Barbusu sugas raksturojums

Skaistas karpveidīga zivs, neliela izmēra, dzīvīgās kustības ļauj to uzskatīt par vienu no pašām interesantākajām akvārija zivīm.

Ārējais izskats

             Visiem barbusie ir horizontāli saplacināts ķermenis, kas klāts lielām zvīņām. Krāsojums un raksts ir visdažādākais.

             Tēviņi parasti ir mazāki par mātītēm, to forma ir vairāk izstiepta un krāsas spilgtākas. Tomēr par būtiskāko dzimuma atšķirību uzskata astes spuras malu krāsu (tēviņiem tā ir izteiktā krāsā, zaļa, sarkana, melna utt.), kas ir pamanāma pat mazuļiem.

             Uz zivs augšējā žokļa ir četras mazas ūsiņas, kas liecina par zivtiņas piederību barbusu sugai.

Uzturēšana

             Zivtiņas uzturēšanas apstākļi krasi neatšķiras no vairuma akvāriju zivtiņu prasībām. Dzīvo temperatūrā 20-300C, vispiemērotākā temperatūra ir no 21-230 C. Akvārijā var stādīt jebkādus augus, ieteicams izmantot sīklapu augus (kabomba, limnofilia, miriophillums u.c.). Grunti ieteicams izvēlēties smalku, var izmantot pat smilti.

             Ja akvārijā nav aerācijas, tad regulāra ūdens maiņa ir obligātas. Zivtiņa nav jūtīga pret skābekļa daudzuma samazināšanos ūdenī (kaut arī ļoti patīk skābekļa bagāts ūdens), salīdzinot ar citām zivtiņām, bet ja tomēr tā uzturas augšējos ūdens slāņos, tad ūdens maiņa ir jāveic nekavējoties.

             Zivtiņa ēdīs gandrīz jebkādu barību (iecienīta ir dzīvā vai saldētā barība), paņemot pāris barības kumosus zivtiņa peldēs maliņā prom no bara, lai mierīgi paēstu.

             Normālos apstākļos, sevišķi pēc ūdens maiņas (kas sevišķi zivīm nepatīk, radot papildus stresu), zivtiņas pulcējas bariņos un aktīvi „pārmeklē” akvāriju.

             Ir arī gadījumi, ka zivtiņas noslēpjas akvārija tālākajā, tumšākajā stūrī un stundām ilgi noliekusi galvu uz leju nekustīgi novēro apkārt notiekošo.

             Tēviņiem ir „kauslīgs” raksturs (tikai attiecībā uz savu sugu un jo sevišķi nārsta laikā) un mātīšu klātbūtnē, izpleš spuras un uzsāk cīņas – cenšoties viens otru satvert aiz žokļiem, pagrūst ar sāniem vai „iekost”. Cīņas parasti beidzas bez ievainojumiem un jau pēc mirkļa zivtiņas atkal draudzīgi peld kopā.

             Faktiski šī zivs var dzīvot kopā ar visām miermīlīgām zivīm, nav ieteicams Sumatras barbusu (kas ir visaktīvākais barbuss) likt kopā ar plīvurastainām zivīm.

             Zivis ir ļoti ēdelīgas, lai izvairītos no zivtiņu aptaukošanās, ieteicams tās barot 1 reizi dienā.

             Barbusiem ļoti patīk straume, tāpēc jau iepriekš parūpējieties par filtru ar maināmu, regulējamu uzgali.

Pavairošana

             Barbusi nārsto neatkarīgi no gada laika. Zivis kļūst vairoties spējīgas 7-8 mēnešu vecumā, bet vaislinieki ir jānošķir jau ātrāk. Četru mēnešu vecumā ir jāatlasa paši krāsainākie, normāli attīstījušies mazuļi un jāvelta tiem atsevišķs akvārijs. Šajā akvārijā temperatūrai ir jābūt zemai, jo pie augstas temperatūras zivtiņas ātrāk augs un sasniegs briedumu, kā rezultātā nārsts būs nepilnvērtīgs un mazuļu būs mazāk.

             No iepriekš atlasītām zivtiņām izvēlas vidēja izmēra tēviņus ar spilgtu krāsojumu. Nārstam nav ieteicams ņemt mātītes, kurām ir izteikts vēdera paplašinājums ķermeņa priekšdaļā; nārsta mātītēm ir jābūt ar paplašinājumu abās sānu pusēs un lielāko piebriedumu netālu no anālās atveres. Nārstam atlasa 2 tēviņus uz 1 mātīti. Divu tēviņu esamība, nenodrošinās lielāku apaugļoto ikru skaitu, to dara, jo vienmēr viens no tēviņiem būs mazāk aktīvs un nepabeigt nārstu līdz galam. Ja tēviņš ir aktīvi piedalījies jau iepriekšējos nārstos, tad var to likt kopā ar mātīti vienu pašu.

             Ja tiek ielikti 2 tēviņi, tad tie tieši pirms nārsta sākumu uzsāks aktīvas cīņas, nepārtraukti uzbrūkot viens otram. Tikko sāksies nārsts, tā tēviņi savas cīņas aizmirsīs un abi piedalīsies nārstā.

             Ja mātīte nebūs gatavi nārstam, tā tēviņus dzīs no sevis prom, dažreiz pat uzsākot cīniņus. Sākoties nārstam, situācija mainīsies: tēviņi sekos mātītei un bakstīs tās vēderiņu un galvu.

             Tuvojoties nārstam tēviņi centīsies satuvināties ar mātīti cieši sānu pie sāna. Vienā mirklī, kad tēviņš ir cieši balkus, mātīte krampjos saraujas un sākas nārsts: tiek iznērstas pirmie 10-15 mazu graudiņu lieluma ikri. Uz mirkli tēviņš atpeld nost un atkal sākas viss no sākuma.

             Nārsts ar nelieliem pārtraukumiem turpinās 2-3 stundas. Jo tālāk no nārsta sākuma mirkļa, jo lielāki ir pārtraukumi starp ikri iznēršanu un lēnām tēviņa interese par mātīti pāriet līdz zūd vispār.

             Nārstam var izmantot mazu garenas formas akvāriju- jo lielāka zivs, jo tai nepieciešams lielāks akvārijs, bet ar tādu aprēķinu, lai viegli sekot līdzi nārsta norisei, ikru attīstībai un mazuļu šķilšanās.

             Nārsta akvāriju rūpīgi iztīra un dezinficē,  cieši nostāda ar mirofillumu vai kabombu. Augi vajadzīgi 2 iemeslu dēļ – lai ikrus barbusiem grūtāk atrast un lai zivtiņām būtu gar ko berzties, palīdzot iznērst ikrus. Augus jāstāda tā, lai virs, zem vai starp tiem pietiktu vietas zivtiņu nārstam.

             Akvārijā ielej svaigu ūdeni, uzstāda aeratoru un ja iespējams filtru, kā grunti izmanto smalku granti (vai vispār neliek grunti) un uzstāda sietiņu. Nārsta akvārija aerāciju un filtrāciju uz mazām jaudām var turpināt visu ikru attīstības laiku.

             Barbusi nav plēsīgas zivis, bet ja akvārijā uzrodas zivju mazuļi (ikri), tie tiks momentāni apēsti un miera nebūs kamēr nebūs apēst pēdējais mazulis.

             Tāpat ieteicams akvāriju noēnot vai izveidot noēnotas vietas – tās var izveidot aizklājot akvārija sienas, apgaismojuma avotu un ciešāk sastādot augus. Tas dos iespēju zivtiņām atpūsties un mazākas iespējas atrast ikrus.

             Nārsta laikā vispiemērotākā temperatūra ir 27-290 C. Pēc nārsta beigām temperatūra jāuztur stabila un vienmērīga, jo tās svārstības var nogalināt ikrus.

             Ja nārsts iekavējas par pāris dienām, ieteicams veikt ūdens maiņu

             Nārsta laikā tiek iznērsta 80-800 ikri. Nārsta laikā un arī pēc tam mātītes un tēviņi aktīvi pārmeklē nārsta vietu un apēd ikrus.

             Jau pāris stundas pēc nārsta ikri sāks palikt tumšāki līdz paliks balti – tie ir neapaugļota ikri, Apaugļotiem ikriem ir dzelteni zaļa krāsa. Pilnīgi caurspīdīgi ikri lēnām paliek tumšāki un pārklājas ar sēnīti. Visvieglāk ir novērot ikrus uz augu lapām.

             Katrai sugai ir atšķirīgi ikru attīstības tempi:

             pēc X stundām (saglabājot temperatūru 28-290 C) var novērot kā ikri atdzīvojas – tā sāk kustēties, trīcēt.

             Pēc X diennaktīm ikru attīstība beidzas. Mazulis atraujas no augiem, krīt uz leju, atkal ceļas augšup, atkal krīt uz leju. X diennakts beigās var novērot ka mazuļi ir pielipuši pie akvārija stikliem. Pēc tam mazuļi pazūd, liekas ka tie ir miruši, bet patiesībā tie pulcējas uz grunts, kur tos var pamanīt tikai pēc acu melnumiem.

             Pēc X diennaktīm mazuļi sāk peldēt pa akvāriju, meklējot barību, tāpēc ap šo laiku neaizmirstiet akvārijā iebērt „dīķa putekļus” vai infuzorijas. Meklējot barību mazuļi ieņem visdažādākos stāvokļus – kustas gar akvārija stiklu, peld gar ūdens virsmu ar vēderiņu uz augšu utt.

             Aptuveni pēc diennakts, kad mazuļi sākuši peldēt no nārsta akvārija ir jāizvāc augi, jo tajos var būt bojāti ikri un barības pārpalikumi, kas pūst un bojā ūdens kvalitāti.

             Pēc 2-3 dienām, kad mazuļi sākuši peldēt ir jāveic akvārija grunts attīrīšana un tagad jau var temperatūru pazemināt līdz 260 C.

             Pēc 7-9 dienām, mazuļi būs tik lieli, lai sāktu ēst ciklopus vai citu smalko barību.

             Pēc 3-4 nedēļām mazuļi iegūs vecāku krāsu, tagad ir laiks tos pārvietot uz lielāku akvāriju.

             Ja mazuļi ir rūpīgi kopti, tie aug ātri un jau pēc 2,5-3 mēnešiem varēs noteikt to dzimumu, galvenokārt pēc to spuru krāsojuma. Mazuļiem augot, akvārija temperatūru lēnām var samazināt līdz 230 C.

Dzīves ilgums

             Zivtiņas dzīves ilgums ir 3-4 gadi. Jo vecāka zivtiņa, jo tai vairāk samazinās vairošanās spēja – jau pēc 3-4 nārstiem ir grūti sagaidīt no tām mazuļus.


Rakstu tulkoja Normunds Griķītis

Orģinālteksts www.vitawater.ru