apgaismojums: ļoti vājš – ļoti stiprs

Temperatūra: 10-280C

Ūdens cietība: mīksts- ļoti ciets

pH: 6-9

Augšanas ātrums: ātri

Turēšanas prasības: vienkāršas

             Ceratophyllum demersum – izteikt kosmopolitēns, kas aug praktiski visos kontinentos. Augam nav sakņu sistēmas, bet to var audzēt no grunts.

Savvaļā bieži gruntī nostiprinās ar zemākajām lapām. Nedēļas laikā izaug 10-20 cm. Kā peldošs augs, tas nodrošina labu slēptuvi zivju mazuļiem. C.demersum var izmantot cīņai pret aļģēm, jo tas labi uzņem no ūdens nitrātus un izdala vielas, kuras apspiež aļģu augšanu. Dažus šī auga paveidus ir grūti transportēt.

Ceratophyllum demersum 'Foxtail'

Ģints: Ceratophyllaceae

Kontinents: vispasaules

Reģions: vispasaules

Augstums: 5-80+ cm

Platums: 5-15+ cm

Apgaismojums: ļoti vājš – ļoti stiprs

Temperatūra: 10-280C

Ūdens cietība: mīksts- ļoti ciets

pH: 6-9

Augšanas ātrums: ātri

Turēšanas prasības: vienkāršas

             Raglapi „lapsas aste” atrada nelielā Bolīvijas strautā ekspedīcijas laikā uz Rio Guarope – upe uz robežas starp Brazīliju un Bolīviju. Raglapei nav sakņu,bet to var nostiprināt akvārijā uz grunts. „Lapsas aste” no parastās raglapes atšķiras ar to, ka tās lapas r novietotas tuvāk viena otrai un tam ir ļoti daudz sānu dzinumu, kas padara augu kompaktu un skaistāku. Šī raglapes ir izturīgāka un tās kāts tik viegli nelūst kā tas ir citiem Ceratophyllum veidiem.

             Parasti zinātnieki augam izdala 2-30 variācijas, bet attiecībā par akvārijiem visbiežāk ir runa par C.demersum (tumši zaļā raglapes) un C.submersum (gaiši zaļā raglape).

Latvijā sastopamas 2 sugas: Iegrimusī raglape (Ceratophyllum demersum) bieži aug stāvošos un lēni tekošos ūdeņos visā Latvijas teritorijā. Pusgrimusī raglape (Ceratophyllum submersum) ir sastopama reti, Rīgas jūras līča piekrastē un tā tuvumā. Tās dabiskais areāls atrodas vairāk uz dienvidiem. Šī suga ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

             C.demersum atšķiras ne tikai ar krāsu no C.submersum, bet arī ar cietākām, asākām lapām, ar zieda, riekstiņa izskatu un dzīvošanu vēsākos ūdeņos. Augs savu nosaukumu saņēmis pateicoties lapu formai – lapas ir šauras spicas un arī uz tām ir mazi asi izaugumi, kas kopumā atgādina ragus, tātad raglapes. Augs aug tikai un vienīgi ūdenī, kā arī tam nav sakņu un gruntī tas nav jāstāda. Var, protams, auga pēdējo lapu posmu iestādīt gruntī, bet visticamāk tas nopūs un augs atkal peldēs. Augs barojas barības vielas uzņemot no ūdens caur kātu un lapām, līdz ar to pirmais augs, kas mirs no medikamentu vai pret aļģu pārdozēšanas noteikti būs raglape. Tāpat augu var izmantot kā sava veida sūkli, lai cīnītos pret aļģēm, vai attīrītu akvāriju no kādām noteiktām vielām – augu ieliek akvārijā, augs uzsūc visu sevī, augu izņem no akvārija un tas mirst, protams, var izklausīties nežēlīgi, bet tai pat laikā tā ir iespēja paglābt citus augus un zivis no kaitīgo vielu uzņemšanas.

             Augs klāts ar cietu apvalku un parasti zivis un gliemeži to neēd, bet ir viena zivs, kam raglapes ir kā magnēts un tai tā vien prasās to paknibināt un aplauzt – klauna botija (Botia macrachanta), kas no raglepes atstāj pāri tikai pliku kātiņu. Kāpēc tā grūti atbildēt varbūt, ka savvaļā tā ir daļa no šo zivju barības, grūti pateikt.

Nedaudz par to kā tad raglapes vairojas – izrādās, ka tā zied un tai ir arī sēkliņas, bet reti, kad to kāds ir pamanījis savā akvārijā. Lapu žāklēs veidojas nelieli mazi rozā pumpuriņi, kas kopā veido ziedu. Apputeksnēšanās notiek zem ūdens – putekšņu lapa atraujas no zieda, paceļas līdz ūdens virsmai, atveras un putekšņi nobirst uz ziediem. No apputeksnētiem ziediem veidojas mazs auglītis, kas tālāk nobriestot no auga atraujas un nokrīt uz grunts, tālāk jau no tā veidosies jauns augs.

Izmantots attēls no Otto Wilhelm Thomé grāmatas „Flora von Deutschland Österreich und der Schweiz”,1885.

Tad nedaudz par to kā tad tas izskatās dzīvē:


Raksta autors Normunds Griķītis


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .