Materiālus meklējot!

 Kādu dienu apvienības „Liepājas Akvāriju Turētāji” dibinātāji devās pārgājienā uz Tosmares ezeru ar mērķi izpētīt dabā pieejamos materiālus, kurus varētu izmantot arī mūsu akvārijos. Ekspedīcijas maršruts bija šāds: Liepājas jūrmala (sākot no Ziemeļu mola) līdz Ziemeļu fortiem un no tiem gar Tosmares ezeru atpakaļ.

Dabā pieejamo materiālu dažādība mūs tiešām pārsteidza. Jūrmalā ir pieejami visdažādākās frakcijas minerālie materiāli (oļi, izskaloti ziemeļu mola tuvumā), kā arī siekstas.

 Rūpīgāk apskatot oļus izdevās secināt, ka tajos ir arī gliemežvāki, kuri paaugstinās akvārija ūdens cietību. Tos var likvidēt: izlasot vai arī pielietojot sālsskābi. Saprotams, lietojot sālsskābi ir jābūt īpaši uzmanīgam, jo tā var radīt smagus miesas bojājumus. To nevar tik vienkārši utilizēt, kā arī pēc attīrīšanas nepareizi apstrādāta grunts var radīt problēmas akvārija iemītniekiem. Tamdēļ iesakām šos gliemežu vākus rūpīgi atlasīt, ja arī kāds no tiem paliks, tas nopietnas problēmas neradīs. Kā jau attēlos ir redzams, tad jūrmalā ir pieejami gan rupjš, gan smalks minerālais materiāls. Attiecīgi, ja Jūs iekārtojat akvāriju pirmo reizi, tad būtu nepieciešams izvēlēties materiālu ar frakciju no 4-7mm tas būs pilnīgi pietiekami, lai pirmais akvārijs neradītu Jums nevajadzīgas problēmas (grunti strādājošam akvārijam nomainīt ir visnotaļ sarežģīti).

           Pirms inertā materiāla ievietošanas akvārijā to nepieciešams kārtīgi novārīt, lai tajā nepaliktu organisku savienojumu, kuri varētu izraisīt kādu slimību. Vārīšanas ilgums ir nenosacīts, jo dažādos informācijas avotos norāda dažādu vārīšanas ilgumu. Mans pieņēmums ir tāds, ka tā kā Latvija nav ierindojama starp tropiskajām valstīm un jūrā ir visnotaļ zema temperatūra, tad vārīšanas procesā ūdenim pārsniedzot 40Cº, tajā diez vai varētu saglabāties kāds dzīvs organisms, bet tas ir tikai pieņēmums. Materiālu vajadzētu vārīt ne mazāk kā stundu (tieši vārīšanās procesa kopējais laiks, neskaitot ūdens uzsilšanas laiku). Būtu vēlams veikt vismaz divas ūdens maiņas, tas būtu ik pēc kāda noteikta laika noliet visu ūdeni, pieliet svaigu un atsākt vārīšanas procesu.

 Ar jūrmalā atrastajām siekstām būs daudz sarežģītāk, jo krastā parasti tiek izskalotas priedes, lai cik dīvaini arī tas nešķistu Nu, lūk, priede tāpat kā egle ir sveķaina, saprotams, ka sveķus atvārīt ir visnotaļ sarežģīti, bet ne neiespējami. Priedes vārīšana ir līdzīga, kā augstāk aprakstītā minerālā materiāla atvārīšana, vienīgi atšķiras vārīšanas laiks (tas ir ievērojami lielāks), ūdens maiņu biežums, kā arī sāli nevajag žēlot (tā izjauks koka struktūru un tas vieglāk tiks piesūcināts ar ūdeni). Un neaizmirstiet par savu iztēli, mēs būtu ļoti priecīgi saņemt no Jums vēstuli ar kādu jaunu un interesantu atklājumu.

 Mazliet atkāpjoties no akvāriju tēmas. Veicot šo garo un interesanto pastaigu gar jūras krastu ir iespējams apskatīt Tuvējos un Ziemeļu fortus, kā arī 23. krasta aizsardzības bateriju.

Pa purvu bradājot! Ekspedīcijas 2.daļa

           Atpakaļ ceļā tika nolemts aplūkot Tosmares ezeru, precīzāk purvu, kurš plešas tam visapkārt (Tosmares ezers pārpurvojas). Tosmares ezera purvs pārsteidza ar savu unikālo augu klāstu, kuri atradās tajā, kā arī tajā aug pamatā melnalkšņi.

           No šī purva tika iegūti divu dažādu sugu augi, kuri ir iemitināti vienā no akvārijiem, kurš tagad rotā dārzu, kā arī tie tiek izmantoti dažādiem pētījumiem, kuri iespējams tiks arī publicēti.

           Purvā nekādu derīgu materiālu akvārijam netika atrasti, taču papētīt purvus ir vērts, jo tā kā tajos ir ļoti auglīga augsne, tad tajos ir iespējams redzēt krāšņus Latvijas augus.


Apvienība "Liepājas Akvāriju Turētāji"

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .