Ideālas akvārija ainavas izveide

Pēdējā laikā bieži saskaros ar jautājumu kā tad izveidot ideālu akvāriju, tad arī nolēmu pamēģināt noskaitot kā tad šādu akvāriju izveidot un kādi tad ir galveni elementu izvietošanas noteikumi un prasībās, tā kā uz doto mirkli neesmu vēl lasījis šādus rakstus par akvārijiem, tad ņemu par palīgu V. Šusta grāmatu „Telpas uztvere un kompozīcija” un centīšos visu izprast pats.

             Sen atpakaļ, tikko biju sācis darboties ar akvārijiem, mans iedvesmotājs šajā jomā V. Štaševičs teica: „Akvārijam ir jābūt kā nelielam dabas stūrītim, kur tu vari atpūsties un aizmirst par visām nebūšanām. Atnāci no darba noguris un neomā, pasēdēji viens iepretim akvārijam, nomierinājies, sakārtoji domas un vari darboties tālāk.” Toreiz par to pasmējāmies, ka akvārijs kā meditācijas vieta, bet šobrīd varu tikai piekrist – spēt izveidot akvāriju un tā apkārtējo vidi, tā lai tas kalpotu par meditācijas vietu tā ir augstākā māksla un meistarība, būt vienotam ar dabu, no tās iedvesmoties un spēt to atainot.

             Šī raksta mērķis būs teorētiski izveidot ideāli noformētu, izvietotu akvāriju, kas radīs mieru un labsajūtu tā vērotājam – kā teikt sasniegt pašu augstāko, ko akvārijs spēj dot – mieru, relaksāciju un labsajūtu no tā vērošanas.

Sākumā mēģināsim noskaidrot noformējuma pamatnoteikumus:

·            Cilvēka aktīvais redzes lauks: vertikālajā virzienā tas ietver sektoru 270 uz augšu no horizonta un 100 uz leju no tā. Līdz ar to iespējams noteikt ideālu akvārija izvietojumu telpā atkarībā no jūsu auguma un atrašanās vietas telpā, piemēram, sēžot mīkstā krēslā mans acu augstums ir 98 cm, tātad tas horizontālais attālums nosakāms no šī punkta. Akvārijam vieta atvēlēta no manis 126cm attālumā (to visu pārnesu uz aprēķiniem mm), tātad ideālā variantā, lai ar visu skatienu aptvertu visu savu akvāriju tam būtu jābūt: 89 cm augstam, 132 cm platam, un novietotam 75 cm augstumā no grīdas. Ja akvārijs būs lielāks, tad jau skatiens sāks šaudīties un meklēt kā sadalīt akvāriju atsevišķos sektoros un tad aplūkotu katru no tiem, tāpat jebkura kustība blakus novērsīs skatienu. Ja akvārijs būs mazāks, tad skatienu piesaistīs blakus esošie objekti un iespējams būs jākoncentrējas, lai noturētu skatienu tikai uz akvāriju. Tāpat tas norāda, ka, ja mans akvārijs būs šaurāks par 89cm, piemēram, 60 cm, tad jebkuru priekšmeti, kas iekļūs aktīvajā redzes laukā traucēs un novērsīs uzmanību, tas ir svarīgi, ja akvāriju izvietojam istabas pretējā pusē (aktīvais redzes lauks būs vēl lielāks), tad to aplūkot var traucēt virs tā izvietotās lampas, spogulis vai televizors.

Akvārija izmēri pa vertikālo plakni.

Akvārija izmēri pa horizontālo plakni.

   Nedaudz no sevis – neieteiktu nekad akvāriju izvietot tā, lai tā augšējā mala būtu augstāka par jūsu krūšu līniju – būs grūti, neērti stādīt augus vai tīrīt akvāriju;

·            Zem aktīvā redzes lauka novietots gaismas avots tiek uztverts kā kaut kas neparasts – it īpaši, ja tas atrodas tuvu. Tas aktīvi piesaista skata virzienu. Tātad, ja izvietosiet akvāriju zem aktīvā redzes lauka, tas jums traucēs lasīt, strādāt, mācīties, skatīties televizoru vai darīt ko citu.

·            Optimālu funkcionālu un emocionālo redzes komfortu rada vienmērīgi izkliedēta gaisma ar mēreniem gaismēnu kontrastiem un skaidri uztveramu dominējošu gaismas virzienu. Citiem vārdiem sakot, lai justos omulīgi aplūkojot akvāriju, tam ir jābūt izvietotam tajā pusē, no kuras nāk gaisma. Akvārija aplūkošanu padarīs nervozu skatītājam aiz mugura, sānos vai pretī tādā pat augstumā esošs gaismas avots, skatienu ir ļoti grūti sadalīt un koncentrēt vienlaikus uz vairākiem vienāda vai dažāda spožuma gaismas avotiem, tas liks justies neērti. Vislabāk akvāriju aplūkot, ja apgaismojums visā istabā ir vienmērīgs vai pat istabā ir krēsla un akvārijs ir kā galvenais gaismas avots. Tāpat arī akvāriju jāizgaismo no vienas puses – parasti gaisma nāk virzienā no augšas uz leju, ir izņēmuma gadījumi, kad izmanto papildus apgaismojumu no sāna vai no kāda punkta ārpus galvenās gaismas plūsmas – šādam apgaismojumam ir jābūt mazāk spēcīgam nekā galvenajai gaismai un jākalpo kā nelielam akcentam, savādāk tas būs traucējošs.

·            Vājš un vienmērīgs telpas izgaismojums nomierina, gausina nervu sistēmas aktivitāti. Tas norāda, ka gan telpai, gan akvārijam ir jābūt vienmērīgi izgaismotam un ja vēlas pilnīgi nomierinošu akvāriju tad tam visam jābūt vienādās tumšu krāsu gammās, piemēram, visa veida zaļie augi, vai brūnas saknes ar akmeņiem, krāsām un kustībai jābūt plūstošai bez krasiem pārrāvumiem.

·            Kā dabisku mēs uztveram baltu vai viegli krāsainu gaismu, piemēram, viegli dzeltenīgu vai zilganu gaismu. Ļoti bieži akvāriju turētāji eksperimentē ar visdažādāko apgaismojumu un to kombinācijām un dažbrīd tiem panākti spilgti krāsu salikumi – visbiežāk izteikti dzeltena, sarkana vai violeta gaisma, no vienas puses tā veicina augu (iespējams arī aļģu) augšanu, bet no otras puses acis ātri nogurst aplūkojot šādu akvāriju, es ieteiktu pieturēties pie silti dzeltenajiem krāsu toņiem, izmantojot fluoriscentās gaismas spuldzes, jo to gaisma ir pietiekami spēcīga, lai ielauztos akvārija ūdens dziļākajos slāņos un neradītu ēnas zonas.

·            Lai divi vizuāli nelīdzvērtīgi objekti veidotu skaidru formu, to nevienādības pakāpei jāietilpst redzes uztveres atbilstošas salīdzinājuma gradācijas ietvaros. Zīmējot piemēram, vairākus dažāda garuma iztieptus taisnstūrus garās un īsās malas samēri pārsniedz attiecību 1:7, redze vairs nespēj ātru un nekļūdīgi fiksēt, atcerēties un atkārtot redzētā laukuma proporcijas. Pārsniedzot samērojamība robežu, laukums pārvēršas joslā vai līnijā ar vēl spilgtāku izteiktu jaunas formas īpašību – virzienu. Piemēram, lai veidotu virziena sajūtu vai kustību var izmantot koku zarus.

             Proporciju uztveres izpēta savā laikā noveda pie priekšstata par iespēju izveidot ideālas proporcijas. Tā radās t.s. „zelta griezuma” proporciju attiecības. Tās ir tādas divu lielumu attiecības, kur mazākais attiecas pret lielāko tāpat kā lielākais pret abu summu. Piemēram, sadalot šādā proporcijā taisnes nogriezni divās daļās un apzīmējot vienu daļu ar a un otru ar b, veidojas izteiksme a:b = b: (a+b). Veselos skaitļos izsakot, tā tuva attiecībām 4:7 vai 5:8. Zelta griezuma proporciju priekšrocība ir tā, ka veidojas skaidri uztverama gradācija, kura tomēr nav elementāri vienkārša. Tātad no uztveres viedokļa tā ir bagāta, izteiksmīga forma. Tātad , lai atvieglotu aprēķinus, izteiksim šo attiecību vienās vienībās 1:[1,6;1,75] = 1:1,675, tādejādi iegūstot visvieglāk apskatāmo un kompozīciju veidojošo telpas punktu. Vai tas ir labā vai kreisā pusē, redze tas nozīmi nespēlē. Šo proporciju var ievērot gan horizontālā, gan vertikālā plaknē, atkarībā no tā kāds būs akvārija noformējums. Akvārijs ir kā neliela glezna un lai tas izskatītos perfekti, tad tajā noteikti ir jāizveido akcents un kādu noteiktu vietu – skatiena fokusēšanas punkts – nekustīga vieta vai lieta, uz kuru virzās un pie kuras apstājas skatiens, ja šādas vietas akvārijā nebūs tad tas būs grūti apskatāms ilgāku laiku un sagaidāmās miera sajūtas vietā radīsies nervozitāte. Bet tas nekādi nenorāda tikai uz šādu noteikumu izmantošanu ierobežojot brīvu fantāziju un izdomu.

   Divi vizuāli nelīdzvērtīgi objekti uz kopīga fona veido skaidru formu tad, ja tie viens otram pakārtojas. Viens no tiem kļūst dominanti, otrs tam vizuāli pakļaujas. Tāpat akvārijā būtu jāievēro objektu dominance un subordinācija – ja akvārijā būs vairāki vienlīdz lieli vai skatienu piesaistoši objekti, tad skatiens klīdīs no viena pie otra un kopēja akvārija aplūkošana nebūs iespējama, tāpēc ir jābūt vienam vadošam objektam un pārējiem objektiem jābūt tam pakļautiem – izvietotiem virzienā uz to – vai nu izvietojums, vai tekstūra, vai „kustībā” uz to – objektiem jānorāda, ka tie ir saistīti savā starpā un pakļauti vadošajam objektam.

·            Sqvukāt, ja pārsniegta platuma un garuma attiecība 1:2, laukuma virziens it kā vizuāli jau iziet ārpus tā parametriem, - skats aiz inerces slīd vēl objekta novietojuma virzienā pa fonu.

·            Horizontālo un vertikālo virzienu un taisno leņķi redze uztver kā vienkāršus, viegli nolasāmus, dabiskus un stabilus. Vertikālajā virzienā formu izmēri izskatās lielāki nekā horizontālajā. Slīpu virzienu redze uztver kā neparastu, pārsteidzošu, akcentētu. Šauru vai platu leņķi redze nedaudz koriģē taisnā leņķa virzienā.

·            Redze spēj vienlaikus skaidri uztvert ne vairāk kā triju brīvi novietotu objektu savstarpējo stāvokli. Četri vai vairāki objekti jāgrupē vai jāpakārto cits citam tā, lai attiecībā pret fonu izdalītos ne vairāk kā 3 objekti, respektīvi, objektu grupas.

·            Simetrisks grupējums ap vienu vai vairākām simetrijas asīm veido skaidru formu....simetrija rada stingras, viengabalainas kompozīcijas iespaidu...to nelietojam pārāk bieži, jo tas mazina izteiksmes daudzveidību un spraigumu. Pēc būtības ieteiktu no simetrijas akvārijos izvairīties vispār, jo akvārijs ir dabas stūrītis un dabā simetrijas ainavu izkārtojumos tik pat kā nav sastopamas, tāpat neieteiktu galveno akvārija dekoru izvietot precīzi akvārijā viduspunktā, tas radīs nedabisku iespaidu, tāpēc labāk to pārvietot nedaudz pa labi vai kreisi.

·            Horizontālais un vertikālais ir divi telpas formas parametri, ar kuriem redze telpas uztveres procesā it kā salīdzina un pēc tam novērtē jebkuru citu telpas robežvirsmas formu un tās slīpumu. Vienotas telpas sajūtu rada telpa, kurās ievērota attiecība 1:2 (vertikālais augstums pret horizontālo garumu), ja šo attiecību pārsniedz, tad veidojas virziena kustība (kā tunelis) un liek meklēt telpas nobeigumu; lai 2 objektus uztvertu kā vienotus ir jāievēro šāda attiecība 1:4, ja tā nebūs, redze objektus uztvers kā atsevišķus un grupēs atsevišķi objektus ap tiem.

             Dažādu krāsu iedarbe nogurdina redzes uztveri un nervu sistēmu dažādi. Spektra galu krāsas (sarkans, violets) nogurdina visātrāk, bet spektra vidusdaļa (zaļš, zils, dzeltens) – vislēnāk siltos krāsu toņos krāsotas virsmas it kā tuvojas, bet vēsos toņos krāsotas – it kā attālinās. Vēl jāpiebilst, ka gaišs visu virsmu krāsojums rada skaidrāk saskatāmas ēnas, tādēļ ļauj labāk saskatīt formu tiešos apveidus un nianses, bet tumšais krāsojums visu sapludina un apvieno  telpas virsmu kopumā it kā izgaisina un attālina gaišs un vienmērīgs krāsojums, jo nerodas iespēja ar redzes asumu fiksēt precīzu attālumu līdz virsmai. Fakturēta, teksturēta vai ornamentēta virsma turpretim šādu iespēju nodrošina Nelielā telpā tāpēc parasti izdevīgāk izmantot vienmērīgu krāsojumu bez raksta. Savukārt ornamentēta virsma skaidrāk organizē telpu un ļauj precīzāk apjaust tās formu. Līdz ar to kā ideāls akvārija fons, manuprāt, ir kad fona vispār nav, bet gadās, ka istabu rotā skaistas puķotas tapetes, kas novērš domas no akvārija aplūkošanas, tad pēc visa iepriekš rakstītā iznāk, ka ideāls fons ir dzeltenīgs (kas neiederēsies kopējā izskatā), balts vai zils. Bieži vien izmanto melnu fonu, jo uz tādi izceļas visa akvārija izkārtojuma un tā iemītnieku krāsas un krāsu kontrasts. Kādu fonu izmantosiet jūs, nezinu, bet ieteicams, lai tas būtu izteikti gaišās vai tumšās krāsās (nekādā gadījumā ne zils vai ar apdruku), lai aplūkojot skatiens nekoncentrētos uz fona un nevarētu noteikt tā robežu.

 

             Vēl viens akvāriju noformējuma veids, ko parasti izmanto Holandes akvāriju izveidei: sauc šo metodi katras kā nu prot, bet visbiežāk par zelta trešdaļas metodi: akvārijs tiek sadalīt 3 vienādās daļās gan pa vertikāli, gan horizontāli, iegūstot 9 vienādus taisnstūrus. Šo sadalījuma līniju krustpunkti ir vēlamo fokusa punktu vietas(X) un arī katrs no lauciņiem ir domāts, lai izceltu kādu no augiem (A), veidojot ideālo izkārtojumu un izskatu.

  Lasot šos visus iepriekš minētos aprakstus un ieteikumus par telpas kompozīciju neviļus domas pārceļo pie tā, ka cilvēks ir dabas būtne, kuras uztvere ir veidojusies miljoniem gadu laikā evolūcijas ceļā, piemēram, gaismas avots virs aktīvā redzes lauka tiek uztverts kā dabīgs – ārpus aktīvā redzes lauka dabā ir saulīte; sīku mirdzošu priekšmetu kompozīcijas rada svētku, pacilātības sajūtu – tāpat kā tas ir redzot ūdens kritumu, rasas lāsītes saullēktā utt.; ir dabīga nepatika pret vēsiem baltiem toņiem, kas saistās ar ziemeļu gaismu un tumšu ziemu, bet saistoši ir siltie toņi, kas sastopami vasarā vai saulrietā vakara stundās utt., tāpēc nākas secināt, ka visskaistākās un visnomierinošākās kompozīcijas būs tās, kuras ir veidojusi un ir sastopamas dabā.

             Tātad balstoties uz visu iepriekš minēto, mēģināsim izveidot ainavas, kuras būtu visvairāk piemērotas akvārijiem un kuras visvairāk piesaistītu skatienu – meklējot dabā, tās ir kalnu ainavas, ielejas, ceļi, gatves un klajumi ar vientuļiem objektiem:

 Tāpat veidojot kompozīcijas centieties izmantot materiālus bez mehāniskas apstrādes griezuma vietām, jo dabā tādas nepastāv – piemēram, šķelti vai slīpēti akmeņi, zāģēti koku zari, ja nu tomēr savādāk nav iespējams, tad paslēpiet šīs vietas vai lauziet zarus vēlreiz un sadauziet akmeņus, iegūstot dabīgas lūzuma vietas un kontūras.

             Grūtākais jautājums par dzīviem organismiem akvārijā (šeit runa nav par mākslīgiem augiem vai dekorācijā, jo tām tev vienkārši nav vietas) – tiem būtu jābūt pietiekami nemanāmiem un jāakcentē akvārija izkārtojums – tāpēc akvārija augus regulāri jāapgriež (to cik daudz un kādās formās apgriezt jāizlemj jums pašiem atbilstoši akvārija tematikai, tāpat neaizmirstiet, ka mazie augi jāstāda priekšā, bet lielie aizmugurē), lai tie nepārņemtu akcentu, tāpat zivtiņas būtu jāizvēlas tumšākas vai līdzvērtīgās krāsās ar izkārtojuma objektiem, savādāk skatiens piesaistīsies tām un radīsies diskomforta sajūta, piemēram, ja izkārtojums būs lēna, mierīga plūstoša ieleja, kur pa vidu šaudīsies krāsaini Danio, skatiens noteikti piesaistīsies zivīm un to jautrā uzvedība būs pretrunā noformējumam. Tādi pati situācija veidosies, ja akvārija noformējums būs tumšs pretēji zivīm vai zivis būs daudz lielākas par noformējuma elementiem, tāpat maza izmēra zivtiņas vizuāli radīs iespaidu, ka akvārijs ir daudz lielāks nekā patiesībā tas ir.

             Par to kā izveidot akvārija izkārtojumu? Meklējiet katrs savu iedvesmu, piemēram, Taksshi Amano to smeļas dabas ainavās tās pārnesot zemūdens, citi smeļas reliģijā un kultūras pamatprasībās, man personīgi, ļoti saista un patīk biotopa akvāriji no Dienvidaustrumāzijas, citi savus akvārijus redz sapņos un izveido pasaku pilis un ko tik vēl ne, katram tas ir savs un iedvesma rodas no kaut kā cita. Nevaru teikt, ka visi akvāriji man patiktu, bet tas nenozīmē, ka tie nepatīk to īpašniekiem, tāpēc visi akvāriji ir labi, pat tie, kas ir aizauguši augiem pārpilni un nedaudz jau atgādina džungļus vai poludāriju – katram akvārijam savs mērķis un savs labums, šajā rakstā runājot par ideāliem akvārijiem viens ir skaidrs – akvārijam ir jābūt tikai no dabīgiem materiāliem ar perfektu apkopi un izkārtojumu, tam ir jābūt kā iedvesmas un atpūtas stūrītim, kā to izveidot neviens nepateiks, var dot padomus vai padalīties pieredzē, bet iejusties jūsu vietā nevar neviens. Ja jums tas izdodas, atsūtiet savu bildīti, pieliksim rakstam klāt citiem par paraugu.

Raksta autors Normunds Griķītis

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .