Mani eksperimenti ar CO2 sistēmām

 Protams, tāpat kā visiem arī man gribas ļoti skaistu izstādes akvāriju ar brīnišķīgiem augiem, kas veidotu apburošu zemūdens dārzu, tāpēc nolēmu paeksperimentēt ar paštaisītām CO2 sistēmām, jo naudiņas šobrīd nav, lai ieviestu ko nopietnu un ir pietiekami daudz izdomas.

           Etiķa esence

           Sāku ar dzeramās sodas reakcija ar skābi, šajā gadījumā etiķa esenci. Ko vajag, lai to visu izveidotu: 1 etiķa esences pudelīte 70%, 1 paka dzeramās sodas, 1 super momenta līmi, 1 silikona 2 mm caurulīti no vietējā zooveikala, 1 vienvirziena vārstu no zooveikala, 2 noslēgus (manā gadījumā 2 koka plāksnītes, kas saskrūvētas ar skrūvītēm, regulējot pa caurulīti plūstošās vielas daudzumu), 1 1,5l Pet pudeli, 2 0,5l Pet pudeles, 2mm urbīti, asu nazi un nelielu gabaliņu izolācijas. Un viss tika saslēgts attēlā redzamā kārtībā.

1 – etiķa esence; 2 – paaugstinājums; 3 – vienvirziena vārsts; 4 – paštaisītais noslēgs; 5 – augstas koncentrācijas sodas ūdens; 6 – drošības vārsts (izolācijas gabaliņš); 7 – vājas koncentrācijas sodas ūdens.

  Sākumā sagriezu 1,5l pudeli: nogriezu korķīti kopā ar pudeles kakliņa daļu (tas vēlāk kalpoja par CO2uzkrāšanās piltuvīti akvārijā) un uztaisīju V veida iegriezumu no pudeles augšas gandrīz līdz apakšai, lai varētu ievietot esences pudeles caurulīti. Pudeles kakliņu nogriezu tā, lai tajā varētu iekabināt esences pudeli – esences pudeles korķītis atdūrās pret pudeles griezuma vietu, līdz ar to ieguvu sava veida drošības trauku, esences noplūdes gadījumā.

Tālāk jau sagriezu silikona caurulītes sev vēlamajā garumā un uzstādīju visus vārstu un noslēgus, tālāk jau saurbu pudelēs caurumus. Ievietoju caurulītes pudelē un kārtīgi noklāju ar super līmi, lai veidotos hermētiska sistēma, daži izvietojuma principi:

           1) etiķa pudelē caurulīti ievieto pudeles apakšējā daļā, lai esence tālāk plūstu pēc pašinerces;

           2) vienvirziena vārstu uzstādīju, lai nebūtu iespējama situācija, ka gāze sāk spiesties esences pudelē, radītu tajā spiedienu vai vēl ļaunāk pārplēstu to, tā tomēr ir skābe;

           3) pirmais noslēgs uzstādīts, lai regulētu esences padevi reakcijā ar koncentrētu sodas ūdeni (sodas ūdens, jo tādejādi palielinās reakcijas virsma, sausā sodā reakcija nav ilgstoša un tik izteikta);

           4) no soda ūdens pudeles izejošā caurulīte ir nedaudz virs ūdens līmeņa, jo CO2 ir smagāks par gaisu un lai tas ātrāk tiktu pārpumpēts uz nākamo pudeli;

           5) pēdējā pudelē ienākošā caurulīte ir zem ūdens, lai izgarojusī esence vai citi piemaisījumi paliktu ūdenī un tālāk jau nonāktu vairāk vai mazāk tīra gāze;

           6) pēdējā pudelē netālu no tās augšas tika izveidoti vairāki mazi caurumiņi un viegli pārlīmēti ar izolācijas lentas gabaliņu – sava veida drošības vārsts – ja noslēgs neļaus gāzei ieplūst akvārijā, tad lai spiedienam būtu vieglāks izlaušanās ceļš nekā pudeles pārraušana;

           7) atkal viens noslēgs, lai regulētu akvārijā ieplūstošās gāzes daudzumu;

           8) galā tika izveidota neliela piltuvīte, lai CO2 tajā uzkrātos un būtu ilgākā saskarē ar ūdeni var likt arī porakmeni.

Viss tika uzpildīts un arī veiksmīgi darbojās, vienīgi pašam nācās ar skrūvgriezīti pieregulēt esences un gāzes plūsmas intensitāti un rezultātā ieguvu ļoti vienkāršu, bet stabilu sistēmu: izdevās noregulēt, ka esences 1 piliens 15 min un gāzes uzkrāšanās piltuvīte uzpeldēja reizi 30 min, izlaida gāzi un viss sākās no jauna. Koncentrētais sodas ūdens bija jāmaina 1 reizi nedēļā pret svaigu.

Secinājumi: šī sistēma darbojas nevainojami, ja vien ir pietiekami vietas telpā un neapnīk darboties ar regulēšanu, nav bail no ķīmiskajiem apdegumiem un kodīgas smakas:

- etiķa esence ir skābe, kas apdedzina ādu, tāpēc esiet maksimāli piesardzīgi, ievērojiet personīgo higiēnu un nelaidiet tai klāt bērnus;

- esences smaka novērš jebkādas smakas istabā, bet tā ir ļoti kodīga un nav viegli izturama;

- kā pierāda pieredze esences pudeles nav hermētiskas, tāpēc nekad nelieciet to guļus vai kājām gaisā;

- jāgrib pašam noregulēt plūsmas intensitāti regulējot skrūvīšu pievilkumu noslēģos;

- šī sistēma aizņem diezgan daudz vietas;

- sistēmu ir iespējams viegli noregulēt sev vēlamajā reakcijas ātrumā un gāzu izplūdes ātrumā, protams, ir iespējami nelieli lēcienveidīgi izplūdumi, bet to ir maz un reti;

- gāzei ir īpatnība – tā izvēlas sev vieglāko ceļu, ja būs iespēja atrast kādu caurumiņu, tā izplūdīs pa to un tālāk neplūdīs, tāpēc jābūt ļoti rūpīgiem aizlīmējot visas šķirbiņas;

- tāpat gāze neplūdīs, ja piltuvīte būs daudz augstāk nekā pudeles, no kurām tā izplūst – tā var būt nedaudz augstāk vai zemāk, līdz ar to ideālā variantā pudelēm ir jābūt akvārija vāka līmenī, lai gāzei bez šķēršļiem ir jāplūst tikai uz leju;

- ir jāatrod risinājums, ko darīt naktīs – jo CO2 naktīs augi nepatērē un tas var nogalināt zivtiņas – ņemt ārā un skrūvēt noslēgus ciet vai kā savādāk.

Raugs

Raugs ir dzīvs organisms, kura dzīvības uzturēšanai ir nepieciešams cukurs un kā blakus produkts rodas spirts un ogļskābā gāze, līdz ar to atkal mēģinājums to visu iemānīt pudelē un tālāk akvārijā. Sistēma sastāv no 1,5l Pet pudeles, silikona caurulītes un gāzes uzkrāšanās konusa. Papildus pudeles vai regulatorus neliku, jo neredzu tiem jēgas tā kā process nav regulējams, tad gāzes spiedienu nav vienmērīgs (to var, bet tas drīzāk saplēsīs pudeli vai izšļāks rauga šķidrumu akvārijā).

 Sistēma ir ļoti vienkārša – vienā 1,5l Pet pudelē ielej siltu ūdeni (ne vairāk par 1/3, jo savādāk reakcija var būt strauja un šumējoša, kā rezultātā akvārijs pārvērtīsies alus brūzī) izšķīdina tajā cukuru un pieber raugu. Pēc minūtēm 15 rūgšanas process ir sācies un tas vairs nav kontrolējams. Rūgšanas process ir ļoti straujš un izdalās ļoti daudz CO2 – sākumā domāju, ka tas būs pakāpenisks un vienmērīgs pat pieslēdzu to visu filtra aeratoram, bet aizmirsu, ka raugs ir dzīvs organisms, tā rezultātā varu pastāstīt pasaku: 2 mazi neoniņi ieraudzīja spožus burbulīšus un nolēma parotaļāties, tagad tie mūžīgi ar tiem rotaļāsies citā saulītē. Tālāk jau turpinājās eksperimenti ar rūgšanas procesa straujuma ierobežošanu – talkā nāca dzeramā soda.

Sistēma ir gaužām vienkārša, tāpat var likt arī vienvirziena vārstus caurulītē, var likt arī porakmeni piltuvītes vietā.

Secinājumi: sistēma darbojas ar lielu jaudu un nepieciešama precīza izejvielu dozācija, bet to nav iespējams regulēt (jo var būt dažāda veida cukurs, dažādas kvalitātes raugs un arī dažāda istabas temperatūra), līdz ar to var mirt zivtiņas (jo sevišķi maza izmēra akvārijos):

           - process ir ļoti straujš un nav regulējams, jo rauga mērķis ir īsā laikā patērēt maksimāli daudz cukura – tātad ierobežojiet cukura vai rauga daudzumu;

           - process strauji sākas un tik pat strauji beidzas (bez sodas) – ja pirmajā dienā ir lielu gāzu burbuļi reizi 2 sekundēs, tad nākamajā ir mazi burbulīši reizi 2 sekundēs, trešā dienā process jau ir apstājies;

           - process ir atkarīgs no siltuma, jo siltāks, jo vairāk gāzes;

           - raugs ir un paliek raugs, tāpēc iespējams, ka istaba nedaudz smaržos pēc alus brūža vai ļergas;

           - rūgšanas procesā veidojas putas, ja nebūsiet precīzi sarēķinājuši dozāciju, tās noteikti pa caurulīti ieplūdīs akvārijā;

           - liels daudzums gāzes var viegli nogalināt ziņkārīgas zivtiņas;

           - sistēmu var izmantot augu akvārijos, kuros nav zivju un veiksmīgi ar to cīnīties pret aļģēm, bet jāatceras, ka mainās arī pH vērtības, kas var nepatikt viesiem augiem;

           - joprojām ir jautājums – ko darīt ar CO2 naktīs, kad augi to nepatērē? Šai sistēmai ir neliels plusiņš – pa nakti istabas temperatūra krītas līdz ar to arī rūgšanas tempi samazinās;

           -ļoti vienkārša un ērta sistēma, tikai jānosaka precīza rauga dozācijas vērtība un cukura piebarošanas sistēma, es teiktu, 100 g ūdens, 1 g rauga pret 20 g cukura.

           - tāpat ir jāmeklē līdzeklis, kas samazina rauga augšanas ātrumu un te nu talkā nāk vecmāmiņas padoms: ja vēlaties, lai raugs tik ātri nerūgtu, tam jāpievieno dzeramā soda, šajā eksperimentā ieliku 1:1 attiecībā ar raugu = 1 g rauga ir 1g sodas. Līdz ar to tiek iegūta vienmērīga diezgan ātra gāzes plūsma, kas nemainīgi turpinās vismaz 5 dienas, piektās dienas vakarā gāzes burbulīši paliek mazāki, bet joprojām ir stabila, vienmērīga gāzes plūsma.

           Tā, lūk, man gāja ar maniem eksperimentiem, secinājums ir viens – ja vēlas un ir nepieciešams var izveidot arī pats savu CO2 sistēmu, kas funkcionēs precīzi, labi un ilgi nodrošinot akvārija augiem labākus apstākļus, ja vien jums pašiem ir pacietības darboties. Man personīgi šīs sistēmas nederēja specifisko smaku un mājinieku ziņkārības dēļ, bet tas nenozīmē, ka Jums nav vērts mēģināt.

Raksta autors Normunds Griķītis